Rīgā turpinās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme

Palielināt attēlu

Šodien Rīgā turpinās NATO valstu sanāksme, kurā pulcējušies 26 alianses valstu un valdību vadītāji. Starptautiskajā sanāksmē dalībvalstis izvērtēs un virzīs tālāk vairākus jau aizsāktus jautājumus par alianses nākotnes perspektīvām.

Šodien plkst.9.10 Olimpiskajā sporta centrā sāksies ceremonija par godu alianses operācijās dienējošajiem karavīriem, bet plkst.9.20 sāksies Ziemeļatlantijas padomes sēdes NATO valstu un valdību vadītāju līmenī atklāšanas sesija, kuru ievadīs NATO ģenerālsekretāra un Latvijas prezidentes uzruna.

Plānots, ka sarunas beigsies ap plkst.12, kad NATO valstu un valdību vadītāji dosies fotografēties, bet NATO ģenerālsekretārs rīkos preses konferenci, kurai sekos citu NATO valstu un valdību vadītāju preses konferences.

Rīgā paredzētās NATO sanāksmes laikā ASV gatavojas atkārtoti izdarīt spiedienu uz alianses dalībvalstīm, lai palielinātu militāros izdevumus un paplašinātu sadarbību ar Āzijas valstīm. ASV valsts sekretāres vietnieks Nikolass Bērnss izteicies, ka sanāksmē galvenais jautājums būs Afganistāna, kur izvērsta NATO pirmā militārā misija ārpus Eiropas.

NATO šogad pārņēma starptautisko spēku komandēšanu Afganistānā, arī vardarbības visvairāk skartajos dienvidu reģionos, un tagad alianses uzdevums ir apkarot 2001.gadā ASV spēku gāztā talibu režīma atbalstītāju atliekas.

Pēdējo mēnešu laikā talibu kaujinieki, kas slēpjas grūti pieejamos Afganistānas un Pakistānas pierobežas rajonos, pastiprinājuši savus uzbrukumus NATO, ASV un afgāņu valdības spēkiem. Vardarbība īpaši aktivizējusies Kandahāras provincē Afganistānas dienvidos.

Lai gan Bērnss atzinīgi novērtēja Eiropas valstu karavīru darbību kaujaslaukā, viņš norādīja, ka NATO joprojām ir slikti pielāgota "pret nemierniekiem vērstai karadarbībai", kāda raksturīga kaujaslauka apstākļiem gan Afganistānā, gan Irākā.

ASV valsts sekretāres vietnieks uzsvēra, ka tikai septiņas no 26 NATO dalībvalstīm aizsardzībai tērē vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta, kas esot "saprātīga mērvienība" adekvātam ieguldījumam alianses militārajās misijās.

ASV delegācija "mudinās Eiropas sabiedrotos vairāk tērēt aizsardzībai, lai nodrošinātu sistēmu un iespējas, kas absolūti nepieciešamas panākumiem modernajā kaujaslaukā un modernai miera uzturēšanai", žurnālistiem Vašingtonā otrdien teica Bērnss. "Tās ir nepieciešamas modernas karadarbības, pret nemierniekiem vērstas karadarbības sastāvdaļas... tie ir alianses trūkumi, kas novēršami."

ASV prezidents Džordžs Bušs ieteiks arī paplašināt sadarbību starp Eiropas un Āzijas valstīm.

Tā sauktajai globālajai partnerībai būtu jāaptver Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija, kas visas sniegušas savu ieguldījumu starptautisko spēku veidošanai Afganistānā. Austrālijai Afganistānā ir vislielākais militārais kontingents, salīdzinot ar jebkuru citu ārpus NATO esošu valsti, un aptuveni 1300 austrāliešu karavīru pašlaik atrodas arī Irākā.

Eiropas valstīm nevēloties palielināt militāros izdevumus un atturīgi izturoties pret savu karavīru nosūtīšanu misijās ārpus kontinenta, izteikti viedokļi, ka alianses durvis, neskatoties uz eiropiešu pretestību, jāatver arī citu reģionu valstīm.

"Globālā partnerība ir labs pirmais solis," uzskata Džordža Vašingtona universitātes politikas zinātnes profesors un Starptautisko attiecību padomes līdzstrādnieks Džeimss Golddžejers.

Golddžejers, kurš atbalsta Āzijas un citu reģionu valstu dalību NATO, tomēr nedomā, ka ASV varētu cerēt uz ko vairāk nekā paziņojumu par atbalstu NATO sabiedrotajiem visā pasaulē, ņemot vērā eiropiešu iebildumus pret Vašingtonas proponēto NATO globālās lomas paplašināšanu.

"Tas ir patiesi strīdīgs jautājums alianses iekšienē," intervijā aģentūrai DPA teica Golddžejers. "Šajā stadijā mēs varam runāt tikai par pirmajiem zīdaiņa soļiem."

Tomēr Bērnss uzsvēra, ka ASV savā priekšlikumā neparedz trim minētajām Āzijas reģiona valstīm piedāvāt dalību NATO. Drīzāk Vašingtonas vēlme esot stiprināt militāro sadarbību ar valstīm, kas jau sniedz savu ieguldījumu un atbalsta NATO pieaugošo lomu pasaulē.

Rīgas samita laikā Bušs gatavojas piedāvāt jaunu partnerības formu arī ar Ziemeļvalstīm - Somiju un Zviedriju. Lai gan Zviedrija un Somija oficiāli ir neitrālas valstis, tās jau piedalījušās alianses misijās Bosnijā un Kosovā.

NATO jau ir vairāki sadarbības mehānismi ar valstīm, kas nav alianses locekles, piemēram, "partnerība mieram", kurā iesaistītas Austrumeiropas un Centrāleiropas, kā arī Vidusāzijas valstis. Šādi mehānismi izstrādāti sadarbībai ar Ziemeļāfrikas reģionu, arābu valstīm un Izraēlu.

Jauno partnerības mehānismu izstrāde saskan ar Vašingtonas centieniem paplašināt NATO misijas ārpus alianses tradicionālā transatlantiskā darbības reģiona. Šāda tendence iezīmējās ar iebrukumu Afganistānā.

"Prezidents tagad uzskata, ka NATO jāsniedz drošība reģionos ārpus Eiropas," norāda Buša administrācijas Nacionālās drošības padomes Eiropas lietu direktore Džudija Ešlija. "Ja jūs apsverat 21.gadsimta draudus, vairums no tiem neatrodas tieši uz Eiropas robežām, kā tas bija aukstā kara laikā. Tie nāk no lielāka attāluma. Afganistāna ir lielisks piemērs."

Pievēršoties konkrētās stratēģijas jautājumiem, Bērns uzsvēra, ka nav plānu atteikties no talibu spēku apkarošanas Afganistānā.

"Līderi vēlas izskatīt šīs militārās operācijas stratēģiju un taktiku," norādīja Bērnss. "[Taču] mēs uzturam gan stratēģiju, gan taktiku, jo, mūsuprāt, tās izrādījušās veiksmīgas."

Šos jautājumus kā būtiskākos vakar runā Rīgā uzsvēra arī pats ASV prezidents.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka Rīgā plānotajā NATO valstu vadītāju sanāksmē jāuzsver alianses atvērto durvju princips.

NATO atvērto durvju princips ir nozīmīgs organizācijas attīstībai, kā arī sanāksmes laikā jāpieņem lēmumi, kas ļautu valstīm ciešāk sadarboties ar NATO un īstenot savu dalību aliansē, ja valsts atbilst noteiktajiem kritērijiem, uzskata Latvijas prezidente.

Latvijas pārstāvis NATO Jānis Eichmanis iepriekš informēja, ka iespējamie temati, par kuriem tiks spriests NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Rīgā, būs alianses partnerības jautājumi, miers un stabilitāte Afganistānā un Kosovā, alianses paplašināšanās, kā arī militārie jautājumi.

Sanāksmes laikā esot jārunā arī par enerģētikas drošību, uzskata ASV senators Ričards Lugars.