Pašvaldību konsultatīvā darba grupa atbalsta 170 novadu modeli

Palielināt attēlu

Pašvaldību konsultatīvā darba grupa atbalstot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavoto 170 novadu projektu, informēja ministrijā. Novadu izveides projektu ministrija sagatavojusi, ņemot vērā pašvaldību sniegtos priekšlikumus, kā arī attīstības priekšnosacījumus - novadā ir jābūt vismaz 4000 iedzīvotāju, attīstības centram, kā arī skaidrai nākotnes attīstības stratēģijai.

Atsevišķām pašvaldībām, kuru iedzīvotāju skaits nesasniedz 4000, taču tās spēj argumentēti pierādīt savas attīstības perspektīvas, tiek paredzēta iespēja palikt to pašreizējo administratīvo teritoriju robežās. Taču paredzams, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanās Latvijā nebūs nevienas pašvaldības, kurā iedzīvotāju skaits būtu mazāks par 2000.

Pašreiz novadu izveides plānā ir aptuveni 20 problemātiskās vietas, par kurām lēmums vēl nav pieņemts, taču ir izstrādātas vairākas novadu veidošanas alternatīvas. RAPLM turpinās darbu ar šo pašvaldību vadītājiem, atkārtoti pieprasot to viedokli par novadu veidošanu un veicot konsultācijas.

Konsultatīvā darba grupa sastāv no RAPLM, Latvijas Pilsētu savienības, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Latvijas Pagastu apvienības pārstāvjiem. Sēdē piedalījās ministrijas darbinieki, Ogres un Ilūkstes novadu domju priekšsēdētāji, Ludzas, Dobeles, Madonas un Skrundas pilsētu domju priekšsēdētāji, kā arī Dundagas, Jaunpils, Mālpils un Ģibuļu pagastu domju priekšsēdētāji.

Šobrīd Latvijā ir 530 pašvaldības, no kurām 387 jeb 73% pašvaldību iedzīvotāju skaits nesasniedz 2000. Šādās pašvaldībās pēc primāro pašvaldības funkciju veikšanas budžeta pārpalikumi labākajā gadījumā ir 5-10 tūkstoši latu, un ar šādiem līdzekļiem attīstību nodrošināt nav iespējams. Turpretim apvienojoties novados, pašvaldības apvieno arī savus budžetus un, tā kā daudzas funkcijas kopīgi veikt ir daudz lētāk nekā katram atsevišķi, novadu budžetos jau parādās nopietni līdzekļi, kurus var ieguldīt attīstībā.

Šīs reformas rezultātā Latvijā izveidosies spēcīgas, attīstīties spējīgas pašvaldības, kas to iedzīvotājiem spēs nodrošināt aizvien kvalitatīvākus un daudzveidīgākus pakalpojumus, kā arī ieguldīt līdzekļus infrastruktūras un apkārtējās vides uzlabošanā un uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanā pašvaldības teritorijā. Šīs reformas noslēgšanās būs liels solis uz priekšu līdzsvarotas policentriskās attīstības veicināšanā visā Latvijas teritorijā.

Materiāls publicēts sadarbībā ar