No amata atbrīvo valsts policijas un kārtības policijas priekšniekus

Iepazīstoties ar īpašās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par traģēdiju Valmieras rajona Policijas pārvaldē, kur 30.jūlijā Iekšlietu ministrijas (IeM) darbinieks nošāva divus policistus, iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) nolēmis no amata atbrīvot divus policijas ģenerāļus - Valsts policijas (VP) priekšnieku Jāni Zaščirinski un VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Aivaru Griguli.

IeM Par policijas priekšnieku atlaišanu Jaundžeikars šodien paziņoja preses konferencē, kurā tika publiskots izmeklēšanas komisijas atzinums.

"Izmeklēšanas rezultātā konstatēta virkne nepilnību VP un IeM Informācijas centra (IC) darba organizēšanā," teica Jaundžeikars. Ministrs uzsvēra, ka pēdējā laika notikumus policijā veicinājusi ievērojami zemais darba organizētības līmenis.

Līdz ar komisijas darbu izmeklēšana šajā gadījumā vēl nav beigusies, informēja IeM valsts sekretārs un speciālās izmeklēšanas komisijas vadītājs Aivars Straume. "Valmieras pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieka Jura Andersona rīcība tiks izmeklēta kriminālprocesa ietvaros, bet IC priekšniekam Jānim Rītiņam un viņa vietniekam Jurim Melderim izteikts brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam," sacīja Straume.

Jaundžeikars atzina, ka lēmumu par Zaščirinska atstādināšanu pieņēmis tikai šodien, iepazīstoties ne tikai ar faktiem par Valmieras gadījumu, bet arī ar iepriekš veiktajiem auditiem par darbu policijā. "Šodien pieņēmu lēmumu no darba atbrīvot ne tikai Zaščirinski, bet arī Griguli, jo tieši kārtība policija ir tā VP sastāvdaļa, kurā ir notikuši visvairāk pārkāpumi un kurā ļoti trūkst sakārtotas likumdošanas un normatīvo aktu," savu lēmumu argumentēja Jaundžeikars.

"Ir pienācis laiks, kad kardināli jāmaina attieksme un darbība policijā," paziņoja ministrs. Viņš uzskata, ka jāsāk domāt par jaunu policijas vadītāju, kuram ir svaigas idejas un progresīvāka domāšana. "Turpmāk vairs nedrīkst pieļaut šādus gadījumus," uzsvēra Jaundžeikars, piebilstot, ka jau šobrīd ir daudz kandidātu VP priekšnieka vietai gan no centrālās, gan no rajonu VP iestādēm.

"Zaščirinskis ir izdarījis daudz, bet nav paveicis to, ko gaidīju. Viņam trūkst kolektīva darba organizēšanas spējas," teica Jaundžeikars.

Daudz kas komisijas slēdzienā ir arī nepateikts, paskaidroja Straume. "Nav normāla situācija, kad IC nevar pieaicināt labus darbiniekus, jo darba samaksas sistēma ir nepilnīga, līdz ar to tiek apdraudēta valsts drošība, jo cilvēki, kas atnāk uz IC un pastrādā tur pāris mēnešus, paņem līdzi arī konfidenciālu informāciju," atzina Straume.

Komisijas galvenais uzdevums bija izvērtēt, kā ir sakārtota normatīvā bāze un izvērtēt nepilnības, kas novedušas līdz Valmieras traģēdijai. Komisijas slēdziens ir apjomīgs - uz 62 lapām, norādīja Straume.

Nākotnē plānots no budžeta līdzekļiem pieprasīt papildus finansējumu IeM struktūru sakārtošanai, lai galvenokārt policijā strādāt nāktu tādi cilvēki, kas grib, var un ir cienīgi strādāt dienestā, lai sabiedrība justos droša par viņu darbu, teica Straume.

Amatpersonas norādīja, ka sadarbība un informācijas apmaiņa starp IC un VP šobrīd ir nepietiekama.

Kā ziņots, 30.jūlijā Valmieras rajona Policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ievietots IeM Informācijas centra (IC) darbinieks Mihails Kondrašovs nošāva divus 1980. un 1965.gadā dzimušus policistus, kuri pildīja dienesta pienākumus.

Vīrietim kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums un viņš ievietots Matīsa cietumā Rīgā. Valmieras rajona Policijas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 118.panta 2.daļas par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos un notiek izmeklēšana.

Saistībā ar 30.jūlijā notikušo slepkavību uz izmeklēšanas laiku no amata tika atstādinātas četras amatpersonas - Grigulis, Kārtības policijas Operatīvās vadības biroja priekšnieks Haralds Laidiņš, VP Valmieras Policijas pārvaldes priekšnieks Juris Andersons un IeM Informācijas centra priekšnieks Jānis Rītiņš. Par šo darbinieku rīcību sākta dienesta pārbaude.

Noskaidrots, ka 1992.gadā, būdams alkohola reibumā, Kondrašovs jau bija nepamatoti lietojis dienesta ieroci, taču tad cilvēki viņa rīcības dēļ necieta. Toreiz Kondrašovs tika pazemināts amatā.

Savukārt šā gada 24.jūnijā Kondrašovs Valkas rajonā pieķerts, vadot automašīnu alkohola reibumā. Toreiz viņa organismā konstatētas vairāk nekā 0,5 promiles alkohola. Vīrietim par braukšanu dzērumā noteikts 200 latu sods un uz pusgadu atņemtas autovadītāja tiesības.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Zaščirinskis, kurš kā VP priekšnieka amata kandidāts tika minēts arī 1998.gadā, šajā amatā tika apstiprināts 2003.gada janvārī pēc tam, kad iepriekšējais policijas vadītājs Juris Rekšņa tiks pārcelts Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra amatā.

Zaščirinskis dzimis 1952.gadā Jelgavā un ieguvis augstāko juridisko izglītību. Viņš absolvējis Minskas augstāko milicijas skolu un PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmiju.

Pēc dienesta padomju armijā Zaščirinskis 1973.gadā uzsāka darbu Ogres rajona iekšlietu daļā kā milicis. Ogres rajona iekšlietu daļā dažādos amatos Zaščirinskis strādājis līdz 1982.gadam, kad devās mācīties uz PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmiju.

Atgriezies Latvijā, Zaščirinskis 1984.gadā kļuva par Bauskas rajona iekšlietu daļas priekšnieku, bet 1988.gadā tika iecelts par Rīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieku. Šo amatu viņš pildīja līdz pagājušā gada decembrim, kad iekšlietu struktūrās līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu sākās kadru pārmaiņas un Rekšņa viņu iecēla par Kriminālpolicijas priekšnieku Valda Pumpura vietā, kurš devās strādāt uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

2004.gadā Zaščirinskim piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe. Par priekšzīmīgu dienestu Zaščirinskis vairākkārt apbalvots, bet 1998.gadā viņam piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Savukārt Grigulis par VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku tika iecelts 2002.gadā.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem viņš dzimis 1956.gadā. Grigulis beidzis Rīgas Milicijas skolu un Minskas Augstāko milicijas skolu. No 1978.gada viņš sācis strādāt milicijā, bijis inspektors, Valsts autoinspekcijas nodaļas komandieris, bet 1989.gada kļuva par Rīgas pilsētas Auto inspekcijas nodaļas priekšnieka vietnieku.

No 1991. līdz 1996.gadam Grigulis bija Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks, tad tika iecelts par Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieku, bet 2000.gadā pārcelts darbā uz Maskavu, kur pildīja IeM specializētā atašeja pienākumus

2000.gadā Grigulim piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe. 1997.gadā viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi.