No Ogres novada domes darba kārtības svītro 31 jautājumu

Palielināt attēlu

Ogres novada domes sēdes darba kārtībā vēl vakar bija iekļauti jautājumi par 31 zemes gabala (7,9 hektāru lielā teritorijā) nodošanu privatizācijai firmai «NĪA», taču šodienas sēdes darba kārtībā to vairs nebija. Uz sēdi  ieradās LTV «Panorāmas» operators un žurnālists, lai gatavotu sižetu raidījumam «De facto», ko rādīšot svētdien. Tā kā balsojuma nebija, žurnālisti intervijā uzklausīja E.Bartkeviča skaidrojumu.

Kā parasti, sēde sākās ar domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča ziņojumu par aktuāliem darba jautājumiem, bet pēc tam kolēģi viņu sveica jubilejā. Saņemot ziedus, Ogres mērs pajokoja, ka viņam nekad vairs nebūs «piecdesmit» un viņš nekad nereģistrēs firmu Lihtenšteinā. Pirms sēdes ar ziediem parasti tiek sveikti vārda dienu un dzimšanas dienu gaviļnieki – tā ir tradīcija, kuru ievērot netraucēja arī LTV pārstāvju klātbūtne.

Šodienas domes sēdē deputāti izskatīja 36 jautājumus. Par zemes nodošanu privatizācijai firmai «NĪA» bija ieplānots pieņemt vēl 31 atsevišķu lēmumu, jo 7,9 hektārus lielais zemes gabals ir sadalīts 34 mazākos gabalos, no kuriem tautsaimniecības komitejas sēdē privaitzācijai bija nolemts nodot 31 zemes gabalu.  Deputāts Ludvigs Tribockis, kā parasti, visus lēmumprojektus bija izprintējis, un tie veidoja prāvu lapu kaudzi. «Vēl vakar pulksten 19 darba kārtībā bija arī šie apmēram trīsdesmit jautājumi, kurus esmu izprintējis, taču šorīt vairs nav,» bija neapmierināts L.Tribockis. Viņš nevarēja pateikt, kādēļ jautājumi no darba kārtības ir svītroti.  

Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Juris Tukišs nevēlējās atbildēt, kāpēc jautājumi no darba kārtības svītroti, jo sēdi vada Edvīns Bartkevičs, lai jautājot viņam.

E.Bartkevičs sacīja, ka jautājumi no darba kārtības svītroti, lai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskajā departamentā noskaidrotu juridiskās nianses. Uz Ogrenet jautājumu, kas tās par juridiskajām niansēm, skanēja atbilde, ka diemžēl Latvijā pašvaldību praksē nav Koncesijas likuma pielietošanas piemēru. Nav skaidrs, kā firma varētu pārdot uzceltās mājas, ja spēkā būtu koncesijas līgums, saskaņā ar kuru zeme ir pašvaldības īpašums un firmai nodota tikai lietošanā. Uzņēmumu reģistrā joprojām vēl ir reģistrēts koncesijas līgums ar firmu, nevis zemes nomas slīgums. «Neesam oficiālu apstiprinājumu saņēmuši, ka būtu reģistrēts zemes nomas līgums,» sacīja Ogres mērs.

Nevienā likumā neesot arī pateikts, vai nepieciešama atsauce uz datumu, lai nodrošinātu nomas līguma pēctecību, koncesijas līgumu izsakot jaunā redakcijā kā zemes nomas līgumu.

Kā jau esam informējuši, dome 2003.gadā ar firmu «NĪA» noslēdza koncesijas līgumu, bet 2006.gadā to izteica jaunā redakcijā kā zemes nomas līgumu, turklāt nomas līgums stājās spēkā ar 2003.gadu. Ogrenet lasītāji un vairāki plašsaziņas līdzekļi iepriekš pārmeta, ka nomas līgums noslēgts ar «atpakaļejošu datumu». «Lai domei neviens vairs neko nepārmestu, lūdzām ministrijas skaidrojumu, jo juristu domas šajā jautājumā dalās,» sacīja E.Bartkevičs un piebilda, ka «mēs tagad esam kā izmēģinājuma trusīši, jo bijām pirmā pašvaldība Latvijā, kas gribējām piemērot Koncesijas likumu.»  
 
Plašsaziņas līdzekļos Ogres domei pārmests, ka tā iecerējusi zemi firmai uzdāvināt par baltu velti jeb pārdot par pārāk mazu cenu, turklāt  30 procentus zemes maksas tā noteikusi latos un 70 procentus – īpašuma kompensācijas sertifikātos. E.Bartkevičs uzsvēra, ka dome rīkojas saskaņā ar likumu un pati nekādas naudas un sertifikātu proporcijas nav izdomājusi, turklāt sertifikātu nominālvērtība sasniegusi tirgus vērtību.
Savukārt zemes cenu par purvaino platību noteicis Valsts zemes dienests. Par zemi zem mājām pašvaldība varētu iegūt ap 300 000 latu sociālo māju celtniecībai, bet ielas paliks tās īpašums. Jo ilgāk privatizācijas process aizkavēsies, jo pašvaldība un arī firma būs lielākas zaudētājas cenu kāpuma dēļ. Pirms dažiem gadiem pašvaldība uzcēla sporta halles, kuru celtniecība tagad izmaksātu daudz vairāk. Būvniecības izmaksas palielinās strauji. Firma «NIA» komunikāciju izbūvē esot ieguldījusi jau vairāk nekā 250 000 latu.

Tā kā firmā «NIA» 49,50% daļas pieder Lihtenšteinā reģistrētajai firmai «Drig Trust reg», domei tika pārmesta īpašuma iztirgošana ārzonas firmai. E.Bartkevičs sacīja, ka nepazīst šīs firmas īpašniekus un viņš pats noteikti nav tās īpašnieks. Pēc viņa teiktā, Latvijas uzņēmēji izvēlas reģistrēt savas firmas ārvalstīs valsts nodokļu politikas dēļ, kas bremzē to attīstību. Bet šajā gadījumā nav nozīmes tam, kur reģistrēta firma un kam tā pieder. E.Bartkevičs uzsvēra, ka SIA «NIA» ir Latvijā pazīstama firma, kas īstenojusi lielus projektus.

E.Bartkevičs domā, ka pēc juridisko nianšu noskaidrošanas zeme tiks nodota privatizācijai.