«Ogres Autobusa» darbinieki protestē pret darbu mīnus grādos, caurvējā un virsstundām

Palielināt attēlu

Ogres rajona padome un Ogres novada dome kā SIA «Ogres Autobuss» īpašnieces (72,20 procenti kapitāldaļu pieder rajona pašvaldībai, 22,80 procenti – Ogres domei) saņēmušas ap 50 uzņēmuma strādājošo parakstītu vēstuli «Par SIA «Ogres Autobuss» neapmierinošo darba organizāciju». Tā kā strādājošie uz 14.februāra vēstuli nav saņēmuši atbildi, viņi vēstuli nodevuši arī Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētājam un rajona padomes deputātam Imantam Balodim.

Meklē palīdzību pie deputāta ar asu mēli
Kāpēc strādājošie palīdzību meklējuši tieši pie Imanta Baloža? To arī viņš pats jautājis un saņēmis atbildi, ka strādājošie daudz reižu par to ir runājuši, taču nav bijusi atsaucība ne no vadības, ne no uzņēmuma īpašnieku pārstāvjiem, neviens neliekas ne zinis un nekas netiek darīts, lai strādājošo darba apstākļus uzlabotu. Ogrenet var piebilst, ka I.Balodis no visiem rajona padomes deputātiem ir ar visskaļāko balsi un asāko mēli un par nejēdzībām neklusē, bet tieši acīs saka, ko domā.

Tā notika arī vakar Ogres rajona padomes sēdē. Darba kārtībā bija iekļauts jautājums par SIA «Ogres Autobuss» darbu, taču ne uzņēmuma valdes loceklis Artūrs Bērziņš, ne arī kāds cits par strādājošo protesta vēstuli pat neieminējās, līdz pie vārda ķērās I.Balodis.

Vaino ārstus, kuri ar vieglu roku izsniedz slimības lapas
Savā ziņojumā A.Bērziņš sacīja, ka februārī bija plānoti 8612 pilsētas, rajona un tālsatiksmes reisi, nav izbraukts 42 reisos, kas ir apmēram 0,5 procenti un uzskatāms par normālu rādītāju jebkuram pārvadātājam.

Janvārī atslēdznieki noslimojuši 128 stundas, bet februārī – 655 stundas. Pašlaik jāremontē 12 autobusi, tādēļ ar grūtībām iespējams nodrošināt visus reisus. Janvārī šoferi noslimojuši 560 stundas, bet februārī – gandrīz 800 stundas, tādēļ citiem biji jāveic virsstundu darbs. A.Bērziņš teica, ka negrib vainot dakterus, bet viņa skatījumā ārsti tomēr diezgan vieglu roku izsniedzot darba nespējas lapas – katrs no mums varot atrast iespēju paslimot. A.Bērziņš nesaskata perspektīvu jaunu darbinieku piesaistīšanai. Vajadzīgi gan autobusu vadītāji, gan atslēdznieki, metinātāji un citi speciālisti, taču darbā nepiesakās ne jauni, ne veci, lai gan apmaksa ir virs vidējā līmeņa un katru gadu uzņēmums to apmēram par divdesmit  procentiem palielina. Pagājušajā gadā sludinājumos iztērēts 400 latu.

Nav brīnums, ja saslimst, strādājot caurvējā
I. Balodis sacīja, ka saņēmis ap 50 SIA «Ogres Autobuss» darbinieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pauž neapmierinātību ar darba organizāciju un darba apstākļiem. A.Bērziņš gan bilda, ka mēs taču visi labi zinām, kā top šādas vēstules un viņš arī varētu parakstus savākt. «Ja puse no šiem 50 cilvēkiem aizies projām, ko tad darīsiet?» jautāja I.Balodis.  

I.Balodis teica, ka nav nekāds brīnums, ja darbinieki slimo, jo viņiem autobusi jāremontē mīnus grādos un caurvējā – tik necilvēcīgos darba apstākļos jebkurš var saslimt. Vēstulē teikts, ka pēdējās nedēļas laikā darbnīcās ir mīnus divi grādi, bet dienas laikā gaisa temperatūra paaugstinās līdz plus trijiem, plus pieciem grādiem, visu laiku ir stiprs caurvējš, ir problēmas ar apgaismojumu, tādēļ šādos apstākļos nav iespējams normāls darbs. I.Balodis bija sašutis par tādu attieksmi – ir taču divdesmit pirmais gadsimts, kad darbnīcās var ierīkot karsta gaisa pūtējus, likvidēt caurvēju, visu saremontēt, bet A.Bērziņš šim nolūkam līdzekļus nav prasījis.

Naudu neprasa un nesaka, ka to vajag
A.Bērziņš sacīja, ka jau trīs gadus «tiek atšūts» no budžeta izskatīšanas, bet darbnīcu remontam vajadzētu daudz līdzekļu. Savukārt Madlienas pagasta padomes priekšsēdētāja Rita Grāvīte teica, ka šogad A.Bērziņš līdzekļus remontam nav prasījis un viņa arī neatceras, ka viņš to citkārt būtu lūdzis. Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols bilda, ka rajona padomes deputāti par konkrētu finansiālu palīdzību varētu lemt, ja būtu pieprasījuma, taču tāds nav saņemts.  

Pārmet virsstundas un neizietas tehniskās apskates
I.Balodis jautāja, kāpēc šoferiem jāstrādā virsstundas nedēļu pēc kārtas? Vēstulē minēts konkrēts šoferis, kuram sešas dienas pēc kārtas reisā jābrauc no 10 līdz 13 stundām, kas nav uzskatāms par normālu darba laika organizāciju uzņēmumā, tas ir Darba likuma pārkāpums. A.Bērziņš taisnojās, ka grafiks jāsastāda mēnesi iepriekš, bet to nav iespējams izpildīt.

Vēstulē teikts arī, ka citam šoferim februārī un martā bija paredzēts ikgadējais atvaļinājums, taču gan februārī, gan martā ir ieplānoti reisi, bet nekādas pārrunas ar šoferi nav bijušas.  

Tiek pārmests arī tas, ka reisā jābrauc ar autobusiem, kuriem nav izietas tehniskās apskates. «Par tehnikas izmantošanu uzņēmumā ir atbildīgs autokolonnas priekšnieks Edgars Lišmanis. Tas ir noteikts viņa darba pienākumos,» rakstīts vēstulē. Strādājošie lūdz izlemt par viņa atbilstību amatam. «Kas atbildēs, ja notiks avārija, bet autobuss nebūs izgājis tehnisko apskati?» jautāja I.Balodis.  

A.Bērziņš uzaicināja rajona padomes deputātus apmeklēt uzņēmumu un iepazīties ar situāciju, savukārt I.Balodis ierosināja izveidot darba grupu, kas iepazītos ar situāciju, taču neguva atbalstu – citi deputāti bilda, ko gan viņi tur ieraudzīšot un kurš gan uzņēmuma teritorijā neesot bijis. Dažs gan atzinās, ka tur nav gan bijis.

Nebūtu vēstules, nezinātu par problēmām  
I.Balodis Ogres rajona pašvaldības izpilddirektoram Andrim Karasevam un Artūram Bērziņam pārmeta, ka viņi neko nav teikuši par darbinieku  vēstuli un problēmām. «Nebūtu šīs vēstules, nemaz nezinātu, ka pastāv tādas problēmas!» teica I.Balodis. Arī vairāki citi rajona padomes deputāti sacīja, ka pēc A.Bērziņa stāstītā radies iespaids – darbinieki izslimos, atnāks pavasaris, uzspīdēs saulīte, un viss būs kārtībā.  

I.Balodis uzskata, ka A.Bērziņam problēmas jānovērš vai arī jāatstāj savs amats. A.Bērziņš teica, ka mājienu sapratis.

Lems dibinātāju kopsapulcē
A.Karasevs sacīja, ka ir nolemts sasaukt dibinātāju kopsapulci, kurā jālemj par šiem jautājumiem. Savukārt Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs teica, ka šis uzņēmums nav vienīgā rajona pašvaldības SIA. Citām SIA ir piešķirti līdzekļi attīstībai, bez naudas darbs neuzlabosies, tādēļ dibinātāju sapulcē jāizlemj, vai  divreiz trīsreiz palielināt biļešu cenas vai arī piešķirt finansējumu.

Kā palīdzēt uzņēmumam «Ogres Autobuss» – tas vispirms tuvākajā laikā tiks izlemts dibinātāju kopsapulcē.