Ogres graustiem iesaka piestiprināt plāksnīti ar īpašnieka vārdu

Ogrē ir daudz nesakoptu vietu un vecu, neapdzīvotu ēku, kuras tiek dēvētas par graustiem. Deputāts Gunārs Kārkliņš saka, ka par šo problēmu ir runāts gadiem, bet nekas nemainās. Ogres novada domes uzņēmējdarbības komisija grib izmainīt īpašnieku attieksmi – ja ne ar labu, tad ar sodiem un varbūt pat ar graustu nojaukšanu.

Uzņēmējdarbības komisijas priekšsēdētājs uzņēmējs Andrejs Ceplītis komisijas sēdē rādīja nesakopto vietu un graustu attēlus – tādu bija vairāk nekā divdesmit. Ko iesākt ar to īpašniekiem?

Uzņēmējs Egils Helmanis atzina, ka Ogrē soda pat ar 1500 latu naudassodu tos uzņēmējus, kuri grib atjaunot graustus, taču pret īpašniekiem, kuri savu graustu sakopšanai neizlieto nevienu latu, dome nepiemēro nekādu sodu, un tas nav taisnīgi.

Piemēram, bijušās ķīmiskās tīrītavas un pirts ēkā Mālkalnes prospektā logi ir izsisti, durvis uzlauztas, jebkurš tur var iekļūt. G.Kārkliņš izteica bažas par ēkā iekļuvušo cilvēku drošību, iespējams, neatslēgtās elektrības dēļ – protams, tur nav jāstaigā, bet pa šādām vietām patīk ložņāt bērniem un pusaudžiem, diemžēl arī bezpajumtniekiem un narkomāniem.

A.Ceplītis norādīja uz ēku Brīvības ielā 80 – tā ir no ārpuses neapmesta jaunbūvēta māja, kurā dzīvo cilvēki, taču mājas izskats pilsētai godu nedarot. Tāpat kā daudzviet nenopļautā zāle un nesavāktie atkritumi.

Uzņēmēja Līvija Rijze ieteica palīdzēt maznodrošinātajiem sakopt  īpašumus, bet tos, kuriem līdzekļu pietiekami, taču kuri neliekas ne zinis, sodīt ar prāvām summām. G.Kārkliņš iebilda, ka likumi nav rakstīti nabadzīgajiem un bagātajiem, bet visiem.

A.Ceplītis sacīja, ka viņam ir īpašumi Rīgā, par kuru nesakopšanu nācies saņemt sodu. „Pašvaldības policija tur uzraksta tādu „papīru”, ka nevienā tiesā to nevar apstrīdēt,” teica A.Ceplītis. Viņš domā, ka vispirms būtu jāiepazīstas ar Rīgas pašvaldības pieredzi graustu īpašnieku attieksmes mainīšanā.  

G.Kārkliņš ierosināja atļauto maksimālo 50 latu naudassodu piemērot katru mēnesi, līdz īpašniekam varbūt apniks un viņš sāks kaut ko darīt. Bet kurš sodīs? Tiesības sastādīt protokolu ir arī pašam G.Kārkliņam, jo saskaņā ar domes nolikumu viņam kā deputātam tas atļauts, taču to darīt viņš negribētu, lai kāds nepārmestu personisko ieinteresētību. Protokolu var sastādīt arī citi deputāti un izpilddirektors, tomēr vislabāk būtu, ja to darītu pašvaldības policija. G.Kārkliņš izteica pārmetumu pašvaldības policijai – ar katru gadu dome tās darbiniekiem palielina algas, pieaug štata vienību skaits, taču atdeves nav. Ja būtu protokoli, domes struktūras izlemtu par tālāko rīcību. Izpilddirektors Ainars Vilnītis gan minēja  gadījumus, kad, pateicoties pašvaldības policijai, ir sakopti vairāki īpašumi.

Domes struktūru pārstāvji pauda domu, ka pašvaldības policija un būvvalde jau tā ir aizņemta, tad jau vajadzētu būvpolicistu, bet vairāki uzņēmēji domā, ka nemaz tik daudz laika nevajadzētu – viņi Ogri izbraukājuši un visu safotografējuši diezgan ātri. A.Vilnītis iebilda, ka īpašnieku sameklēšana, protokolu sastādīšana un aprunāšanās tomēr prasa daudz laika.

Uzņēmējs un deputāts Pēteris Dimants informēja, ka Rīgā juridiskajām personām maksimālais sods par grausta nesakopšanu esot 2500 latu, kāpēc Ogrē tikai 50? Uz šo jautājumu gan varēs atbildēt tikai pēc iepazīšanās ar normatīvajiem aktiem un Rīgas pieredzi.     
 
Kāds runātājs ierosināja izveidot Ogres graustu kartotēku – tajā būtu uzskaitīts, kad par ko kurš ir brīdināts vai sodīts, bet cits runātājs ieteica  pārņemt Ventspils pieredzi, kur pie graustiem un nesakoptiem īpašumiem pieliek plāksnīti ar īpašnieka vārdu un uzvārdu. Tas esot ļoti iedarbīgi.

Izskanēja arī doma nojaukt Ogres lielākos graustus un izdevumus piedzīt no īpašnieka, tomēr tas ir garš process. Mērķis jau nav nojaukt par katru cenu, bet panākt, lai īpašums tiktu sakopts.  

Uzņēmējdarbības komisija nolēma par šo jautājumu atkal runāt pēc mēneša, kad būs zināma Rīgas pašvaldības pieredze un būs precizēta informācija par sodu piemērošanas kārtību un to lielumu gan Rīgā, gan Ogres novadā.