Ogres domes ārkārtas sēdē būvvalde saka, ka viss kārtībā

Palielināt attēlu

„Man tomēr nav pārliecības, ka dabā veiktie būvdarbi atbilst paralēlā ceļa darbu organizācijas un tehniskajam projektam. Valsts būvinspekcija konstatēja nelikumīgo būvniecību, un arī man ir pārliecība, kā tāda notiek. Žēl, ka neviens būvinspekcijas pārstāvis nebija ieradies,” pēc Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas ārkārtas sēdes sacīja deputāts Gunārs Kārkliņš.

Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas ārkārtas sēdi sasauca pēc deputātu Gunāra Kārkliņa, Jura Tukiša un Pētera Dimanta ierosinājuma. Sēdē piedalījās šie trīs tautsaimniecības komitejas deputāti, kā arī Jānis Latišs un Vladimirs Paškovičs, bet Ludvigs Tribockis nebija ieradies. Piedalījās arī domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un būvvaldes pārstāvji. Sēde ilga pusotru stundu.

No aicinātajiem ierodas tikai daži
No aicinātajām amatpersonām nebija ieradušies Valsts būvinspekcijas, SIA „E.Daniševska birojs” un SIA „Vide A” pārstāvji, toties savu viedokli pauda uzaicinātais akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” satiksmes drošības inženieris Edmunds Rullis, savukārt firmu „OK īpašumi” pārstāvēja Edgars Kapusts, bet Māris Kapusts, ieradies ar nokavēšanos un paklausījies deputātu runās, pēc kāda laika atstāja zāli.

Edgars Kapusts ar žurnālistiem nekādās sarunās neielaidās, sakot, ka ar viņiem sarunājas tikai rakstiski.
 
Vispirms runāja domes izpilddirektors Ainars Vilnītis, uzskaitot firmas „OK īpašumi” un domes saraksti, izsniegtās atļaujas un pieminot visus dokumentus, kas tapuši kopš 2006.gada 5.jūlija, kad dome saņēma firmas iesniegumu ar lūgumu atļaut paralēlās ielas projektēšanu.  

Pārmet slepenu vienošanos starp domi un firmu
G.Kārkliņš atzinīgi novērtēja būvniecību kā tādu, esot apsveicami, ka firma par saviem līdzekļiem apņēmusies būvēt paralēlo ielu, tomēr kādēļ ne komiteju, ne domes sēdē nav izskatīts jautājums par paralēlās ielas būvi? Ir noslēgta vienošanās starp firmu un domi, kuras kopija pie sēdes materiāliem nebija pievienota. „Tie laiki pagājuši, kad vienošanās tiek slēgtas slepus no deputātiem un sabiedrības!” pārmeta G.Kārkliņš. Viņš uzskata, ka vienošanās teksts bija jāizskata un jāapstiprina domes sēdē, jo paralēlā ceļa būve izmaksā 350 000 latu, un tā ir pietiekami liela summa, lai par to lemtu dome.

Domes juriste Aina Driviniece skaidroja, ka firma paralēlo ielu būvē uz pašvaldības zemes, kuru tā nenomā, tādēļ pieticis ar vienošanos. Domes deputātiem jālemj tikai par tiem gadījumiem, kad zemi nodod nomā.

Deputāts: sabiedrība ir maldināta
Iepazinies ar vienošanās tekstu, G.Kārkliņš sacīja, ka sabiedrība ir maldināta – plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka firma paralēlo ielu apņemas būvēt par saviem līdzekļiem, apmēram 350 000 latu, taču dome saņēmusi firmas iesniegumu piešķirt līdzfinansējumu paralēlās ielas būvei līdz 50 procentiem no izlietotās summas, kā to paredz uzņēmējdarbības komisijas izstrādātie un domes apstiprinātie saistošie noteikumi. „Bet vienošanās tekstā ir rakstīts, ka firma ceļu uzbūvēs tikai un vienīgi par saviem līdzekļiem!” uzsvēra G.Kārkliņš.

Priekšsēdētājs: līdzfinansējumu var prasīt jebkurš ceļa būvētājs
E.Bartkevičs sacīja, ka jebkura firma ir tiesīga iesniegt pieprasījumu ielas būves līdzfinansēšanai, un tas jādara laikus, piemēram, šogad par nākošajā gadā paredzētajiem darbiem. Vienošanās ir parakstīta 2006.gada novembrī. Tomēr nav teikts, ka prasīto summu firma saņems – par to lems domes deputāti. Turklāt līdzfinansējumu var saņemt tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un visu vajadzīgo dokumentu iesniegšanas, kas apliecina izlietotās naudas summu. Deputāts Jānis Latišs sacīja, ka esot loģiski, ja firma iesniedz pieprasījumu līdzfinansējumam, ja to paredz domes noteikumi.

Juriste: saprašana radīsies praksē
G.Kārkliņš sacīja, ka tāds gadījums vēl nav bijis, šis ir pirmais, kad firma prasa līdzfinansējumu, un jautāja, vai ir saprotama procedūra, kā to īstenos līdz galam? Juriste Stefānija Bertmane atbildēja, ka saprašana radīsies praksē, bet G.Kārkliņš ieteica vispirms noskaidrot visus jautājumus, arī firmai.

Modrās acis uzraudzīs procesu
G.Kārkliņš bilda, ka firma, aizbildinoties ar paralēlās ielas būvi, sākusi arī teritorijas sagatavošanas darbus tirdzniecības centra būvei un kā gan varēs nodalīt, cik daudz naudas tā iztērējusi ielai un cik – tirdzniecības centra pamatnes gatavošanai. E.Bartkevičs sacīja, ka, apskatot paveikto, var noteikt izlietoto naudu katram stabam. „Jūsu modrā acs uzraudzīs šo procesu,” teica E.Bartkevičs. „Ne tikai mana,” atbildēja G.Kārkliņš.

J.Tukišs sacīja, ka reizē ar paralēlo ceļu tiek sagatavots laukums tirdzniecības centra būvei, lai gan vienošanās paredzējusi tikai paralēlās ielas būvi.  

„Reģionālā vides pārvalde ir paredzējusi teritorijas rekultivāciju pēc ielas uzbūvēšanas – teritorijai jābūt tādai, kāda tā bija pirms darbu uzsākšanas,” norādīja G.Kārkliņš, ar to domājot līdz pat Ogres vecupei aizbērto platību, kas, pēc firmas teiktā, esot vajadzīga krautnes veidošanai, lai pēc tam būvētu paralēlo ceļu. Tikai nez kāpēc tiek aizbērta visa teritorija līdz vecupei un turklāt vēl blietēta.

E.Bartkevičs teica, ka negrib strīdēties par to, kas ir projekta sadaļā, bet skaidrojums par Valsts būvinspekcijas vēstulē minēto nelikumīgo būvniecību esot jāprasa tās pārstāvjiem. Ārkārtas sēdes jautājums ir par pararalēlā ceļa būvi.

E.Rullis: firma neievēro tehniskos noteikumus
„Latvijas Valsts ceļu” satiksmes drošības inženieris Edmunds Rullis skaidroja, ka vispirms firmai „OK īpašumi” bija jāuzbūvē paralēlā iela un pēc tam jāveido pieslēgums šosejai, taču firma aizber un blietē lielu teritoriju līdz pat Ogres vecupei. „Šosejas stiprināšana aizgājusi līdz ūdens malai,” teica E.Rullis.

Būvvaldes vadītāja Maija Rinka sacīja, ka projekts ar „Latvijas Valsts ceļiem” ir saskaņots un apstiprināts un rādīja projektu, turklāt pieslēgums šosejai ir visa projekta sastāvdaļa. E.Rullis neapstrīdēja tehnisko projektu, ar to viss ir kārtībā, bet gan tā īstenošanas secību: viņš uzsvēra, ka vispirms bija jāuzbūvē paralēlais ceļš, taču no šādiem būvdarbiem neesot „ne smakas”. Firma neievēro „Latvijas Valsts ceļu” izdotos tehniskos noteikumus. M.Rinka apgalvoja, ka visi saskaņojumi ir saņemti, bet E.Rullis uzsvēra, ka satiksmes organizācija nav tas pats, kas darbu veikšanas projekts.

Būvvalde atsaucas uz projekta ekspertīzi
Domes izpilddirektors Ainars Vilnītis un būvinspektors Ēriks Viļums sēdē atsaucās uz Kārļa Kadiķa veikto tehniskā projekta un darbu organizācijas projekta ekspertīzi – pēc eksperta atzinuma, viss esot  kārtībā. G.Kārkliņš uzsvēra, ka neapšauba eksperta atzinumu, tomēr kāpēc to nav pasūtījusi būvvalde, bet gan firma? M.Rinka nolasīja likuma normas, kas nosaka – strīdus gadījumos ekspertīzi var pasūtīt darbu veicējs. Latvijas Būvinženieru savienība ir apliecinājusi eksperta kompetenci.

G.Kārkliņš tomēr uzskata, ka ētiski būtu, ja ekspertīzi pasūtītu dome.

Dome neliekas ne zinis par sava īpašuma bojāšanu  
E.Rullis sacīja, ka firmas iesniegtajā satiksmes organizācijas shēmā minēti nepareizi juridiskās personas dati, jo darbus reāli veic nevis „OK īpašumi”, bet gan SIA „Dalcom”. Turklāt „Dalcom” ir sabojājusi brauktuvi un to piegružojusi, par ko E.Rullis iesniegumā domei kā ielas īpašniecei ziņojis decembrī un janvārī, sastādīts arī protokols, taču dome uz viņa sūdzībām nez kāpēc nav reaģējusi un vainīgā firma nav sodīta, aizbildinoties ar to, ka E.Rullis nepareizi sastādījis protokolu.

Būvinspektors Raitis Gultnieks sacīja, ka būvvalde par satiksmes drošību uz ceļiem neatbild un protokolus par to nestāda, bet tikai par būvniecības  pārkāpumiem. Šosejas klātne nav būvobjekts. Kāpēc E.Rullis nestāda protokolus trešo un ceturto reizi?

E.Rullis sacīja, ka viņa pienākums par pārkāpumiem ir ziņot ielas īpašniekam – domei, kurai jāpārvalda savs īpašums.   

Uzņēmējs Egils Helmanis sēdē sacīja, ka tas ir savādi – ielas īpašniekam – domei – tiek ziņots, ka firma bojā tās īpašumu, taču īpašnieks neliekas ne zinis. Līdzībās runājot, tas būtu tikpat kā teikt – tu neesi pienācis no pareizās puses, kad gribēji ziņot par manu sabojāto automašīnu.

E.Rullis sacīja, ka domei vajadzēja noslēgt līgumu ar darbu veicēju par šosejas posma izmantošanu būvniecības laikā un tā uzturēšanu kārtībā.

Izpilddirektors: prasībām vienādām jābūt pret visām firmām
E.Rullis arī uzsvēra, ka nav izpildītas satiksmes organizācijas shēmas prasības:  nav uzrādīts firmas darba laiks, arī brīvdienās, nav noteikts būvdarbu beigu termiņš, nav paredzēts, kādā kārtībā jāatstāj darba vieta darba dienas beigās, uz vietas nav darba žurnāla, jānovērš arī citi trūkumi. „Mēs prasām ievērot likumos noteiktās normas,” sacīja E.Rullis.

G.Kārkliņš jautāja, vai ir saprotams Ruļļa kunga teiktais par noteikumu ievērošanu vai arī viss ir kārtībā?  

A.Vilnītis atzina, ka nav viss kārtībā, Ogres novada domes saistošie noteikumi neparedz tās prasības, kuras paredz valsts normatīvie akti, un pilsētā daudzas firmas ceļu atstāj vēl sliktākā stāvoklī nekā „Dalcom”, tādēļ viņš lūgtu „Latvijas Valsts ceļu” konsekvenci attiecībā  pret visām firmām. E.Bartkevičs ierosināja izstrādāt un slēgt standartlīgumu ar visām firmām, kuras Ogres novadā būvniecības laikā izmanto pieguļošo ceļu.

E.Kapusts: jāprasa tiem, kas zīmē
G.Kārkliņš jautāja, vai E.Kapusts ir sapratis Ruļļa teikto par satiksmes organizācijas shēmu un cik ilgā laikā tā tiks saskaņota?

E.Kapusts sacīja, ka nevar atbildēt uz tehniskiem jautājumiem, jo pats neko nezīmējot, „jāprasa tiem, kas zīmē”, bet līdz šim firma esot centusies izpildīt visas „Latvijas Valsts ceļu” prasības.

E.Rullis šodien informēja, ka firma „OK īpašumi” šodien skaņojot satiksmes organizācijas shēmu.

Jāizstrādā līgums
G.Kārkliņš ierosināja domes juristiem pārskatīt esošo vienošanos ar firmu un vienošanās vietā izstrādāt un ar firmu noslēgt līgumu, kuras tekstu apstiprinātu deputāti domes sēdē. Tajā  būtu jāparedz ārkārtas sēdē izrunātie neskaidrie jautājumi. Deputāti šim ierosinājumam piekrita.