Viena dzīvokļa kvadrātmetra iegādei nepieciešamas trīs mēnešalgas

Palielināt attēlu

Lai Rīgā strādājošs iedzīvotājs iegādātos vienu dzīvokļa kvadrātmetru, nepieciešamas trīs mēnešalgas, šodien žurnālistus informēja Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vecākā ekonomiste Kristīne Vītola.

Vēl 2001.gadā vienu dzīvokļa kvadrātmetru varēja iegādāties par vienu mēneša neto algu.

Vītola skaidroja, ka lielākoties cenu kāpumu valstī uztur neapmierinātais pieprasījums jeb neliela dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju, kas ir divas reizes mazāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lai sasniegtu, piemēram, Igaunijas rādītāju, kas 2006.gada sākumā bija 28,5 kvadrātmetri uz vienu iedzīvotāju, Latvijā ar pašreizējo 25,1 kvadrātmetru uz cilvēku vēl jāuzbūvē 7,8 miljoni kvadrātmetru dzīvojamās platības.

Pieņemot, ka patlaban būvniecības jaudas ir pilnībā noslogotas un saglabājoties 2006.gadā ekspluatācijā nodoto dzīvojamo platību apjomam, Latvija varētu sasniegt pašreizējo Igaunijas līmeni pēc 8,7 gadiem. Ja tiktu risināta darbaspēka problēma un pieaugtu jaudas, dzīvojamo platību apjoms ik gadu palielinātos par 10-20%, un šo līmeni varētu sasniegt pēc 5-6 gadiem.

Tādēļ var sagaidīt, ka cenu pieaugums arī šogad saglabāsies relatīvi augsts un reālas pārmaiņas un cenu kāpuma samazināšanās tirgū notiks tikai pēc dažiem gadiem.

Tomēr jājautā, cik maksātspējīgo mājsaimniecību vēl ir palicis, kas nākotnē varētu uzturēt pieprasījumu pēc mājokļiem, uzsver LB eksperti.

Eksperti pētījumā pieņēma, ka mazākā platība, ko mājsaimniecība iegādāsies, ir 20 kvadrātmetri uz vienu ģimenes locekli. Papildus jāņem vērā arī vairāki banku kreditēšanas politikai raksturīgi pieņēmumi, proti, ikmēneša kredīta maksājumi nedrīkst pārsniegt 40% no mājsaimniecības neto ienākumiem, kredīts tiek piešķirts uz 25 gadiem 80% apmērā no īpašuma vērtības ar 5% gada likmi.

Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, minimālajiem ienākumiem, lai iegādātos 20 kvadrātmetrus, jābūt 200 latiem uz vienu ģimenes locekli.

Pagājušā gada vasarā LB pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā, ko veica SIA "Market Lab", no 1000 respondentiem visā Latvijā 83 cilvēki atbildēja, ka paņēmuši hipotekāro kredītu, bet 51 respondents uz jautājumu, vai tuvākā gada laikā plāno ņemt hipotekāro kredītu, atbildēja apstiprinoši.

Šo respondentu ienākumu sadalījums liecina, ka pārsvarā kredītu paņēmuši iedzīvotāji ar relatīvi zemiem ienākumiem.

Kopumā secināts, ka palikušas vēl 44 000 mājsaimniecību, kas plāno ņemt hipotekāro kredītu un kuru ienākumi ir virs 200 latiem, taču no tām vairāk nekā puse ir zemākajā ienākumu grupā - no 201 līdz 250 latiem.

Ar pašreizējo hipotekāro kredītu skaita pieauguma tempu, saglabājoties kvadrātmetra cenas/ienākumu attiecībai, tas nozīmē relatīvi neilgu perspektīvu dzīvokļu cenu kāpumam - 1,5-2 gadi.

Līdz ar to eksperti secinājuši, ka pašreizējie sērijveida dzīvokļu cenu kāpuma tempi nav uzturami pat relatīvi īsā laika periodā un, visticamāk, šogad šajā tirgus segmentā gaidāma cenu stabilizācija.