Koalīcijas partijas gatavas atbalstīt Zatleru prezidenta amatā

Palielināt attēlu

Valdību veidojošās partijas pauž gandarījumu, ka Valsts prezidenta amatam ir piekritis kandidēt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas virsārsts Valdis Zatlers. To šodien pēc koalīcijas partiju kopsēdes žurnālistiem sacīja partiju vadītāji. Zatlers jau rīt tiksies ar Saeimas frakcijām, bet pēc tam plānots iesniegt Saeimā lēmumprojektu par viņa izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam.

"Mēs esam dziļi gandarīti, ka Zatlers piekrita kandidēt, un es darīšu visu, lai frakcijas deputāti viņu atbalstītu," sacīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" vēlēšanu apvienības (LPP/LC) priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka lēmums atteikties no diviem iepriekš izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem - Karinas Pētersones un Māra Riekstiņa - nav bijis viegls, taču partijas ir iestājušās par koalīcijas stabilitāti un vienotību. "Lēmums vienoties par atbalstu Zatleram ir apliecinājums tam, ka koalīcija ir stabila. Šis ir ļoti cienījams kandidāts, un nav nepieciešamības meklēt citus kandidātus," sacīja Šlesers.

TB/LNNK pārstāvis Jānis Birks žurnālistiem uzsvēra, ka Zatlers izdarīs visu, kas viņa spēkos, Latvijas labā. Birks norādīja, ka Zatlera vadītā slimnīca ir vienīgā Latvijā, kura ir saņēmusi ISO sertifikātu. "Ja Zatleru ievēlēs, viņš vairs nevarēs praktizēt, un kā ārstam tas nozīmē viņa spīdošās karjeras beigas, un šo soli viņš būs izdarījis Latvijas labā," sacīja Birks.

Kā ziņots, valdību veidojošās koalīcijas partijas šovakar vienojās Valsts prezidenta amatam izvirzīt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāju, ārstu Valdi Zatleru.

Zatlers sacīja, ka ir gatavs uzņemties pildīt Valsts prezidenta amata pienākumus.

Zatleru prezidenta amatam ierosinājuši nominēt koalīcijas partijās esošie ārsti - Jānis Birks (TB/LNNK) un Jānis Zaržeckis (LPP).

Kā 52 gadus vecā Zatlera priekšrocības iepriekš minēta viņa labā izglītība, pieredze administratīvajā darbā, kā arī tas, ka viņš pēc pašreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas spožās ārpolitiskās darbības varētu veiksmīgi orientēties uz iekšpolitiku.

Zatlera pieredzi politikā un spēju pārstāvēt valsti tik augstā līmenī gan apšauba aģentūras LETA aptaujātie politologi.

Politologs Andris Runcis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka, viņaprāt, Zatleram nav nekādas politiskās pieredzes, tāpat arī viņš nav strādājis valsts pārvaldē. "Zinu, ka viņš ir labs ārsts un speciālists savā jomā, bet neesmu dzirdējis, ka viņam būtu kaut minimāla pieredze politikā," sacīja Runcis.

Līdzīgu viedokli pauda arī politologs Juris Rozenvalds, kurš augstu novērtēja Zatlera profesionalitāti medicīnā, tai pat laikā norādot, ka ir neskaidra šī kandidāta pieredze politikā.

Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas deputāta balsu vairākumu. Koalīcijas partijām - TP, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), LPP/LC un apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) - kopā ir 58 deputāti, bet, visticamāk, slimības dēļ vēlēšanās nevarēs piedalīties Leopolds Ozoliņš (ZZS).

Augstāko izglītību Rīgas Medicīnas institūtā Zatlers ieguva 1979.gadā, vēlāk stažējies Jēlas Universitātes Votebērijas klīnikā, ASV, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Kopš 1979. Zatlers strādāja par ārstu traumatologu-ortopēdu Rīgas 2.slimnīcā, 1985.gadā kļuva par šīs slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju, bet kopš 1994.gada vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu.

Pagājušā gadsimta 80.gadu beigās Zatlers bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists. Viņš bijis Latvijas artroskopijas asociācijas dibinātājs un prezidents, Latvijas Ortopēdu asociācijas viceprezidents. Zatleram piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Pirms pieciem gadiem Zatleram radās nopietnas domstarpības ar bijušo padoto, tobrīd veselības ministru Āri Auderu, tomēr izmeklēšana nekādas nelikumības slimnīcas darbā nekonstatēja. Pašu Auderu prokuratūra vēlāk apsūdzēja pacientu apkrāpšanā.

Jau ziņots, ka prezidenta vēlēšanas notiks šā gada 31.maijā. Valsts prezidentu Saeima ievēlē uz četriem gadiem. Par prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidentam nevar būt dubultpilsonība.