Firma «NĪA» zemi Zilokalnu prospektā vēlas pirkt par latiem

Palielināt attēlu

Ogres novada domes tautsaimniecības komiteja šodien atbalstīja firmas «NĪA» ieceri privatizēt zemi Zilokalnu prospektā. Lēmums vēl  jāapstiprina 8.marta domes sēdē. Firma «NĪA» vēlas mēneša laikā privatizēt 28 apbūves gabalus, maksājot latos, – tas apliecināts firmas valdes priekšsēdētāja Alvila Gibzes parakstītajā iesniegumā Ogres novada domei.

Kā jau informējām, 25.janvārī visi jautājumi par zemes privatizāciju  Zilokalnu prospektā no darba kārtības pēkšņi tika svītroti saceltās ažiotāžas dēļ – par zemes privatizāciju interesējās gan prese, gan televīzija un, lai domei neviens nepārmestu likumu neievērošanu, domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs jautājumus no dienas kārtības izņēma, lai noskaidrotu juridiskās nianses. Viņš toreiz teica, ka pēc juridisko nianšu noskaidrošanas zeme tiks nodota privatizācijai, un nu šis brīdis ir pienācis. Pēc E.Bartkeviča un juristu teiktā, koncesijas līgums ar firmu no Uzņēmumu reģistra tagad ir svītrots un noskaidrotas arī citas nianses.

Janvāra lēmumprojektā bija paredzēts, ka firma  30 procentus par zemi maksās latos un 70 procentus – īpašuma kompensācijas sertifikātos. Kāpēc tagad visa summa noteikta latos? Jurists Aleksejs Gapejevs skaidro, ka «Valsts un pašvaldību privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums» un 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.587 paredz šādas proporcijas, un privatizētājs var izvēlēties maksāt šādi vai arī norēķināties vienīgi latos. SIA «NĪA» valdes priekšsēdētājs Alvils Gibze sēdē apliecināja, ka firma par zemi gatava samaksāt mēneša laikā latos, lai arī lēmumprojektā paredzēts, ka to var izdarīt arī uz nomaksu – piecu gadu laikā.

Firma «NĪA» vēlas privatizēt 28 zemes gabalus Zilokalnu prospektā 9,  kur izveidotas trīs ielas: Melleņu ielā atrodas 13 zemes gabali, Dzērveņu ielā – 8 un Varavīksnes ielā – 7, tie visi ir no apmēram 1400 līdz 2700 kvadrātmetriem lieli. Katrā zemes gabalā ir uzbūvēti un Zemesgrāmatā  reģistrēti mājas pamati, bet īpašumtiesības uz zemi Zemesgrāmatā reģistrējusi Ogres novada dome.
Nekādu lielu diskusiju par zemes privatizāciju šodien tautsaimniecības komitejas sēdē nebija. Deputāte Ilga Vecziediņa un Ludvigs Tribockis gan iebilda pret visu 28 lēmumprojektu apstiprināšanu ar vienu balsojumu, tādēļ katra zemes gabala privatizāciju izskatīja atsevišķi, lai, kā sacīja komitejas vadītājs Juris Tukišs, atkal kādam nebūtu iemesls rakstīt vēstules uz KNAB, ar to domājot Ilgu Vezciediņu. Viņa savukārt atbildēja, ka tāpat esot iemesli rakstīt uz KNAB.

Deputāte Ilga Vecziediņa vēlējās arī zināt, vai domes privatizācijas komisija sniedza  atbildes Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. «Bez šaubām!» atbildēja juriste Aina Driviniece.

Tautsaimniecības komitejas deputāti Jānis Latišs («Ogres novadam»), Pēteris Dimants («Latvijas ceļš»), Juris Tukišs (Tautas partija) un Gunārs Kārkliņš (LSDSP) balsoja par privatizāciju, bet vienīgi Ludvigs Tribockis (nav nevienā partijā, bet ievēlēts no partijas «Jaunais laiks») balsoja pret privatizāciju.

Sēdes laikā radās sīki kašķi, piemēram, L.Tribockis sacīja, lai J.Tukišs runā skaļāk, bet viņš atbildēja, ka no rītiem vajag mazgāties. Kad I.Vecziediņa vēlējās atbildi no J.Tukiša, viņš savukārt sacīja: «Pienāks laiks, atbildēšu! Netraucējiet strādāt!»

Kā ziņots, 2003.gadā SIA «NĪA» un dome noslēdza koncesijas līgumu, kas paredzēja uzbūvēt mājas, bet zeme paliktu domes īpašumā. 2006.gadā dome koncesijas līgumu izteica jaunā redakcijā kā zemes nomas līgumu, kas stājās spēkā ar 2003.gadu.

Uz jautājumu, kādēļ zeme nevarēja palikt koncesijā, domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atbildēja, ka pastāv pretrunas Koncesijas likumā, Būvniecības likumā un Civillikumā un mājas bez zemes nevarētu pārdot. SIA «NĪA» valdes priekšsēdētājs Alvils Gibze uzsvēra, ka Ogres dome bija pirmā Latvijā, kas piemēroja Koncesijas likumu, tādēļ radās neskaidrības, un valsts institūcijas tagad vairs neiesakot šo likumu piemērot.

Kad visas 28 mājas varētu būt gatavas? A.Gibze atbildēja, ka līdz šā gada beigām firma cer uzsākt iekšējo apdari. Mājas un zemi iedzīvotājiem varēs pārdot tikai pēc visa objekta pabeigšanas, jo neviens jau negribēšot pirkt māju, kurai līdzās vēl ceļ citu māju. Par pārdošanas cenu A.Gibze pašlaik nedomājot.
 
Līdz šim ievilkta elektrība, par 90 procentiem pabeigti ūdensvada un kanalizācijas tīkli, vēl jābūvē ielu apgaismojums un jāievelk gāzesvads. Līdzšinējā būvniecība zemesgabalā firmai izmaksājusi  vairāk nekā vienu miljonu latu.