Sodīs kredīta devējus, kas neprasīs izziņu par legālajiem ienākumiem

Palielināt attēlu

Kredīta devējiem tiks piemērotas sankcijas par aizdevuma izsniegšanu, nesaņemot Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Pašlaik persona, sniedzot informāciju kredīta saņemšanai, norāda savus reālos ienākumus, taču bieži vien par šiem ienākumiem nav samaksāti nodokļi. Savukārt kredīta izsniedzējam nav pienākuma izvērtēt kredīta ņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu atbilstoši nodokļu administrācijai uzrādītajiem oficiālajiem ienākumiem.

Šī situācija rada sekas, kad nodokļu maksātāji bieži vien izvēlas saņemt tā saucamo "aplokšņu algu", kā dēļ valsts nesaņem nodokļu ienākumus, taču nodokļos nesamaksātās naudas summas tiek izmantotas kredītu ņemšanai un to atmaksāšanai, kas rada palielinātu preču un pakalpojumu pieprasījumu jeb patēriņu un inflācijas pieaugumu, norāda Finanšu ministrija.

Par Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņas par patērētāja ienākumiem nepieprasīšanu, slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu, juridiskajām personām tiks piemērots naudas sods no 500 līdz 1000 latiem, paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Bet, ja šāds pārkāpums tiks izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, tiks piemērots naudas sods no 1000 līdz 3000 latiem.

Likuma grozījumi sekmēs kredītu atmaksāšanas līdzekļu legālas izcelsmes kontroli, samazinās vēlmi saņemt aplokšņu algas un palielinās nodokļu nomaksu. Līdztekus samazināsies preču un pakalpojumu patēriņš, kurš tiek finansēts ar nodokļu administrācijai neuzrādītiem jeb neoficiālajiem naudas līdzekļiem, tādējādi samazināsies inflācija, uzskata Finanšu ministrija.

Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Valdība šodien akceptēja arī grozījumus vairākos citos likumos, kas sagatavoti valdības apstiprinātā inflācijas samazināšanas plāna realizācijai.

Valdība 6.martā atbalstīja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz spert vairākus radikālus soļus - ierobežot kredītu izsniegšanu, ieviest bezdeficīta budžetu un ar nodokļiem aplikt spekulatīvos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, lai līdz 2011.gadam inflāciju Latvijā samazinātu līdz 2%-2,5%.