Trīs centimetru dziļās peļķītēs kā zupas katlā burtiski izvārījās vairākums zivju mazuļu. Vienā rāvienā ūdens nolaišana Rīgas HES ūdenskrātuvē noslaucīja vairāk nekā divus miljonus zivju mazuļu, laikrakstam stāstījis Valsts vides dienesta sabiedriskais inspektors Pēteris Šķeltiņš.

Ūdens līmenis HES ūdenskrātuvē nolaists, lai apsekotu Rīgas HES dambja augšbjefa nogāžu betona virsmas, "Diena" uzzināja energokompānijā "Latvenergo".

Rīgas iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Andris Strautiņš laikrakstam norādījis, ka tik liels bojā gājušo zivju mazuļu skaits agrāk neesot fiksēts. Vides inspektori un ihtiologi pieļauj iespēju, ka šogad zivju upuru ir tik daudz, jo ūdens līmenis nolaists strauji, nevis palēnām, lai zivis paspētu pārvietoties.

"Latvenergo" to noliedz. "Ūdens līmenis tika pazemināts pakāpeniski - pa metram dienā. Ar kaut kādiem zaudējumiem vienmēr šādos gadījumos jārēķinās. Pretējā gadījumā nav iespējama droša HES darbība," laikrakstam skaidrojis "Latvenergo" preses sekretārs Andris Siksnis.

Ūdens nolaišana notiek pēc Vides pārvaldes apstiprinātiem režīmiem un tas ir 20-30 centimetri stundas laikā, bet ne vairāk par metru diennakts laikā, piebilda Siksnis.

Uzmanību saasinājis tas, ka šogad ir daudz zivju, bet rezultāts ir nepatīkams. Tomēr jāatgādina, ka visas trīs Daugavas HES stacijas ir Baltijas un visa reģiona enerģētikas sistēmas sastāvdaļa. "Latvenergo" nav tiesību rīkoties tikai pēc saviem ieskatiem. Viss tiek saskaņots, pārbaudīts un kontrolēts, sacīja Siksnis.

"Šādas lietas notiek katru gadu, un tas nav nekas jauns. Protams, ir bēdīgi, ja iet bojā zivis, taču tāda nu ir hidroenerģētika. Ja tādā veidā tiek saražota lielākā daļa no Latvijas elektroenerģijas, tad nav iespējams daļu zivju vārdā dzīvot tumsā," uzskata Siksnis.

"Latvenergo" maksā gan par šādu ūdens līmeņa pazemināšanas nodarīto kaitējumu, gan arī katru gadu aptuveni 400 000 latu zivju resursu atjaunošanai. No 2002. līdz 2005.gadam "Latvenergo" samaksājis 1,2 miljonus latu.

Par zivju resursu zaudējumiem ūdens nolaišanas laikā "Latvenergo" ik gadu maksā kompensāciju Zivju resursu fondā - 3000-6000 latu. Ūdens līmeņa pazemināšana saskaņota Valsts vides dienestā, 16. un 17.augustā ūdens nolaists no 18 līdz 16 metriem.

Pēc iedzīvotāju un makšķernieku sūdzībām Valsts vides dienesta vides inspektori apmeklēja ūdenskrātuves kreiso krastu trešajā dienā pēc ūdens līmeņa pazemināšanas. "Tobrīd lielu daļu zivju jau bija apēdušas kaijas, zivju gārņi un vārnas. Ļoti daudz redzējām arī mežacūku, lapsu un jenotu pēdas, kas bija nākuši mieloties. Līdz ar to bojā gājušo zivju varēja būt vairāk nekā divi miljoni," stāsta Šķeltiņš. Apsekota vairāk nekā 433 000 kvadrātmetru platība, kas bija palikusi sausumā, un visvairāk bojā gājušo zivju mazuļu atradās nelielās ūdens peļķītēs, kur ūdens līmenis nepārsniedza trīs centimetrus.

Šķeltiņš norāda, ka šogad vairākas pašvaldības ieguldīja līdzekļus, lai Daugavas krastā veidotu mākslīgas nārsta ligzdas: "Zivis iznārstoja ļoti veiksmīgi, mazuļu bija daudz. Viņi līdz zināmam vecumam nepamet dzimšanas vietu, tāpēc arī gāja bojā."

"Beigtās zivis tika atrastas ne tikai uz sauszemes un ūdens peļķītēs, arī ūdenszālēs. Daudzi vietējie tur atrada beigtus samus, kurus centās nogādāt ūdenī," laikrakstam stāstījis atpūtas kompleksa "Sniedzes", kas atrodas pie ūdenskrātuves, īpašnieks Eižens Kanskis.

Zivju pētnieks Māris Olte uzsvēris, ka, nolaižot ūdens līmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē, nodarīti būtiski postījumi, jo daudz zivju palika sausumā. "To visu varēja izdarīt normāli - pakāpeniski nolaižot līmeni. Tad zivis paspētu pārvietoties. Taču tas tika darīts ļoti ātri. Ja seklumā būtu palikušas tikai raudas un akmeņgrauži, to vēl varētu saprast. Taču ja zandarts, kurš ir ļoti ātra zivs, paliek sausumā, tas nozīmē to, ka ūdeni nolaida strauji un enerģētiķiem nerūp zivis kā dzīvas radības," sacījis Olte.

Latvijas Zivju resursu aģentūrā "Diena" uzzinājusi, ka zaudējumi par šā gada zivju bojā eju Rīgas HES ūdenskrātuvē tiks aprēķināti pēc VVD inspektoru noformētā apskates protokola.

Vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) padomnieks Didzis Jonovs aģentūrai LETA sacīja, ka iepriekšminēto situāciju speciālisti analizēs un izvērtēs. "Nākamajās reizēs, kad HES pieprasīs atļaujas līdzīgu darbu veikšanai, tas tiks ņemts vērā, nosakot prasības, kuras jāievēro", sacīja Jonovs.

Padomnieks arī norādīja, ka "Latvenergo" jau maksā un arī par šo gadījumu maksās. Latvenergo samaksāta nauda tiks tērēta zivju mazuļu laišanai atpakaļ upē.