Ogres rajonā visaugstākais dzimstības rādītājs

Šā gada sešos mēnešos augstākie dzimstības rādītāji bija Ogres un Rīgas rajonā - attiecīgi 5,6 un 5,3 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet zemākie - Preiļu - 3,6, Balvu - 3,6, Ludzas - 3,8, un Krāslavas - 3,8 - rajonos. Tuvākajos gados dzimstības līmenis Latvijā varētu stabilizēties vai pat palielināties, jo pēdējos gados lēnāk samazinās sieviešu skaits fertīlajā jeb 15 līdz 49 gadu vecumā.

Ja kopš 2000.gada kopējais sieviešu skaits samazinājies par 48 000 jeb par 3,7%, tad sieviešu skaits fertīlajā vecumā samazinājies par 3 000 jeb par 0,5%.

Statistiķi prognozē, ka arī turpmāk sieviešu skaits fertīlajā vecumā nesamazināsies, jo šo vecumu jau sasniegušas 20.gadsimta 80.gadu vidū dzimušās sievietes, kad dzimstības līmenis valstī bija vidēji 1,8 reizes augstāks nekā pēdējos gados.

Kopš 1999.gada Latvijā pēc 11 gadus ilguša dzimstības krituma perioda iezīmējās neliela dzimstības pieauguma tendence. 2005.gadā valstī bija augstākā dzimstība pēdējos desmit gados - piedzima 21 500 bērnu. Dzimušo skaits šā gada sešos mēnešos - 10 700 bērnu - ir aptuveni tādā pat līmenī kā 2005.gada pirmajos sešos mēnešos.

Mirstības līmenis pēdējos gados bijis samērā nemainīgs, taču 2005.gadā tas palielinājās. Arī šā gada sešu mēnešu dati liecina par tālāku mirstības pieaugumu. Mirušo skaits šogad bija 17 400 salīdzinājumā ar 16 900 cilvēku pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Mirstība uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi palielinājusies par 4,1%.

Augstākais mirstības līmenis šā gada pirmajā pusē bija Krāslavas, Rēzeknes un Ludzas rajonā, zemākais - Rīgas, Ogres un Talsu rajonā. Visaugstākie negatīvie dabiskā pieauguma rādītāji šā gada pirmajā pusgadā bija Krāslavas, Ludzas, Balvu, Rēzeknes un Daugavpils rajonā.

Zīdaiņu mirstības līmenis, kas ir viens no svarīgākajiem demogrāfisko situāciju raksturojošajiem rādītājiem, pagājušajā gadā bija zemākais pēdējos 60 gados - 7,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Arī šogad zīdaiņu mirstība turpina pazemināties - samazinājums ir par 14,5% salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pagājušajā gadā.

Kopumā Latvijas iedzīvotāju skaits arī šogad turpina samazināties, lai gan samazinājuma tempi pēdējos gados kļuvuši lēnāki. Pērn valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,5%, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos - par 0,3%.

1.jūlijā Latvijā dzīvoja 2,288 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 6 900 cilvēku mazāk nekā gada sākumā.

Iedzīvotāju skaits samazinājies visās republikas pilsētās un arī rajonos, izņemot Ogres un Rīgas rajonu, kur iedzīvotāju skaits palielinājās - Rīgas rajonā par 1031 cilvēku jeb par 0,7%, bet Ogres rajonā - par 118 cilvēkiem jeb par 0,2%.

Iedzīvotāju skaita pieaugums šajos rajonos panākts tikai valsts iekšējās migrācijas ietekmē, jo mirušo skaits pārsniedzis dzimušo skaitu visās republikas pilsētās un visos rajonos. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājās Krāslavas rajonā - par 392 cilvēkiem jeb par 1,2%, Ludzas un Balvu rajonā - par attiecīgi 298 un 252 cilvēkiem jeb par 0,9%.

Kopš 2002.gada Latvijā vērojama laulību skaita pieauguma tendence. 2005.gadā tika reģistrētas 12 544 laulības, kas bija lielākais skaits kopš 1993.gada. Arī šogad laulību skaita pieauguma tendence saglabājas. Pirmajā pusgadā reģistrētas 4765 laulības jeb par 600 laulībām vairāk nekā 2005.gada pirmajos sešos mēnešos. Laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem palielinājies par 17%.