Tautas nobalsošana notiks 7.jūlijā

Palielināt attēlu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma, ka tautas nobalsošana par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumos notiks šā gada 7.jūlijā.

Tautas nobalsošanas zīmē tiks ierakstīts: "Vai jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atcelšanu?" un "Vai jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu?".

Referendumā varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī visā Latvijas teritorijā no plkst.7 rītā līdz plkst.22 vakarā.

CVK šodien apstiprināja parakstu vākšanas oficiālos rezultātus par tautas nobalsošanas ierosināšanu par apturētajiem grozījumiem valsts drošības iestāžu likumos.

CVK konstatēja, ka tautas nobalsošanas ierosinājumu par grozījumiem Nacionālās drošības likumā ir atbalstījuši 214 966 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kas ir 14,42% no balsstiesīgo vēlētāju skaita 9.Saeimas vēlēšanās. Savukārt referenduma ierosinājumi par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā ir atbalstījuši 214 906 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kas ir 14,41% no balsstiesīgo vēlētāju skaita 9.Saeimas vēlēšanās.

Jau ziņots, ka saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" tautas nobalsošana par apturēta likumprojekta atcelšanu sarīkojama, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/10 daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 149 064 vēlētāji.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars informēja CVK locekļus, ka no nodotajiem parakstiem netiks skaitīti 79 paraksti, jo 23 parakstījušās personas nevarēja identificēt ne pēc personas koda, ne vārda un uzvārda, par referenduma ierosināšanu bija pamanījušies parakstīties arī 17 nepilsoņi, 22 rīcības nespējīgas personas, 4 mirušie, bet 25 pilsoņi bija parakstījušies divreiz, tomēr vērā tiks ņemts tikai pirmais paraksts.

Kā ziņots, Saeima šopavasar pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai tika minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.

Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valsts drošības likumos, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.

Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi.

Pēc prezidentes domām, izmaiņas "pavēra durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām", ļaujot iejaukties izmeklēšanas procesos, kas skar kādus politiskos grupējumus vai personas, kuru ietekmē šie grupējumi atrodas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iepriekš to kategoriski noliedza un apgalvoja, ka valdība nepieņem nekādus lēmumus oligarhu interesēs un arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos bija valdības, nevis kāda oligarha iniciatīva