Saistībā ar Alsungas traģēdiju 28.februāri rosinās noteikt par sēru dienu

Palielināt attēlu

Ņemot vērā traģiskos notikumus aprūpes centrā "Reģi" Alsungā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) trešdienu, 28.februāri, rosinās noteikt par sēru dienu visā valstī, aģentūrai LETA pastāstīja premjera padomnieks Arno Pjatkins. Šādu ierosinājumu premjers izteiks pirmdien, 26.februārī, valdības ārkārtas sēdē.

Pirmdien premjers arī sagaidot izvērstu ziņojumu no Labklājības un Iekšlietu ministrijas par notikušā ugunsgrēka apstākļiem, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, kurus varētu sniegt valdība.

Kā ziņots, pagājušajā naktī ap plkst.1 izcēlies ugunsgrēks Alsungas pansionātā, kur uzturējās 1. un 2.grupas invalīdi. Iespējamais ugunsgrēka iemesls - elektroierīču, visticamāk, sildītāju, vai apkures sistēmu bojājumi. Ugunsgrēku izdevies lokalizēt, taču ēkā turpinās gruzdēšana. Pēc pēdējās informācijas, ugunsgrēkā bez vēsts pazuduši 25 pansionāta iemītnieki. Iespējams, ka viņi gājuši bojā, taču pastāv iespēja, ka vēl kāds no pazudušajiem varētu būt izglābies.

Šis ir traģiskākais ugunsgrēks Latvijas vēsturē.

Ziņas par Alsungas ugunsgrēkā cietušajiem un bezvēsts pazudušajiem tuvinieki var saņemt, zvanot Kuldīgas rajona policijas pārvaldei pa tālruni 33 74402, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece Laura Karnīte. Ziņas par to, kuros pansionātos un aprūpes centros izvietoti ugunsgrēkā izglābtie, var iegūt pa tālruni 33 51125. Pilnu informāciju par izglābto atrašanās vietu varēs saņemt no 26.februāra.

Kā ziņots, pagājušajā naktī ap plkst.1 izcēlies ugunsgrēks Alsungas pansionātā, kur uzturējās 1. un 2.grupas invalīdi. Iespējamais ugunsgrēka iemesls - elektroierīču, visticamāk, sildītāju, vai apkures sistēmu bojājumi. Ugunsgrēku izdevies lokalizēt, taču ēkā turpinās gruzdēšana.

Šis ir traģiskākais ugunsgrēks Latvijas vēsturē.

Traģēdija Alsungas pansionātā pēc bojāgājušo skaita ir lielākais līdz šim Latvijā notikušais ugunsgrēks, aģentūrai LETA atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis. Viņš norādīja, ka glābšanas darbus kavēja ugunsdzēsēju šļūteņu aizsalšana. Ugunsdzēsējiem nācies pat braukt uz Kuldīgu pēc citām šļūtenēm.
"Nedrīkst pārtraukt ūdens padošanu," skaidroja VUGD priekšnieks. Šļūtenes aizsalst, ja ūdens padeve tiek pārtraukta. Nekur pasaulē nav izdomāti līdzekļi, kā novērst ugunsdzēsēju šļūteņu aizsalšanu lielā aukstumā, norādīja Pencis, piebilstot, ka jārēķinās ar dabas un fizikas likumiem.

Pēc katra liela ugunsgrēka tiek veidots apraksts, kurā izvērtē darbinieku rīcību un ugunsnelaimes apstākļus. Šo aprakstu neveido ar mērķi meklēt vainīgos, bet pieredzes gūšanai, norādīja Pencis. Apraksts par šo traģēdiju būs gatavs viena mēneša laikā. Attiecībā uz ugunsdzēsēju, kurš guva traumas, dzēšot Alsungas ugunsgrēku, notiks nelaimes gadījuma izmeklēšana, lai izvērtētu iespēju piešķirt kompensāciju.

Pansionāts atradās vecā trīsstāvu muižas tipa ēkā, kurai bija piebūvēts mansarda stāvs.

Ugunsdzēsēji rīkojās pašaizliedzīgi un drošsirdīgi, izdarot maksimāli iespējamo, aģentūrai LETA šodien sacīja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).
Ministrs dzirdējis, ka pansionāta iemītnieki bijuši nomierinošu medikamentu iedarbībā, bet nevarēja šo informāciju apstiprināt. "Šajā pansionātā dzīvo cilvēki, kas patstāvīgi nespēj pieņemt lēmumus," piebilda Godmanis.

Iekšlietu ministrs personīgi iepazinies ar dokumentiem par ugunsdrošības pārbaudēm Alsungas pansionātā. Tās veiktas pērn, un tikušas apsekotas arī namā esošās krāsnis.

No liesmām izdevies evakuēt 66 cilvēkus. Nelielas traumas guvis viens ugunsdzēsējs.Kopumā sociālās aprūpes namā uzturējās 90 cilvēki.Uz Alsungu devušies speciālie eksperti, lai uz vietas noteiktu ugunsgrēka iemeslus, izvērtētu situāciju ugunsdrošības jomā šajā iestādē.

Izglābtie pansionāta iemītnieki tiek izmitināti Alsungas internātskolā un tuvākajos pansionātos. Cietušie un bojāgājušie tiek nogādāti Kuldīgas slimnīcā.

Pirms četriem gadiem - 2003.gada 22.februārī - ugunsgrēkā Saulkalnē, Rīgas rajonā, bojā gāja seši cilvēki, starp tiem viens zīdainis, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

2002.gada 2.decembrī Kandavas novada pansionātā izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja 72, 70 un 85 gadus vecas sievietes, kā arī garīgi slima 18 gadu veca meitene un 70 gadu vecs vīrietis.

2002.gada 5.decembrī ugunsgrēks nopostīja Cesvaines pili, tās kultūrvēsturiskajai vērtībai radot 1,992 miljonus latu lielus zaudējumus.

Pērn naktī uz 6.janvāri Rīgā, 12 stāvu namā Mežaparkā, izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja četri cilvēki, vēl viens bērns guva ļoti smagus ievainojumus.

Pagājušajā gadā sociālās mājas ugunsgrēkā Rīgas rajona Vangažos bojā gāja seši cilvēki. Mājas iemītnieki pārsvarā bijuši no dzīvokļiem izliktas personas un tādi cilvēki, kas nesen atgriezušies no ieslodzījuma vietām.