Valstij būs jāmaksā 100 000 latu kompensācija Jaunalksnei

Palielināt attēlu

Rīgas apgabaltiesa šodien piedzina 100 243 latus no valsts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) personā par žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos.

100 000 latu ir morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - tiesāšanās izdevumi. Jau ziņots, ka Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.

Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasībās un tā aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Spriedumu varēs pārsūdzēt 20 dienu laikā no 9.marta.

FM pārstāvis Ainārs Pavlovs sacīja, ka spriedumu nevar komentēt. VID pārstāve Sanita Laiveniece pēc sprieduma pasludināšanas minēja, ka pagaidām nevar to komentēt un par pārsūdzēšanu varētu lemt pēc iepazīšanās ar sprieduma motīviem.

VID Finanšu policijas pārvaldes (FPP) pārstāvis Māris Vītols uzsvēra, ka spriedumam nepiekrīt un uzskata to par nepamatotu. Viņš teica, ka par sprieduma pārsūdzēšanu būs jālemj VID.

Jaunalksnes advokāts Aldis Gobzems norādīja, ka spriedums uzskatāms par precedentu un tas varētu noteikt, kā rīkoties citās līdzīgās lietās, ja valsts iejaucas personas privātajā dzīvē. Vēl tiks lemts, vai spriedumu pārsūdzēt daļā par 200 000 latu kompensāciju.

Lai gan tiesa šodien spriedumu bija paredzējusi pasludināt plkst.9.45, tomēr pēc tiesas sēdes atklāšanas un ieradušos personu pārbaudes tiesnesis Valdemārs Šubrovskis paziņoja, ka tiek atjaunota lietas izmeklēšana, jo uz tiesas sēdi ieradies FM pārstāvis, kurš uz lietas izskatīšanu 25.janvārī nebija atnācis.

Tiesnesis informēja klātesošos, ka no FM valsts sekretāres apgabaltiesā saņemts iesniegums, ka FM lietvedībā, kas Janalksnes prasībā pret valsti bija norādīta atbildētāja statusā, pavēste par janvārī notikušo tiesas sēdi nav reģistrēta. Par tiesas sēdi FM uzzinājusi tikai nākamajā dienā no plašsaziņas līdzekļiem. Patlaban Rīgas apgabaltiesā turpinās pārbaude saistībā ar pavēstes nosūtīšanu.

Lai ievērotu procesa dalībnieku tiesības paust tiesā savu viedokli, nolemts atjaunot izmeklēšanu Jaunalksnes prasības lietā un dot vārdu FM pārstāvim Pavlovam.

Viņš lakoniski norādīja, ka ministrija nav saistīta ar sarunu noklausīšanos un vienīgais iemesls, kāpēc tā pieaicināta procesā, ir tas, ka ministrija ir augstāka iestāde par VID. Tomēr FM neuzskata sevi par atbildētāju.

Tiesu debatēs iepriekš paustos uzskatus šodien apstiprināja Jaunalksnes advokāts Gobzems un viņas pārstāvis Dainis Lasmanis, kuri abi uzsvēra, ka no valsts tiek prasīta kompensācija par to, ka tā nav garantējusi personas privātās dzīves neaizskaramību, bet situācijā, kad viņas telefona sarunu ieraksti nonākuši atklātībā, neko nav darījusi.

FM pārstāvis Pavlovs atzina, ka lietā ir daudz materiālu un apstākļu, turklāt izteikti dažādi viedokļi un minējumi par žurnālistes sarunu noklausīšanos, taču nav pierādīts, ka informācijas noplūde bijusi tieši no VID. Turklāt likums neesot aizliedzis jebkuram mājās turēt noklausīšanās ierīces. VID pārstāve Laiveniece un FPP pārstāvis Vītols arī neatzina prasību.

Vēl pirms paredzamās tiesas sēdes Šubrovska sekretārs Kristaps Keišs pie tiesas sēžu zāles pierakstīja uz sprieduma pasludināšanu sanākušo televīziju, radio, laikrakstu un to pārstāvju vārdus un uzvārdus. Aģentūrai LETA viņš šo rīcību izskaidroja ar tiesneša interesi.

Jau ziņots, ka Jaunalksne prasību pamatoja ar to, ka Latvijas valsts nav pildījusi savu pienākumu un ir pieļāvusi, ka valsts noslēpumu saturošas ziņas - ierakstītās sarunas - nonāk publiskajā telpā, kā arī nav garantējusi telefona sarunu konfidencialitāti.

Rīgas apgabaltiesa 25.janvārī pretēji valsts interešu pārstāvja - Vītola - lūgumam lietu skatīt slēgtā sēdē strīdu skatīja atklātā procesā. Lieta skatīta bez otra atbildētāja - FM pārstāvja - klātbūtnes.

Gobzems tiesas sēdē uzsvēra, ka šī ir pirmā tāda prasība un jauns precedents valsts vēsturē, kad tiek prasīta kompensācija par nesamērīgi lielu iejaukšanos personas privātajā dzīvē, noklausoties telefona sarunas un negarantējot to satura konfidencialitāti.

Gobzems pamatoja prasību ar valsts bezdarbību un sacīja, ka tā nav gādājusi, lai noklausītās sarunas netiktu publiskotas medijos. Iejaucoties kādas personas privātajā dzīvē, valstij jāgarantē, lai iegūtā informācija netiktu nodota trešajām personām.

Konkrētajā gadījumā valsts to neesot izdarījusi. Pēc Gobzema teiktā, Latvijas valsts publiski atzinusi, ka noklausītas Jaunalksnes darba un personiskās sarunas. Ja prasība netikšot apmierināta, tad no valsts puses Jaunalksne tikšot pazemota otrreiz, tiesas sēdē pauda advokāts.

VID pārstāve Laiveniece un FPP pārstāvis Vītols prasību neatzina un lūdza kā nepamatotu noraidīt. Laiveniece noliedza, ka sarunas, par kurām ir runa lietas materiālos, ir tās pašas sarunas, ko noklausījusies FPP.

Neesot arī pierādīts, ka informācija noplūdusi tieši no VID vai no valsts institūcijām. Kā nepamatoti vērtējami arī pret ieņēmumu dienestu vērstie pārmetumi, ka tas nav nosargājis valsts noslēpumu - telefona sarunas. Pēc VID domām, telefona sarunas pašas par sevi nevar uzskatīt par valsts noslēpumu.

Vītols papildināja Laivenieces teikto un sacīja, ka "saruna ir viena, bet klausītāji var būt vairāki". Viņš apliecināja tiesai, ka FPP sarunas nav nopludinājusi. Turklāt, kā publiski atzinusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktora vietniece Juta Strīķe, noklausīšanās ierīces varot arī nopirkt. Vītols gan minēja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka Jaunalksnes sarunas būtu klausījies vēl kāds. Viņš atzina, ka par to notiekot izmeklēšana.

LETA jau ziņoja, ka daļa pērn publiskoto Jaunalksnes telefona sarunu ierakstītas no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta - Finanšu policijas - lēmumu un tiesneša sankciju. Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī 2006.gada pavasarī. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt FPP. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot Augstākās tiesas tiesnesi.

Par FPP darbībām saistībā ar sarunu noklausīšanos un to satura izpaušanu prokuratūra sāka kriminālprocesu. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā sākta kriminālvajāšana pret četrām FPP amatpersonām par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos.

Kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas uzsākta pret Finanšu policijas amatpersonām Aldi Klemu un Vasiliju Kivļonoku, kuru lietvedībā esošajās lietās lūgta atļauja noklausīties žurnālistes telefonu, kā arī pret Finanšu policijas direktora vietnieku Jāni Laizānu un Iekšējās drošības daļas priekšnieku Raivi Freibergu.

Pēc prokuratūras domām, viņi, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veica nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Trīs no četriem finanšu policistiem vairs nestrādā līdzšinējos amatos Ieņēmumu dienestā, tomēr darbu VID viņi nav pametuši.