Pašvaldības policijas priekšnieks: nepietiek kadru
Ogrenet veiktajā aptaujā uz jautājumu „Cik bieži Ogres ielās esat redzējuši pašvaldības policijas kājnieku patruļu?” lielākā daļa lasītāju atbildēja, ka policiju redz reizi mēnesī, sen nav redzējuši vai nekad nav redzējuši. Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Preimanis skaidro, ka nepietiek kadru. Pašreiz pašvaldības policijā ir 24 štata vietas.
No visiem Ogrenet lasītājiem, kuri bija atbildējuši uz jautājumu, katru dienu pašvaldības policijas kājnieku patruļu redz 8 procenti, reizi nedēļā – 8 procenti, 2 – 3 reizes nedēļā – 7 procenti, reizi mēnesī – 20 procenti, sen nav redzējuši (pusgadu vai ilgāk) – 39 procenti, bet nekad nav redzējuši – 19 procenti.
M.Preimanis sacīja, ka pašvaldības policijā strādā 24 darbinieki, no tiem ir četri „kantornieki” (priekšnieks, divi vietnieki un sekretāre). Tātad patruļām (kājnieku un ar automašīnu) paliek 20. Tā kā vasarā ir dažādi pasākumi, kuros jādežurē, atvaļinājums darbiniekiem tiek piešķirts citā laikā – līdz jūnijam katru mēnesi divi darbinieki ir atvaļinājumā. Paliek 18 darbinieki. Divi mācās, tādēļ divreiz gadā viņiem ir mācību atvaļinājums. Paliek 16, bet, ja kāds saslimst, vēl mazāk. Pašlaik divi ir atvaļinājumā, bet viens mācās.
Darba likums ir jāievēro – ja darbinieks strādā vienu diennakti, viņam trīs jādod brīvas. Virsstundas nedrīkst ļaut strādāt saskaņā ar Darba likumu, turklāt policijas darbiniekiem ir arī ģimenes un bērni, kuriem jāvelta laiks un uzmanība. Daļa darbinieku gan strādā arī otrā darbavietā, lai nopelnītu iztiku ģimenei.
Policijas darbinieki dežurē pēc grafika. Tā kā kadru nepietiek un jāievēro Darba likums, katru dienu kājnieku patruļa nedežurē, bet tad, kad dežurē, daudz laika aizņem iesniegumu un sūdzību izskatīšana un pārbaudīšana, ģimenes skandāli, dzērāji. Katrā gadījumā ir jāsastāda protokols, jānoskaidro visi apstākļi.
Pēc M.Preimaņa teiktā, decembrī bijuši 253 izsaukumi. Lai katru dienu dežurētu, vajadzētu vismaz 33 pašvaldības policijas darbiniekus un vēl 3 aizvietotājus (viņi dežurētu citu atvaļinājumu un slimību laikā).
„Policija nelīdzēs, ja nemainīsies iedzīvotāju attieksme pret apkārtējām lietām, ja vecāki neaudzinās bērnus, ja nemācīs viņiem apkārtējo saudzēt. Savas tiesības bērni zina ļoti labi, bet viņiem ir jāmāca arī pienākumi,” uzskata M.Preimanis.
2007. gada 9. janvārī, 20:57, Aktualitātes
Ogrenet




Jaunākie komentāri
Guļošu dzērāju tieši jāved uz ārstniecības iestādi, bet kļūst interesanti, kā gan sašutums tā uzreiz un tik pārliecinoši konstatēja, ka tas cilvēks ir piedzēries? Un ja nu sirdslēkme??? Latvijā, cik zinu, ļoti reti kur ir atskurbtuves un, kā var saprast, drīz vairs nebūs vispār.
Guloši dzērāji laikam nevienam nepatīk - ne policijai, ne ātrajiem. Un kam tad īsti jāzvana - policijai vai ātrajiem? Dzērāji taču būtu jāievieto atskurbtuvē, bet,ja pārdzērušies līdz nāvei, tad būtu jāatpumpē. Jā, kā tad garāmgājējs var zināt, kāda stadija ir guļošam dzērājam? Es arī nezinātu, kam īsti zvanīt.
Tādēļ, ka gulošu dzērāju 03 nevāc, bet gan policija! Un, ja nebūtu savākuši, tad varēja arī nosalt!