Ciemupes iedzīvotāji sarīko protesta akciju, lai piekļūtu Daugavai

vētdienas vakarā Roberts Plācenis ar ciemiņiem atpūtās savas privātmājas teritorijā Ciemupē, Zvejnieku ielā 66, kad pēkšņi pie žoga vārtiem parādījās ap 70 cilvēku liels neapmierinātu cilvēku pūlis, prasot attaisīt vārtus un atbrīvot ceļu līdz Daugavai. 
Mājas saimnieks iznāca pie vārtiem, taču tos neatvēra. Iedzīvotāji cits caur citu sauca, ka divdesmit gadus varējuši brīvi iet pa ceļu līdz Daugavai, bet tagad ceļam priekšā žogs.

Bērns sabīstas no dusmīgā onkuļa
„Vai atceraties mani, kad es te ar meitiņu gāju gar žogu un jūs uz mani kliedzāt?” sacīja kāda māmiņa. Pēc saimnieka teiktā varēja saprast, ka viņš atceras, bet tas esot privātīpašums! Kāds vīrietis sauca, ka „bērns tagad ir slims”, un tur esot vainīga saimnieka attieksme.
„Te ir mans privātīpašums!” sacīja R.Plācenis. Iedzīvotāji rādīja papīra lapas – izrakstus no Zemesgrāmatas, kuros bija minēts par servitūta ceļu. „Tas ir servitūta ceļš par labu kaimiņam, nevis visiem iedzīvotājiem, kaimiņš te var iet un braukt, bet ne jau visi Ciemupes iedzīvotāji!” skaidroja mājas saimnieks.

„Par ceļu maksāju nodokļus!”
Iedzīvotāji apgalvoja, ka žogs uzbūvēts nelikumīgi, uz kaimiņa zemes robežas, lai gan vajadzējis to būvēt tā, lai cilvēki arī tiktu garām. Līdzās žogam ir blīvi noauguši krūmi, un cilvēki nevar caur tiem izspraukties, lai tiktu līdz upei. „Tas ir mans ceļš, esmu to nopircis un maksāju par to nodokļus!” sacīja R.Plācenis. „Servitūta ceļu nevar nopirkt! Parādiet zemesgrāmatu!” sauca iedzīvotāji. „Man jums nav jārāda zemesgrāmata, ejiet uz pagastu un skaidrojiet! Sūdziet tiesā, ja esmu ko nelikumīgu izdarījis!” sacīja saimnieks. 

Saimnieks iznāk ar lauzni 
Iedzīvotāji sāka grūstīt vārtus un atdabūja tos vaļā. Apmēram trešā daļa  protestētāju demonstratīvi gāja līdz Daugavai, aicinot līdzi arī citus, sakot: „Iesim peldēties!”, bet pārējie tomēr palika pie vārtiem. Vairāki  iedzīvotāji devās pagalmā. Īpašnieks uz kādu laiku bija iegājis mājā un iznāca ar lauznim līdzīgu priekšmetu, pēc tam devās pie žoga vārtiem, kur stāvēja iedzīvotāji, tomēr priekšmetu nolika malā.  

Izsauc FAM apsargus
Ieradās daži FAM apsargi un cilvēkiem lūdza atstāt pagalmu, jo tas ir privātīpašums, taču viņi turpināja vārdu apmaiņu ar R.Plāceni un viņa sievu Ingrīdu. Nelaipnā vārdu apmaiņā iesaistījās arī saimnieka ciemiņi. 
Mājas saimnieki vērsās pie FAM apsarga, lai viņi met ārā „to jauno puisi”, bet kāds vīrietis sauca: „Mēs neesam nekādi mēsli, ko var izmest!” Mājas saimnieks sāka runāt citiem vārdiem – lai atstājot teritoriju, un apsargi tūdaļ palūdza to atstāt, taču aizgāja tikai daži. Saimnieki izsauca arī policiju, bet tā nez kāpēc nebrauca. 

Demonstratīvi izpeldas Daugavā
Kāda jauna sieviete sarkanā peldkostīmā, izpeldējusies Daugavā, pa servitūta ceļu nāca atpakaļ. „Aizvāciet to sievieti!” atskanēja saucieni. FAM apsargs paskatījās uz sievieti, novērtēja situāciju, nedaudz pasmīnēja un sacīja, ka ar sievietēm esot grūti tikt galā. 
Pagalmā turpinājās vārdu apmaiņa starp kādiem desmit iedzīvotājiem un saimniekiem.

Pirka zemi klusā vietā
I.Plācene sacīja, ka zemi nopirkusi pirms četriem gadiem. „Gribējām zemi vietā, kur ir kluss, neviens nebraukā un nestaigā garām. Skatījāmies, kādi ir apgrūtinājumi. Apgrūtinājums ir servitūta ceļš par labu kaimiņiem, nevis visiem!” atkārtoja I.Plācene. „Ja būtu zinājuši, ka te visi staigās, varbūt zemi nebūtu pirkuši!”
„Bet mēs te divdesmit gadus staigājām pa šo ceļu!” sauca iedzīvotāji. „Es kopš bērnības gāju uz Baltezeru peldēties, bet tagad tur visi ceļi ciet. Vai es vainīgs, ka valstī tāda likumdošana?!” sacīja R.Plācenis.

Cilvēkiem pārmet neizglītotību
I.Plācene pārmeta, ka iedzīvotāji visu grib atrisināt ar naidu. Viņa dotu vārtiņu atslēgu, ja iedzīvotāji nāktu un to palūgtu. Savukārt iedzīvotāji bija nesaprašanā, kā tas būtu iespējams, jo viņu ir daudz, būtu neērti katru reizi lūgt atslēgu.
Saimniece izteica apbrīnu par cilvēku neizglītotību, šādi risinot jautājumus. „Jā, esam muļķes, ko no mums var gribēt! Bet jums gan viss atļauts!” sauca vairākas sievietes. „Lai Dievs jums dod māju, pili un vēl kaut ko, tikai atstājiet mums taciņu uz upi!” sauca kāda sieviete.

Pērciet ceļu vai taciņu! 
R.Plācenis sacīja, ka viss sācies tad, kad sācis būvēt žogu. Iedzīvotāji esot pienākuši un draudējuši sūdzēt tiesā, nekādu mierīgu sarunu neesot bijis. 
„Atstājiet kaut taciņu, kur mums staigāt!” sacīja iedzīvotāji. R.Plācenis atbildēja – lai cilvēki vai pagasts to nopērkot. „Es par savu zemi naudu esmu maksājis!” uzsvēra mājas saimnieks. „Kāpēc jūs nevarat samesties un nopirkt to zemes gabalu līdz upei? Kāpēc pagasts nav nopircis? Ejiet uz tiesu, ja domājat, ka zeme nopirkta nelikumīgi! Ja atnāks mērnieki, pārmērīs un teiks, ka žogs izveidots nelikumīgi, es to pārcelšu!” sauca mājas saimnieks. „Par cik tad zemi pārdosiet?” ar ironiju prasīja ciemupieši, uz ko saimnieks neatbildēja.
„Varbūt jūs gribat ienākt manā mājā, manā virtuvē un ēst manus ābolus?” ironizēja I.Plācene. „Mēs negribam iet jūsu mājā, bet pa servitūta ceļu uz Daugavu!” sauca iedzīvotāji.
„Atstājiet teritoriju, te ir privātīpašums!” atgādināja apsargi. „Jā, iesim stāvēt uz servitūta ceļa, tur mums nevar aizliegt stāvēt!” sacīja kāda iedzīvotāja.

„Famisti” spēku nepielieto
Pamazām iedzīvotāji atstāja pagalmu, un saimnieks aiztaisīja dārza vārtus, bet cilvēki neizklīda, viņi vāca parakstus un gaidīja pašvaldības policiju, kuru bija izsaukuši uz nelikumīgās būvniecības vietu, tomēr pēc trīsreizējas zvanīšanas policija tā arī neieradās.
Sieviete sarkanajā peldkostīmā demonstratīvi aizgāja vēlreiz līdz Daugavai, izpeldējās un atnāca atpakaļ.
FAM apsargi spēku nepielietoja, viņi nogaidīja, līdz vārdu apmaiņa  beidzas, visi iedzīvotāji izklīst un tikai tad devās projām.

Divus gadus gaida atbildi
Iedzīvotāji 2004.gadā par žogu sūdzējušies domei. 2004.gadā saņēmuši vēstuli, kuru parakstījis Ogres novada domes izpilddirektors Ainars Vilnītis. Viņš toreiz uzdevis būvinspektoram Ērikam Viļumam iepazīties ar situāciju un vēstulē sola par to informēt iedzīvotājus. Kāda sieviete sacīja, ka atbilde tā arī nav saņemta „līdz pat šai dienai”.
Būvinspektors Ē.Viļums sacīja, ka neatceras par šo gadījumu. „Kādreiz dalīja apbūves gabalus, zemi iemērīja, pārdeva, bet tagad cīnās ar sekām. Ja servitūts ir pa labu kaimiņam, tad citi iedzīvotāji tur nevar iet. Ja būtu vispārējais servitūts, tad varētu iet visi. Lielvārdē jau tas pats. Prasiet teritoriālplānotājiem, būvvaldes vadītājai, zemes ierīkotājiem!” 

Vaino zemes reformu
Kāds vīrietis stāstīja, ka Ogres novada domes izpilddirektora vietnieks Pēteris Pļavnieks nav devis nekādas cerības piekļūšanai Daugavai – visi apbūves gabali esot sadalīti un pārdoti.
P.Pļavnieks skaidroja, ka situācija viņam ir zināma. Viņš stāsta, ka deviņdesmito gadu sākumā, kad notika zemes reforma, Valsts zemes dienestam nav tikuši doti norādījumi par to, ka jāatstāj servitūta ceļi uz publiskie ūdeņiem par labu visiem iedzīvotājiem. „Tāda problēma ir pie visiem publiskajiem ūdeņiem. Savlaik Vides pārvaldes speciālisti arī sūdzējušies, ka nevar piekļūt publiskajiem ūdeņiem, lai veiktu pārbaudes,” saka P.Pļavnieks.

Vēl viens žoga būvētājs
Pagājušajā nedēļā Ciemupē ceļu uz upi ar žogu aizsprostojis Jānis Tošēns, uzlicis arī zīmi, ka iet un braukt aizliegts, turklāt aiz sētas esot nikns suns. Kaimiņi skaidroja, ka viņš tā rīkojies, jo esot apnicis cīnīties ar upmalas piegružotājiem, kuri atstājot pudeļu, papīru un stiklu kaudzes.

Domei jālabo „likumdošanas spraugas”
Pirmdien Ogres novada domē saņemta ciemupiešu vēstule ar lūgumu atrisināt problēmu. Ogres novada preses dienesta vadītājs Nikolajs Sapožņikovs skaidro, ka domes speciālisti iepazīsies ar situāciju un domās, kā atrisināt problēmu. „Tāda problēma ir visā Latvijā, acīmredzot likumdošanā bijušas „spraugas”, kuras tagad jālabo,” viņš sacīja. Pēc N.Sapožņikova skaidrojuma, Ogres novada domes šogad pieņemtajos apbūves noteikumos teikts, ka katram no jauna izveidojamajam apbūves zemesgabalu pārim, kurš piekļaujas Daugavai vai Ogres upei, jānodrošina servitūta ceļa izveidošana piekļūšanai tauvas joslai. Servitūta ceļa minimālais platums ir četri metri. Diemžēl šādi noteikumi ir pieņemti tikai šogad. Ja par to būtu domāts agrāk, iedzīvotājiem nevajadzētu protestēt, cīnoties par tiesībām piekļūt Daugavai. 
„Neesmu pētījis, tādēļ grūti pateikt, kur sākas un kur beidzas kaimiņu zemes īpašumi. Domei ir pieeja Valsts zemes dienesta datiem, tādēļ  šonedēļ izpētīsim kartes, lai konstatētu, vai žogs uzbūvēts likumīgi. To jāpaspēj izdarīt līdz atvaļinājumam, kas domei sākas pirmdien,” stāsta P.Pļavnieks.