Igaunijā elektroniski sāks novērot pirms laika atbrīvotos ieslodzītos

Palielināt attēlu

Harjumā apgabala tiesa Igaunijā izdevusi pirmās atļaujas piemērot elektronisko novērošanas sistēmu cietumniekiem, kuri priekšlaicīgi atbrīvoti no apcietinājuma. Jau nākamajā nedēļā brīvībā iznāks pirmie cietumnieki, kuriem tiks uzstādītas elektroniskās novērošanas aproces, un kuru katram solim sekos kriminālās uzraudzības darbinieki, raksta "Eesti Ekspress".

Par zādzībām sodītais Rains elektroniski tiks novērots četrus mēnešus, bet par tādu pašu pārkāpumu sodītais Kristjans – trīs mēnešus. Pēc tam, kad elektroniskās novērošanas termiņš būs beidzies, viņiem tiks noteikts vēl divu gadu pārbaudes laiks.

Tieslietu ministrijas Cietumu nodaļas padomnieks Raits Kūse "PM Online" sacījis, ka elektroniskās uzraudzības mērķis ir radīt drošākus apstākļus sabiedrībai, kontrolējot no ieslodzījuma vietām atbrīvojušos rīcību.

Saskaņā ar elektroniskās uzraudzības noteikumiem bijušais noziedznieks nedrīkst pamest savu pastāvīgo dzīves vietu bez kriminālās uzraudzības kuratora atļaujas. Ja novērojamais šo noteikumu pārkāps, viņš var nonākt atpakaļ cietumā.

Kā jau tika ziņots, Igaunijas parlaments pagājušā gada rudenī pieņēma likumu, kas no šī gada ļauj izmantot elektronisko novērošanas sistēmu, ar kuru būs iespējams sekot līdzi notiesātajiem un pirms laika atbrīvotajiem cietumniekiem.

Tieslietu ministrijas pārstāve Sāle Laosa skaidroja, ka likums galvenokārt paredzēts, lai samazinātu apcietināto skaitu cietumos. Tas savukārt ļaus uzlabot pārējo apcietināto dzīves apstākļus.

"Igaunijā uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 333 ieslodzītie," skaidroja speciāliste, piebilstot, ka Eiropas Savienībā Igaunija šajā ziņā atrodas pirmajā vietā. Viņa arī informēja, ka vidējais ieslodzījuma laiks Igaunijā ir pieci gadi, Somijā - septiņi mēneši, bet Lietuvā un ASV - divi gadi.

Lielākā daļa no apcietinātajiem cietumā atrodas vismaz otro reizi, bet priekšlaikus tiek atbrīvota tikai aptuveni ceturtā daļa cietumnieku. "Ieslodzījuma ilgais laiks un recidīvisma risks, kas saistīts ar atšķirtību no pārējās sabiedrības, nav risinājums," uzskata Laosa.

Ja priekšlaikus atbrīvoto elektroniskā uzraudzība izrādīsies iedarbīga, Tieslietu ministrija to plāno ieviest kā alternatīvu cietumsodam.

Lēmumu, vai ieslodzīto var atbrīvot pirms termiņa un vai viņam var pielietot elektroniskās novērošanas sistēmu no viena mēneša līdz vienam gadam, pieņems tiesa. Turklāt apcietinātajam ir jāpiekrīt, ka viņš tiks elektroniski novērots.

Tieslietu ministrs Reins Langs arī norādīja, ka šāda sistēma nedrīkst tikt piemērota ieslodzītajiem, kas izdarījuši iepriekš plānotu slepkavību.

Izstrādājot jauno likumu, Tieslietu ministrija ņēma vērā Lielbritānijas pozitīvo pieredzi, kur elektroniskā novērošanas sistēma savienojumā ar kriminālo aizbildņu aktīvu darbību ievērojami samazināja noziedzību valstī.

Elektroniskā novērošana valstij izmaksā ievērojami mazāk nekā ieslodzīto uzturēšana cietumā. Piemēram, ja viena ieslodzītā izmaksas Tartu cietumā gadā ir 187 200 kronas (8424 lati), tad elektroniskā aproce ieslodzītajam izmaksā aptuveni 35 000 kronu (1575 latus) gadā.

Elektroniskā aproce sver aptuveni 200 gramus un tiek piestiprināta uz notiesātā rokas vai kājas. Ar satelītu sistēmas GPS palīdzību aproce sūta regulāru ziņojumu, kas ieslodzītā kriminālajam aizbildnim ļauj sekot katram ieslodzītā solim.

Viens no variantiem paredz, ka priekšlaikus atbrīvotajam tiek piemērots mājas arests. Tas nozīmē, ka viņa kustība ir stingri ierobežota laikā un vietā un nosaka, kad viņam jābūt mājās, darbā vai skolā. Pārkāpuma gadījumā ieslēdzas sirēna.

Otrs variants paredz, ka ar elektroniskās aproces palīdzību būs iespējams sekot līdzi apcietinātā gaitām pa Igaunijas elektronisko karti 24 stundas diennaktī.