Izsolē pārdos pamestu jaunbūvi un zemi

Palielināt attēlu

Paju sabiedrība “Kopdarbs” deviņdesmitajos gados Ciemupē cēla  trīsstāvu daudzdzīvokļu māju, taču nepabeidza, jo sākās kolhozu likvidēšanas laiki. Māju pārņēma Ogresgala pagasta padome, pēc tam Ogres novada dome, taču ēka pamazām gāja bojā. Tagad to nodos privatizācijai. 

Paju sabiedrība “Kopdarbs” kādreiz nepaspēja līdz galam pabeigt 18 dzīvokļu trīsstāvu māju Ciemupē, trīs kilometrus no Rīgas – Daugavpils šosejas, kad Latvijai pāri vēlās kolhozu likvidēšanas vilnis, noslaukot no zemes virsas arī “Kopdarbu”.  Ēkā bija ievilktas visas inženierkomunikācijas – centrālā apkures sistēma, centrālā aukstā un karstā ūdens apgādes sistēma, kanalizācija, elektroapgādes sistēma, taču trūka iekšējās apdares.

Māju 1993.gadā nodeva Ogresgala pagasta padomei, taču pašvaldība tā arī neko neuzsāka – ne pabeidza, ne nodeva privatizācijai. Divi dzīvokļi bija nodoti īpašumā par pajām, taču īpašumtiesības Zemesgrāmatā nav nostiprinātas līdz pat šai dienai.

Ēka veidota kā parasta “bloķene” –  nesošās sienas, ārsienas un pārsegumi ir no dzelzsbetona paneļiem, bet starpsienas – no ķieģeļiem.
Taču to pamazām izlaupīja. Kad pagasts apvienojās ar Ogres pilsētu un tika izveidots Ogres novads, māju pārņēma Ogres novada dome. 2002. gadā jaunbūvi apskatīja sertificēts vērtētājs Uldis Dinne un atzina, ka nezināmā virzienā devušies ap 40 procentiem logu un durvju, visa apkures sistēma, sanitārtehniskās ierīces, nekur neredzēja arī grīdu. Vērtētājs savā atzinumā rakstīja, ka elektroapgādi un aukstā ūdens apgādi varētu atjaunot, bet apkures nodrošināšanai būtu jāierīko individuālas malkas un elektriskās krāsnis. Māju viņš novērtēja par Ls 13 200, kā arī atzina: ēkas konstruktīvo elementu un komunikāciju kopējais nolietojums ir 50 procentu.

2004.gada janvārī dome saņēma Māra Egles iesniegumu ar lūgumu ēku privatizēt. Ogres novada domes īpašuma objektu privatizācijas komisija pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas sešas reizes sprieda par ēkas “Silavas – 1” privatizāciju. Saņemta arhīva izziņa, izsludināta abu dzīvokļu īpašnieku pieteikšanās, taču neviens tā arī nav pieteicies. Iespējamie dokumenti ir savākti, tādēļ beidzot par privatizāciju varēja lemt deputāti. Šo ceturtdien domes sēdē viņi nolēma nodot privatizācijai ēku (telpu kopējā platība – 1173 kvadrātmetri) un arī zemi (6500 kvadrātmetru). Izsoles sākumcenu noteiks dome, apstiprinot izsoles noteikumus. Izsoles uzvarētājam par ēku visa summa būs jāmaksā latos, bet par zemi – 30%  latos un 70% īpašuma kompensācijas sertifikātos.
Ja pēkšņi pieteiksies cilvēki, kuri dzīvokļus ieguvuši par pajām,   
viņiem vispirms būs jāpierāda savas īpašumtiesības – tā skaidro domes jurists Valdis Mūrnieks. Bet, lai to pierādītu, vispirms īpašums jāreģistrē Zemesgrāmatā. Ja īpašumtiesības būs pierādītas, nāksies vienoties ar jauno ēkas īpašnieku par atlīdzību.