"Brīvais vilnis" šprotu tirdzniecības aizlieguma dēļ atlaiž 100 darbiniekus

AS "Brīvais vilnis" šprotu konservu tirdzniecības aizlieguma dēļ, ko noteikušas Krievijas atbildīgās iestādes, no darba atlaidis vairāk nekā 100 darbiniekus, informēja uzņēmuma vadītājs Arnolds Babris.

Viņš pieļauj iespēju, ka tuvākajā laikā tiks atlaisti vēl aptuveni 100 cilvēki. Iepriekš uzņēmumā divās maiņās strādāja līdz pat 700 darbiniekiem, bet patlaban cilvēki strādā vienā maiņā.

Babris skaidroja, ka "Brīvais vilnis" uz Krieviju eksportējis 30-40% produkcijas, tādēļ par šādu daļu nākas samazināt arī strādājošo skaitu, citādi visu saražoto produkciju nav iespējams realizēt.

Uzņēmums pirms diviem gadiem uz Krieviju eksportējis pat 70-80% produkcijas, tomēr šī daļa pakāpeniski samazināta, atrodot citus realizācijas tirgus. Babris uzsver, ka eksports uz Krieviju apzināti samazināts, jo šis tirgus nekad nav bijis stabils un uzticams.

"Brīvā viļņa" vadītājs norāda, ka darbinieki atlaisti uz laiku, tomēr viņš pieļauj iespēju, ka šis "pagaidu stāvoklis" var ievilkties.

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Unda" valdes priekšsēdētājs Juris Bubišs aģentūrai LETA teica, ka gadījumā, ja Krievijā tiks aizliegta Latvijas uzņēmumu ražoto zivju konservu tirdzniecība, "apstāsies visa [zivrūpniecības] nozare", tai skaitā arī zvejniecība.

"Unda" uz Krieviju eksportē aptuveni 60% savas produkcijas. Bubišs uzsver, ka Krievija ir zivju konservu lielākais noieta tirgus, neraugoties uz to, ka "Unda" savus ražojums eksportē arī uz Vāciju, ASV un citām valstīm.

Viņš atzina, ka pastāv tikai divas nākotnes perspektīvas - vai nu Krievijā tiks aizliegti visu Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu ražojumi, vai arī Pārtikas un veterinārā dienesta direktoram Vinetam Veldrem izdosies vienoties ar Krievijas kolēģiem par pārejas perioda piemērošanu Latvijas uzņēmējiem.

Cerības par problēmas atrisināšanu pēc Veldres nākamnedēļ plānotās tikšanās ar Krievijas atbildīgajām institūcijām pauda arī Babris.

Bubišs uzsvēra, ka zivju konservu ražotāji ir gatavi pildīt uzraugu prasības, tomēr neviens kūpināšanas krāšņu ražotājs neizgatavo tādas iekārtas, kas garantētu to, ka produkcijā benzopirēna līmenis būtu mazāks par vienu mikrogramu kilogramā, kā to nosaka Krievijas likumdošana.

Vienīgais veids, kā izvairīties no šīs kancerogēnās vielas klātbūtnes produkcijā, ir izmantot šķidros dūmus, tomēr šādas tehnoloģijas laikā ražoto produkciju "vairs nevar saukt par šprotēm", teica Bubišs.

Jau ziņots, ka oktobrī visā Krievijā stājās spēkā pagaidu aizliegums Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu "Gamma A" un "Brīvais vilnis" ražoto zivju konservu tirdzniecībai. "Brīvais vilnis" un "Gamma A" ražoto zivju konservu laboratoriskajās pārbaudēs tika konstatēta pieļaujamā benzopirēna līmeņa pārsniegšana.

Iespējams, ierobežota arī citu Latvijas zivju konservu ražotāju produkcijas tirdzniecība.

Krievijas masu mediji šodien ziņo, ka uzraudzības organizācijas "Rospotrebnadzor" Maskavas pārvalde no tirdzniecības tīkliem izņēmusi vairāku Latvijas šprotu ražotāju produkciju. Aizliegti SIA "Unda", SIA "Līcis 93", Kolkas zivju pārstrādes ceha, "Kolumbija Ltd.", SIA "Ulmes", AS "Ventspils zivju konservu kombināts" un SIA "Gamma A" ražoto zivju konservu tirdzniecība.

Šo uzņēmumu produkcijas paraugos konstatētais benzopirēna līmenis 2-10 reizes pārsniedzis pieļaujamo, liecina masu medijos publicētā informācija.

Krievijā atļautais maksimālais benzopirēna līmenis ir viens mikrograms kilogramā produkcijas, bet Eiropas Savienībā pieļaujami ir pieci mikrogrami šīs vielas.