Ogres rajona ezeros slāpst zivis

Palielināt attēlu

Valsts vides dienesta (VVD) inspektori sešos Ogres un Rīgas rajona ezeros konstatējuši, ka skābekļa saturs ūdenī tuvojas kritiskajam līmenim, tāpēc ir apdraudēta zivju un vēžu izdzīvošana, informēja VVD. Zivju slāpšana novērota arī Kurzemes ezeros, savukārt Latgales un Zemgales ūdenstilpnēs zivju slāpšana nav konstatēta.

Zivju un vēžu izdzīvošanu apdraud ledus slānis, kas neļauj gaisam piekļūt ūdenim, kā arī biezā sniega sega, kas pastiprina ūdenstilpes izolāciju no atmosfēras gaisa un no dabiskā apgaismojuma.

VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori pārbaudījuši 13 ezerus Ogres un Rīgas rajonā: Dūņezeru, Kadagas ezeru, Lieluikas ezeru, Mazo Baltezeru, Ataru ezeru, Langstiņu ezeru, Sunīšu ezeru, Juglas ezeru, Lobes ezeru, Pečoru ezeru, Plaužu ezeru, Suntažu ezeru un Rembates ūdenskrātuvi, informēja VVD. Sešos no tiem tika konstatēti nelabvēlīgi apstākļi zivju izdzīvošanai.

Ir gadījumi, kad slāpšanu izdodas novērst, sadarbojoties ar pagastu pašvaldību pārstāvjiem un brīvprātīgajiem, atzīst VVD. Taču vairumā gadījumu pašvaldību līdzekļi ir ierobežoti, un pasākumi skābekļa daudzuma palielināšanai ezeros vispirms tiek veikti tādās ūdenstilpēs, kurām ir liela zivsaimnieciskā nozīme.

Skābekļa daudzums ūdens krātuvēs svārstās no 7,5 līdz 9 miligramiem uz litru ūdens. Zivju slāpšana sākas tad, kad skābekļa daudzums samazinās līdz 2-3 mililitriem uz litru ūdens.

Ledus segas biezums ūdenskrātuvēs svārstās no 80 centimetriem līdz metram. Iestājoties siltākam laikam, dažas upītes vietumis jau atbrīvojušās no ledus segas.

Šogad tika novēroti divi zivju slāpšanas periodi: janvāra beigās un februāra vidū. Par zivju slāpšanu Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils sektora darbinieki informēja atbildīgās personas pagastos. Tās savukārt organizēja āliņģu ciršanu ūdenskrātuvēs, kurās tika konstatēta zivju slāpšana.

Zemgalē ledus ir biezs - upēs vidēji 50 centimetri, bet ezeros - no 50 līdz 80 centimetriem, taču nevienā ūdens krātuvē zivju slāpšana neesot konstatēta. Katram ezeram esot uzraugs, kurš novērojot situāciju.

Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ūdens bioloģisko resursu aizsardzības vecākais inspektors Jurijs Skribāns skaidroja, ka vides inspektori veikuši reidus un apziņojuši makšķerniekus pagastos.

Inspektors piebilda, ka pirmās zivju slāpšanas pazīmes varētu parādīties, sākoties atkušņiem. Tad uz ūdens krātuvēm varētu sākt blīvēties sniegs, kas nelaistu cauri saules starus un zivīm varētu sākt trūkt skābekļa. Bet pagaidām Zemgalē vēl valda dziļa ziema.

VVD uzsver, ka ikviens zivīm var palīdzēt, papildinot ūdeni ar skābekli - cērtot lielus āliņģus, kā arī tīrot ledu no sniega un veidojot caurteci pie mazajām HES.

Materiāls publicēts sadarbībā ar