Ogres novada dome žoga problēmu sola risināt pēc atvaļinājuma

Ciemupieši saņēmuši atbildes vēstuli no Ogres novada domes, kurā tā sola jautājumu par patvaļīgi uzbūvēto žogu risināt pēc domes darbinieku kolektīvā atvaļinājuma beigām. Vēstulē dome atzīst, ka žogs Zvejnieku ielā 66 uzbūvēts patvaļīgi, jo tā būve ar domi nav saskaņota.

Jau informējām, ka 9.jūlijā ciemupieši kuplā skaitā pie Zvejnieku ielas 66.mājas žoga izteica sašutumu zemes un mājas saimniekiem par to, ka viņi ar žogu aizšķērsojuši servitūta ceļu uz Daugavu. Ciemupieši 14.jūlijā domei iesniedza vēstuli, kurā rakstīja par šo problēmu un lūdza izvērtēt žoga un slēdzamo vārtu izbūves likumību. „ 9.jūlijā zemesgabala faktiskais lietotājs Roberts Plācenis apgalvoja, ka ceļš ir viņa privātīpašums un publiski izteica draudus katram, kas uzdrošināsies izmantot servitūta ceļu,” teikts vēstulē.

Ciemupieši vēstulē ar likumiem pamatojuši tiesības piekļūt Daugavai. Vēstulē teikts: „Daugava ir publiskā upe, bet publiskajās upēs katram brīvi atļauta ūdens ikdienišķa lietošana, ciktāl ar to nekaitē sabiedrībai un neaizskar zemes īpašnieka tiesības. Kā gan ir iesējama publiska lietošana, ja pieeja publiskajam ūdenim ir aizšķērsota ar žogu?”

„Jāņem vērā arī tas, ka ceļš, kas iet garām Zvejnieku 66 līdz pat Daugavai, tur atrodas jau ļoti sen un iedzīvotāji to pastāvīgi lieto, lai piekļūtu ūdenim. Iedzīvotāji, ejot pa ceļu, uz Daugavu dodas tikai peldēties, līdz ar to nekāds ļaunums Zvejnieku 66 īpašnieka tiesībām netiek nodarīts. Arī LR Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm,” teikts vēstulē. Uzsvērts arī, ka ceļš ir „vienīgā  vieta, kur ugunsdzēsēji var piebraukt pie Daugavas pēc ūdens”.

Ogres novada dome atbildes vēstulē skaidro, ka 2002.gada 19.decembrī zemesgabala Zvejnieku ielā 66 īpašniecei Ingrīdai Reigo izdota būvatļauja ģimenes mājas rekonstrukcijai un pirts jaunbūvei, taču tehniskajā projektā žogs nav uzrādīts, tātad tas uzbūvēts patvaļīgi. Dome
žoga problēmu sola risināt pēc domes darbinieku kolektīvā atvaļinājuma beigām.

Tālāk domes vēstulē daudz vietas veltīts izklāstam, kura pamatdoma ir šāda: ja arī žogs būtu vaļā, visi ciemupieši pa to nedrīkstētu iet, izņemot pieguļošo zemju īpašniekus, jo servitūts ir par labu viņiem. Lai pa ceļu varētu iet visi ciemupieši, vajadzētu nostiprināt servitūta tiesības par labu publiskai lietošanai vai noteiktas grupas lietošanai. Kā to izdarīt, dome gan neskaidro. Publiskais ceļš tas bijis tikai līdz zemes reformas sākumam.

Turpmākā izklāstā dome liek saprast: ja arī ciemupiešiem būtu atļauts iet pa servitūta ceļu, viņi tā vai tā nedrīkstētu uzturēties 10 metru tauvas joslā, jo saskaņā ar Zvejniecības likumu tauvas josla ir paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai, robežapsardzībai, vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai. Pēc domes skaidrojuma, atpūtnieku uzturēšanās tauvas joslā nav paredzēta.

Ciemupieši peldēties varētu tad, ja Daugavas krastā būtu publiskā pludmale. Lai to ierīkotu, vajadzētu iegūt zemi līdzās tauvas joslai. Tā kā zeme ir privātīpašumā, to iegūt varētu trijos veidos: pērkot, mainot pret līdzvērtīgu vai nomājot. Dome norāda, ka pirkt, mainīt un nomāt varētu dome, privātīpašnieks vai viņu grupa, līdz ar to peldvieta varētu būt publiska vai privāta, bezmaksas vai maksas.

Bet ar to vien nepietiktu – peldvieta būtu jāiekārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kādas ir šīs prasības, to dome vēstulē neizklāsta, vien norāda, ka „Ogres novada dome tuvākajā laikā peldvietas ierīkošanu neplāno”, lai gan Ogres novada teritorijas plānojumā tā ir paredzēta.