Rehabilitācijas centram "Ogre" - 797 lati liela peļņa

Pērn 13 valsts ārstniecības iestādes strādājušas ar peļņu, bet - 12 ar zaudējumiem,  informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Zaiga Barvida. Viņa norāda, ka tās iestādes, kuras pagājušo gadu ir beigušas ar zaudējumiem, savus zaudējumus gada laikā ir mazinājušas.

Pērn kapitālsabiedrību darbības rezultātus ir ietekmējusi to reorganizācija, mainot statusu un pozīciju attiecībā pret 2004.gadu. Ja 2004.gada beigās ministrija bija kapitāla daļu turētāja 31 iestādē, tad 2005.gada beigās šādas iestādes bija 25, norāda VM.

Pēc kopējiem finanšu rādītājiem, pērn valsts ārstniecības iestādes strādājušas ar zaudējumiem 1,71 miljona latu apmērā, kas ir par 162 000 latu vairāk nekā 2004.gadā, stāstīja Barvida.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši valsts VAS "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā", gada beigās tie bija 698 200 latu. VAS "Rīgas Austrumu slimnīca" pērn strādājusi ar 395 142 latu zaudējumiem, VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" zaudējumi pērn bija 334 439 lati, VAS "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" - 278 737 lati, VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"- 124 131 lats.

Zaudējumi bijuši arī Daugavpils Psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 59 314 lati, Aknīstes Psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 36 207 lati, Vidzemes novada rehabilitācijas centram "Līgatne" - 19 930 lati, Rehabilitācijas centram "Tērvete" - 17 533 lati.

Rīgas Narkomānijas slimnieku rehabilitācijas centram zaudējumi pērn bija 7 746 lati, Vecpiebalgas psihoneiroloģiskai slimnīcai - 6 904 lati, Rindzeles narkoloģiskās rehabilitācijas centram - 2 592 lati.

Vislielākā peļņa pērn bija Daugavas slimnīcai - 92 364 lati, kas ir par 9 500 latiem vairāk nekā 2004.gadā. Ar peļņu ir strādājis arī Patoloģijas centrs - 67 193 lati, Baltijas terapeitiskais serviss - 46 440 lati, Latvijas sertifikācijas centrs - 19 601 lati, Latgales novada rehabilitācijas centrs "Rāzna" - 15 506 lati, Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca - 11 482 lati.

Peļņa bijusi arī Diagnostikas centram - 7 621 lats, Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijas centram - 6 829 lati, Piejūras slimnīcai - 3 725 lati, Slimnīcai "Ģintermuiža" - 2 276 lati, Straupes Narkoloģiskajai slimnīcai - 894 lati, rehabilitācijas centram "Ogre" - 797 lati, bērnu psihoneiroloģiskai slimnīcai "Ainaži" - 607 lati.

Pozitīva tendence ir tā, ka iestādēm gada laikā ir izdevies samazināt savus zaudējumus, tādējādi parādot savu attīstību, uzsvēra Barvida un piebilda: kā negatīva tendence ir jāmin tās iestādes, kuras jau otro gadu pēc kārtas beidz ar zaudējumiem - kopumā astoņas valsts ārstniecības iestādes divus gadus pēc kārtas ir strādājušas ar zaudējumiem.

Pašreizējo situāciju, kad ar zaudējumiem strādā lielākās valsts slimnīcas, speciālisti skaidro ar lielo neatliekamās palīdzības apjomu, kas kā medicīnisks pakalpojums ir dārgs un to nav iespējams precīzi plānot. Tās slimnīcas, kuras strādā ar peļņu, pārsvarā sniedz plānveida medicīniskos pakalpojumus, kurus ir iespējams plānot, kā arī maksas pakalpojumu apjoms ir ievērojami lielāks, stāstīja Barvida.