CSDD kampaņā pievērsīs uzmanību autovadītāju noguruma problēmai

Palielināt attēlu

Kādā no nākamajām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņām uzmanība tiks pievērsta problēmām, autovadītājiem sēžoties pie stūres nogurušiem. Kā šorīt telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja CSDD vadītājs Andris Lukstiņš, viena no nākamajām akcijām tiks vērsta pret miegu pie stūres, braukšanu stresā. Šāds lēmums pieņemts, analizējot ceļu satiksmes negadījumu cēloņus.

Komentējot satiksmes drošības kampaņas "Nāvīgs ieradums!" rezultātus, Lukstiņš norādīja: konstatēts, ka 90% autovadītāju pie stūres runā pa mobilo tālruni.

Kā uzsvēra CSDD vadītājs, nav svarīgi, vai autovadītājs pa mobilo tālruni runā, izmantojot "hands free" sistēmu vai turot rokā klausuli. "Nav koncentrējies braukšanai, domā par kaut ko citu," skaidroja Lukstiņš.

CSDD vadītājs informēja, ka runāšana pa mobilo tālruni braukšanas laikā līdz pat sešām reizēm palielina varbūtību, ka autovadītājs iekļūs avārijā. Šādiem autovadītājiem reakcija palēninās līdz līmenim, kas atbilst cilvēkam, kura organismā ir 0,8 promiles alkohola.

Pēc Lukstiņa domām, šis ir viens no kaitīgākajiem ieradumiem un ne tikai apdraud pašu autovadītāju, bet arī kavē ceļu satiksmi - pa mobilo tālruni runājoši autovadītāji, iedegoties zaļajai gaismai, braukšanu uzsāk ar kavēšanos, "mētājas" pa ceļa joslām utt.

Kā akcentēja CSDD vadītājs, ļoti bīstami ir arī citi paradumi, kas novērš vadītāja uzmanību. Daudzi atzīst, ka vienīgo reizi avārijā iekļuvuši, jo braukšanas laikā, piemēram, runājuši pa tālruni, krāsojuši lūpas utt.

Kā uzskata Lukstiņš, sabiedrības attieksmi šajā jautājumā mainīt ir reāli. To pierāda panākumi, skaidrojot drošības jostu lietošanas nepieciešamību. Ja pirms pāris gadiem drošības jostas nelietoja lielākā daļa autovadītāju, tagad 90% rūpējas par savu drošību.

CSDD vadītājs norādīja, ka, lai arī akcijas "Nāvīgs ieradums!" laikā sodīti 180 autovadītāji, sodi nav galvenais. "Galvenais nav sodīt, bet likt saprast, domāt," sacīja Lukstiņš.

Viņš uzsvēra, ka kopš padomju laikiem ir izplatīts uzskats - galvenie avāriju cēloņi ir ātruma pārsniegšana, braukšana dzērumā un distances neievērošana. Taču tā nav. Bieži autovadītājs iekļūst avārijā, jo nav koncentrējies braukšanai, bet policija protokolā ieraksta neko neizsakošu vispārēju apzīmējumu, piemēram, par nepareiza braukšanas ātruma izvēli.

Kā atzina Lukstiņš, arī Rietumeiropā šī problēma aktualizēta tikai pēdējos gados.