Brīdina par pensiju naudas zudumu

Palielināt attēlu

Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aptuveni 150 tūkstoši pensiju fondu dalībnieku paziņojumos par savu 2. līmeņa pensiju kapitālu neieraudzīs tā pieaugumu, jo vairākiem ieguldījumu plāniem pērnā gada darbības rezultāti ir bijuši negatīvi.

VSAA ir sākusi gadskārtējo pensiju 2. līmeņa konta izrakstu izsūtīšanu klientiem. Šos izrakstus pa pastu vai internetbankās hanzanet.lv un digi.parex.lv saņems 825 567 fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa dalībnieki. Konta izraksts sniedz pārskatu par 2006. gadā veiktajiem darījumiem ar pensiju 2. līmeņa kapitālu, kā arī par ieguldītās naudas papildus nopelnīto. Aģentūra uzskatīja par nepieciešamu iesākt šo kampaņu ar publisku brīdinājumu, ka aptuveni 1/5 daļa ieguldītāju šajos izrakstos ieraudzīs savu uzkrājumu sarukumu vai saglabāšanos pašu ieguldītās naudas apjomā, kas tik un tā nozīmē ieguldījuma vērtības sarukumu inflācijas dēļ.

Tik lielu ieguldījumu pieaugumu, kas līdzinās pašlaik oficiāli atzītajai pēdējo 12 mēnešu inflācijai, saviem 296 klientiem ir nodrošinājis tikai Safari pensiju plāns. Gandrīz miljonam visu pārējo pensiju fondu un pensiju plānu atliek priecāties par to, ka vismaz daļēji maz tiek saglabāta viņu naudas vērtība.

VSAA norāda, kur ir pieejama informācija par naudas kustību pensiju fondos. Tas darāms interneta lapās www.manapensija.lv, skatot sadaļu Ieguldījumu plāni, un www.vsaa.lv sadaļā Pensiju 2. līmenis. Šajās adresēs patiešām ir atrodamas apjomīgas skaitļu tabulas, kuru izpēte prasa ne vien rūpību, bet arī zināšanas par tabulu veidošanu. Dažus paskaidrojumus par tām Neatkarīgajai sniedza VSAA speciālists Lauris Lenerts.

Pensiju 2. līmeņa apsaimniekošana Latvijā ir uzticēta 10 ieguldījumu fondiem, ja ieskaita pagaidām vēl strādājošo, bet likvidēšanai paredzēto 2. līmeņa pensiju uzkrājumu veidošanai paredzēto struktūrvienību Valsts kasē. Šie fondi piedāvā klientiem 26 pensiju plānus, kuri atšķiras pēc tiesībām rīkoties ar ieguldītāju naudu. Tomēr atskaite par plānu rēalo darbību rāda, ka to iedalījumam, tāpat kā plānu nosaukumiem, ir tikai dekoratīva jeb reklāmas nozīme.

Internetā atrodamās atskaites dod priekšstatu par to, cik daudz no pamatieguldījumu vērtības pensiju fondos tiek saglabāts. Piemēram, par Valsts kases pensiju plāna ienesīgumu kopš tā darbības sākuma 2001. gada septembrī uzrādīti 3,67% gadā. Tas, pēc L. Lenerta skaidrojuma, nozīmē, ka 2001. gadā iemaksātie 100 lati līdz šim laikam ir pieauguši piecreiz pa 3,76% un mazliet pārsnieguši 118 latu robežu. Ar iemaksātās naudas pieauguma procentiem tādējādi tiek nosegta aptuveni puse no lata vērtības zuduma šajā laika posmā. Pēdējā laikā Valsts kases pensiju plāns strādā ar zaudējumiem, kurus ieguldījumu plāna pārvaldnieks Uldis Paukšēns izskaidro ar to, ka viņa vadītajai iestādei jādomā par savu likvidāciju, nevis par ilglaicīgiem ieguldījumiem, kuri sola lielāku ienesību.

Līdzīgi arī pensiju krājējiem tiek solīti būtiski ienākumi tikai tajā gadījumā, ja viņi naudu krās 30 un vairāk gadu, kad noguldījumu pieaugumu lēcienveidīgi palielināšot ne vairs paša krājēja iemaksas, bet gan procenti no iepriekšējo gadu pieauguma procentu dēļ sasniegtā naudas summa, kurai atkal tiek rēķināti pieauguma procenti. Ilgais laiks pensiju apsaimniekotājiem ir vajadzīgs arī cita iemesla dēļ. Hansabankas pārstāvji izskaidroja ieguldījumu pieauguma faktisko vērtības zudumu ar to, ka "inflācija Latvijā saglabājas pārsteidzoši augstā līmenī un to grūti ievērojami apsteigt bez lielāku risku uzņemšanās. Taču sagaidāms, ka situācija pakāpeniski normalizēsies."

No otras puses, ļoti ilgā laika posmā ir lielākas iespējas piedzīvot arī karus, globālās sasilšanas sekas u.c. iemeslus, kuru dēļ ieguldījumi mēdz sarūkt līdz nullei.