Lidmašīnai Ikšķilē bija problēmas ar dzinēju (papildināts 2x)

Pēc Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktora Ivara Gaveika teiktā, sākotnējā informācija liecina, ka Ikšķilē nokritušajai lidmašīnai "Cesna 152" bijušas problēmas ar dzinēju. Piloti centušies atgriezties lidlaukā, bet nepaspēja -notika nelaime.

I.Gaveiks informē, ka ap pulksten 17.40 lidmašīna veica mācību lidojumu, taču pēc pacelšanās gaisā radušās problēmas ar dzinēju. Lidmašīna centusies atgriezties atpakaļ lidlaukā, taču augstums bijis pārāk mazs, lai to izdarītu veiksmīgi. Veicot manevru atpakaļ uz lidlauku, lidmašīna ar labo spārnu aizķērusi zemi un pēc tam ietriekusies zemē.  Pēc I.Gaveika teiktā, aculiecinieku stāstītais un lidaparāta apskate liecina par lidmašīnas dzinēja problēmām. Pēc propellera stāvokļa secināts, ka lidaparāta dzinējs pilnīgi bija aptājies jau gaisā - pirms piezemēšanās. Dienā pirms šī negadījuma arī tika veikti mācību lidojumi, bet tie norisinājās veiksmīgi.

Bojāgājušie - instruktors Pēteris Lejnieks un viņa students - no lidmašīnas vraka vakar tika ar izcelti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku palīdzību un aizvesti projām. Naktī lidaparātu un notikuma vietu apsargāja policija.

Šodien negadījuma vietā ekspertu grupa savu darbu turpinās un no notikuma vietas savāks lidaparāta vraka detaļas.

Tālāk seko papildinājums sadarbībā ar aģentūru LETA, ievietots 29.06.2006 pulksten 12.59

Lidmašīnas avārijas iemeslus izvērtēs Aviācijas incidentu izmeklēšanas birojs

Lidmašīnas "Cesna 152" avārijas iemeslus izvērtēs Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī autorizētu apkopes centru speciālistus.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs sacīja, ka lidmašīnas nogāšanos pie Ikšķiles izraisījušas problēmas ar dzinēju, ko apstiprina gan aculiecinieku stāstītais, gan lidmašīnas sākotnējās apskates rezultāti. Lidmašīnas propelera liekums liecinot par to, ka dzinējs avārijas laikā nav strādājis.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam būs jānoskaidro, kādi bijuši iemesli traucējumiem dzinēja darbībā. Kā norādīja Gorodcovs, lidmašīna tiks rūpīgi izpētīta un gadījumā, ja birojs avārijas iemeslus spēs noskaidrot pašu spēkiem, izmeklēšana aizņems vairākus mēnešus.

Ilgāks laiks būtu nepieciešams, ja avārijas iemeslu izmeklēšanā nāksies piesaistīt citus speciālistus.

Šorīt speciālisti ir pulcējušies uz sanāksmi, lai analizētu gan avārijas iemeslus un lidmašīnas pilota pieredzi, gan arī Ikšķiles lidlauka stāvokli.

Kā sacīja Gorodcovs, lidlauks atbilst starptautiskajām prasībām. Tomēr ap lidlauku notiek intensīva apbūve, kas mazina iespējas lidaparātiem nepieciešamības gadījumā veikt piespiedu nosēšanos.

Arī vakardienas avārijā pilots, konstatējot traucējumus dzinēja darbībā, būtu varējis veikt piespiedu nosēšanos, tomēr priekšā bijuši krūmi un upe, tāpēc, pēc Gorodcova teiktā, pilots pagriezis lidmašīnu atpakaļ uz lidlauka skrejceļu.

Ikšķiles novada domes izpilddirektors Jānis Karpovs atzina, ka apbūve tuvojas lidlaukam un vairākas mājas atrodas tuvāk par 100 metriem. Turklāt pašlaik esot uzsākta ap 200 jaunu māju būvniecība.

Lidlauks ir sertificēts, un tajā netiek pārsniegti trokšņu normatīvi, taču iedzīvotājus traucē lidošana virs mājām, tādēļ pašvaldība esot lūgusi to darīt virs Daugavas. "Personīgi mani tas traucē, un arī iedzīvotāji ir neapmierināti, ka virs mājām tiek mestas "nāves cilpas"," sacīja Karpovs.

Avarējusī lidmašīna pieder SIA "Aeronavigācijas serviss" (ANS) mācību centram. Uzņēmumā komentārus par notikušo nevēlējās sniegt.

Ikšķiles lidlauku apsaimnieko kompānija "Classic Air", kuras īpašnieks ir Voldemārs Uplejs. Viņš skaidroja, ka "lidmašīnām ir paredzētas tehniskās apkopes, kas tiek stingri ievērotas" atbilstoši ražotāja norādījumiem. "Lidmašīnām ir arī sertifikāti, kur norādīti derīguma termiņi," teica Uplejs un pauda neizpratni par to, ka "žurnālisti saceļ tik lielu troksni ap šo gadījumu".

"Visā pasaulē krīt lidmašīnas, un tā ir normāla parādība. Kādēļ netiek rakstīts par to, kā automašīnas skrien kokos? Vajadzētu arī redzēt kaut ko pozitīvu aviācijā, nevis tikai meklēt un no miskastes izvilkt visu slikto," savu viedokli pauda Uplejs.

Otrs papildinājums sadarbībā ar aģentūru LETA, ievietots 29.06.2006 pulksten 14.41

Ikšķilē avarējušo lidmašīnu vadījis pieredzējis instruktors

Vakar Ikšķilē avarējušo lidmašīnu vadījis pieredzējis instruktors, kas iepriekš nolidojis tūkstošiem stundu un apmācījis vairākus pilotus, atzina Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Pērn oktobra vidū 1945.gadā dzimušais instruktors Pēteris Lejnieks izgājis pārbaudes, kuru derīguma termiņš beigtos nākamā gada oktobrī.

Instruktora kursants, kurš arī gāja bojā, ir 1948.gadā dzimušais Anatolijs Koļesņikovs, apstiprināja Ogres rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Dzintra Dzene. Viņu šodien atpazinuši radinieki. Šis nebija Koļesņikova pirmais lidojums. Viņš vēlējies iegūt pilota licenci, jo iegādājies kādu nelielu lidaparātu.

Avarējusī lidmašīna "Cesna 152" ražota 1978.gadā, tomēr, kā atzina Gorodcovs, šāda tipa lidmašīnām nepastāvot jēdziens „jauna vai veca”. Lidmašīnai bijušas veiktas nepieciešamās tehniskās apkopes.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kas izvērtēs avārijas iemeslus, noskaidros, kādā stāvoklī bijis lidmašīnas dzinējs, kura apstāšanās tiek uzskatīta par visticamāko negadījuma iemeslu.

Gorodcovs šodien sazinājies ar Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja vadību, kas vēlreiz apliecinājusi, ka tieši dzinēja darbības traucējumi varētu būt vainojami lidmašīnas avārijā, kad bojā gāja abi lidotāji – instruktors un māceklis.

To stāstījuši arī aculiecinieki, kas atradušies netālu no negadījuma vietas, kā arī kāds cits pilots, kas avārijas brīdī lidojis netālu no notikuma vietas. Pilots dzirdējis trokšņus, kas liecina par dzinēja darbības traucējumiem.

Avarējusī lidmašīna bijusi pacelšanās stāvoklī un nogāzusies no neliela augstuma – aptuveni 30 metriem. Dzinējs sākotnēji darbojies ar pārtraukumiem, tāpēc pilots, visticamāk, nav mēģinājis lidmašīnu nosēdināt uzreiz, kas, iespējams, mazinātu avārijas seku smagumu. Tā vietā pilots mēģinājis lidmašīnu apgriezt, lai tā nosēšanos veiktu uz skrejceļa, bet šajā laikā dzinējs apstājies pavisam.

Pēc Dzenes teiktā, Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja pārstāvji šodien lidmašīnas vraku aizveduši no avārijas vietas, lai veiktu ekspertīzi.

Policija lūdz visus avārijas aculieciniekus, kas vēl nav snieguši liecības, vērsties Ogres policijā.