Ogrē gaida ierodamies viesstrādniekus no Bulgārijas

Vairāk attēlu galerijā

Lai atrisinātu kadru problēmu, bijušā Ogres trikotāžas kombināta teritorijā izvietotajās ražotnēs (SIA „Ogres trikotāža”, SIA „Jarns” un SIA „Aurora Baltika”) katru dienu tiek vesti strādājošie no Vecumnieku cietuma, bet šovasar ieradīsies arī pirmie viesstrādnieki no Bulgārijas. No Vecumnieku cietuma Ogrē strādā ap 50 ieslodzīto, bet šovasar no Bulgārijas uz Ogri brauks strādāt 25 darbinieki.

Uzņēmumu „Jarns” un „Ogres trikotāža” valdes loceklis un finanšu  direktors Einārs Vaivods informē, ka bulgāri būs apmācīti un Ogrē nokļūs sadarbībā ar kādu firmu.    

Tiek meklētas iespējas viesstrādniekus ievest arī no citām valstīm, piemēram, no Ķīnas. E.Vaivods uzsver, ka nav citas izejas, jo Ogrē un Latvijā nav darbaspēka, turklāt daļa potenciālo strādājošo jau aizņemti darbā 24 Ogres un rajona šūšanas ražotnēs. SIA „Jarns”strādā 380, SIA „Aurora Baltika”– 350 un SIA „Ogres trikotāža”– 630 cilvēku.
Diemžēl visos trijos uzņēmumos trūkst ap 200 strādājošo: SIA „Aurora Baltika”– ap 40, „Jarnā”– ap 60, bet „Ogres trikotāžā”– ap 100.

Visu triju uzņēmumu vadība uz tikšanos ražotnē bija uzaicinājusi Ogres novada domes vadību un deputātus, lai informētu par situāciju darbaspēka tirgū un lūgtu palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā. Domes vadība un deputāti vispirms iepazinās ar visu triju ražotņu darbu, bet pēc tam tikās pie apaļā galda.  

E.Vaivods sacīja, ka uzņēmumi izvietoti deviņu hektāru lielā teritorijā – dārgās zemes dēļ no Rīgas un Ogri pārceltas vairākas ražotnes, un daļa strādājošo katru dienu uz darbu Ogrē brauc no Rīgas, Salaspils, Saulkalnes, Ikšķiles  un citām vietām.

Lai attīstītu ražošanu, iegādātas jaunas iekārtas, tomēr uzņēmums nevar pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondiem – tie neparedz tik lielu uzņēmu dalību. Eiropa atbalsta uzņēmumus, kuros ir līdz 100 strādājošo.

Ogrē īres dzīvokļi ir ļoti dārgi, tāpat kā dzīvokļu cenas, nav vietu bērnudārzos. Izveidota dienesta viesnīca, taču dzīvošanas problēmas tā atrisina tikai daļēji. E.Vaivods uzskata, ka kadru piesaistīšanā ļoti svarīgi ir nodrošināt darbiniekus ar dzīvokli, tādēļ lūdza domei paātrināt iecerētās dzīvojamās mājas celtniecības projekta gaitu. Dome jau pagājušā gada jūlijā ir atbalstījusi priekšlikumu dibināt kopīgu uzņēmumu ar SIA „Monald” divu daudzstāvu dzīvojamo māju būvei uz pašvaldības zemes (SIA „Monald” ir visu triju uzņēmumu – SIA „Ogres trikotāža”, SIA „Jarns” un SIA „Aurora Baltika” – dibinātājs un 75% kapitāldaļu īpašnieks). Vienošanās paredzēja daudzdzstāvu dzīvojamo māju būvniecību Ogrē, Dzilnas ielā 3, uzsākt šā gada jūlijā – augustā, taču šis jautājums tiek risināts lēni, taču būvmateriālu izmaksas aug. Gada laikā, kopš radusies iecere būvēt mājas, izmaksas pieaugušas par 30 – 40 procentiem. „Vienīgā iespēja, kā saglabāt inženiertehniskos kadrus, ir uzcelt dzīvokļus – darbinieki, noslēdzot ar mums līgumu par darbu uz noteiktu laiku mūzu uzņēmumos, varēs dzīvokļus izpirkt. Tādēļ ļoti lūdzam paātrināt šo projektu,” sacīja E.Vaivods, uzsverot, ka ražošana ir noteicošais faktors, kas apstādinās inflāciju.

E.Vaivods arī uzsvēra, ka  visiem trijiem uzņēmumiem nav nodokļu parādu, tiek maksātas oficiālas algas, darbiniekiem nodrošinātas visas sociālās garantijas. „Esam izvēles priekšā – saglabāt ražošanu un to attīstīt vai šajās telpās ierīkot bingo zāli, supermārketu vai ko citu. Mēs gribam attīstīt ražošanu, tādēļ vēlreiz lūdzu domes atbalstu, paātrinot projektu par dzīvojamo māju celtniecību. Mēs piedalāmies ar savu līdzfinansējumu, nelūdzam ar izstieptu roku,” sacīja E.Vaivods. „Liela problēma ir arī vietu trūkums bērnudārzos, tādēļ  esam gatavi ar savu līdzfinansējumu piedalīties bērnudārza celtniecībā.»

E.Vaivods arī informēja, ka uzņēmums „KP tehnoloģijas” pilsētu nodrošina ar ūdeni un notekūdeņu attīrīšanu, taču tarifs pēdējo reizi paaugstināts 2000.gadā. Izmaksas ir augušas. „Mēs dotējam pilsētu un tās iedzīvotājus,” sacīja E.Vaivads un informēja, ka sabiedrisko pakalpojumu regulatoram ir iesniegts priekšlikums par tarifu palielināšanu. Uzņēmuma finansiālo situāciju apdraud arī nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana. „Mēs esam Ogres daļa. Ja sāktos maksātnespējas process, problēmas rastos arī pašvaldībai,” norādīja E.Vaivods.

Ogres mērs Edvīns Bartkevičs sacīja, ka pašvaldība arī ir par sadarbību. Finanšu ministrijai tā iesniegs visu to uzņēmumu lūgumus pazemināt nekustamā īpašuma nodokli, kuri tādu vēlmi domei būs izteikuši. E.Bartkevičs sacīja, ka pirms trijiem gadiem bērnudārzu rindā bijuši 200 bērnu, bijušās privātskolas telpās, kuras dome nopirka, plānotas 225 vietas. Taču tagad rindā ir jau 700 bērnu. Dome plāno jauna bērnudārza būvniecību, bet varētu izskatīt jautājumu arī par divu bērnudārzu būvniecību.

Ogre mērs arī sacīja, ka apmēram 45 – 48 procenti strādājošo atraduši darbu ārpus Ogres, un noteicošs faktors ir arī darba alga un darba apstākļi. Viņš norādīja uz darba apstākļiem Ogres ražotnēs – troksnis tur esot bijis tāds, ka viņam piepampusi galva.

Deputāts Pēteris Dimants jautāja, vai dzīvokļi un bērnudārzi būs tas noteicošais faktors, kas pievilinās strādājošos. „Ogres trikotāžas” ražotnes vadītāja Spulga Pīlipa sacīja, ka pirms 26 gadiem uz Ogri pārcēlusies tieši dzīvokļa dēļ, un tas ir noteicošs faktors kadru piesaistē.  Viņa uzsvēra, ka liela daļa cilvēku ir pirmspensijas vecumā – viņiem ir no 50 līdz 60 gadiem, tādēļ ļoti svarīgi piesaistīt gados jaunus kadrus. Uzņēmums viņus apmāca. Kādreiz no profesionālajām skolām Ogrē darbu sāka ap 20 – 30 jaunu cilvēku, un daļa uzņēmumā arī palika, taču ne jau tikai ar algu viņus var piesaistīt, vajadzīgi dzīvokļi.

E.Vaivods nobeigumā sacīja, ka šī saruna pie apaļā galda ir sākums sadarbībai starp uzņēmumiem un domi, un viņš cer, ka tā turpināsies.