Slepkavība bērnudārzā

Glāzītes cilāšana dūru vicināšanas pavadībā, kas kādam no kompānijas mēdz beigties traģiski, šķiet, ir visai ikdienišķa parādība mūsu sabiedrībā un īpašu vērību nepiesaista. Ja vien tas nenotiek bērnudārzā gandrīz vai pašu mazuļu klātbūtnē...

Jau rakstījām, ka 8. jūnija vēlā vakarā Ogresgala pagasta bērnudārzā "Ābelīte" Ogres rajonā iestādes remontstrādnieks kopējas iedzeršanas laikā noslepkavoja tās naktssargu, par to pats informējot policiju. Kā izrādās, viss noticis gandrīz vai bērnu klātbūtnē, jo pirmsskolas izglītības iestādē nakšņojuši vismaz 10 sociālās grupiņas bērni. Lai arī pagaidām vēl nav zināmi pārbaudes rezultāti par remontstrādnieka psihisko veselību, ne viens vien teic paldies Dievam, ka cietušu vidū nav bērni. Institūcijas, kas ķērušās pie notikušā izvērtēšanas, atzīst, ka šis ir šokējošs gadījums. Tikmēr iestādes vadītāja devusies atvaļinājumā, bet nepiederošas personas, kā pārliecinājās "Vakara Ziņas", iestādē turpina uzturēties joprojām.
 

Otrajā darbdienā sāk dzert

Ogresgala pirmsskolas izglītības iestādē rit iesāktie remontdarbi, bērni gatavojas pusdienas miegam, no apsardzes istabiņas sienām pazudušas asins pēdas, un vienīgais, kas liecina par neseno traģisko atgadījumu, ir svaigi iekoptā sarga piemiņas vieta kapu kalniņā un neziņa vietējo domās, vai amatpersonas pietiekami rūpējas par viņu atvašu drošību.

Kopš jūnija sākuma Ogresgala bērnudārzā notiek virtuves bloka rekonstrukcija, ko veic uzņēmums "PRO TEM". Strādnieki, kas ieradušies no Rīgas, objektu plāno nodot līdz 12. augustam. Daži no viņiem bērnudārzā arī nakšņo, jo ceļš līdz galvaspilsētai ir apmēram 40 kilometru tāls un darbs nereti ievelkas līdz naktij. Tāpēc ar iestādes vadības ziņu (kā apgalvo paši strādnieki) vismaz pāris strādnieku bērnudārzā arī nakšņo. Kā dzird runājam, šobrīd strādnieku rīcībā nodotas medmāsas telpas, kurās nakšņo trīs personas.

Iespējams, ar naktsmājām todien rēķinājās arī 1970. gadā dzimušais rīdzinieks Edgars, kurš būvniecības firmā bija pieņemts tikai pirms trim dienām. Firmas direktors Mārtiņš Zvirgzdiņš informē, ka Edgars pie viņiem ieradies no kādas darba biržas. "Nepatīkami. Labu gribēdams, pieņēmu cilvēku darbā, bet sanāca traģēdija," ar nožēlu secina Zvirgzdiņš, atzīstot, ka īpaši vasaras periodā dabūt darbā cilvēkus celtniecībā ir ļoti grūti, jo lielākā daļa speciālistu devušies uz ārzemēm. Turklāt darba devējam nav nekādu iespēju pārliecināties par darba ņēmēja veselības stāvokli, tāpēc gandrīz vai iznākot kā ar kaķi maisā. Firmas vadītājs skaidro, ka strādniekiem nav atļāvis nakšņot būvobjektos, tāpēc neesot arī vienošanās ar bērnudārza vadību par naktsmājām.

Lai arī divas dienas sevi apliecinājis darbā kā labs strādnieks, jau otrajā pēcpusdienā Edgars sācis vervēt kompāniju iedzeršanai. "Mums nebija laika par to domāt, jo "rāvām" līdz naktij, lai objektu pagūtu nodot laikā," atceras viens no strādniekiem. "Vakara Ziņām" viņš stāsta, ka Edgars todien darbu beidzis agrāk nekā citi un, neatrodot domubiedrus savējo vidū, devies pie sarga, kur pavadījis vairākas stundas. Uzmanību savam kolēģim pārējie pievērsuši tikai tad, kad sarga istabiņā iestājies klusums (jo pirms tam abi cītīgi par kaut ko strīdējušies) un parādījies Edgars ne savā ādā (policija viņa organismā konstatēja 2,5 promiles alkohola), sakot, ka jāzvana policijai. Strādnieks, kas pirmais iesteidzies pie sarga, atceras, ka skats bijis šausminošs - istaba nošķiesta asinīm, un savā dīvānā jau gandrīz bez dzīvības pazīmēm gulējis sargs. Izsaukuši ātro medicīnisko palīdzību, taču 50 gadus vecā vīrieša dzīvību nav izdevies glābt, un viņš miris savā darba vietā.

Aizdomās turamais rīcību nekomentē

Zināms, ka Edgars pēc notikušā pats zvanījis policijai, lai pavēstītu par kautiņa iznākumu. Tāda ir oficiālā versija. Bet baumu līmenī tiek lēsts, ka kopumā Edgars uz policiju zvanījis divas reizes - lai brīdinātu par uzbrukuma draudiem un lai pavēstītu, ka tas jau ir noticis. Pēc pirmā zvana policija uz dzērāja draudiem nekādi nav reaģējusi, ļaujot notikumiem ritēt savu gaitu... Ogres rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Dzintra Dzene šādu kārtības sargu rīcību noliedz, apgalvojot, ka uzbrucējs zvanījis tikai pēc notikušā kautiņa un policija tūdaļ arī ieradusies bērnudārzā.

Jāteic, ka versija par brīdinājuma zvanu nenāk tikai no tautas mutes. Kā atminas viens no strādniekiem, Edgars kādam zvanījis no sava mobilā tālruņa, kliedzot, ka viņam uzmācas un viņš ir gatavs nosist. "Es viņu nositīšu!" no Edgara teiktā atceras strādnieks, būdams pārliecināts, ka darbības vārds patiešām izskanējis nākotnes formā. Par to, ka "strādnieks realizējis savus nodomus", savstarpēji secinājuši arī paši policisti, ierodoties notikuma vietā. Šādu dialogu dzirdējis kāds no vietējo māju iemītniekiem, atnācis raudzīt, kāpēc bērnudārzā naktī ieradušies mediķi un policisti. Ja brīdinājums patiešām bija sasniedzis policijas dežūrtālruni, vai kārtības sargiem pastāvēja izvēle nebraukt? Tiesa gan, darba daudz un šāds zvans nav pirmais un pēdējais vienā dienā. Vidēji rajonu policiju pārvaldes skandālistus uzklausa 10-15 reižu diennaktī, taču jebkurā gadījumā tai ir pienākums ierasties notikuma vietā. Zināms, ka par to, vai nav notikusi policijas nodaļas darbinieku nolaidība, var pārliecināties Valsts policijas (VP) Iekšējās drošības dienests. Taču, kā "Vakara Ziņām" apstiprināja VP preses un sabiedrisko attiecību biroja pārstāve Sintija Kājiņa, birojs izmeklē smagākos gadījumus, bet šajā gadījumā pārbaude būtu veicama pašas rajona pārvaldes robežās. "Kāpēc lai viņi [policisti] būtu ieinteresēti to slēpt?" pārsteigumu par "Vakara Ziņu" jautājumu saistībā ar pašu policistu darba izmeklēšanu pauda Kājiņa.

Labsirdīgs un miermīlīgs dancotājs

Tiek pieļauts, ka policijas palīdzību pēc pastrādātās vardarbības Edgars meklējis aizstāvības nolūkā - lai it kā pavēstītu par to, ka sargs viņam uzmācies un viņš tikai aizstāvējies. "Storož sam vinovat, čto ņedaval..." neievērojot, ka aiz durvīm stāv "Vakara Ziņas", saķeršanās iemeslu pārējiem strādniekiem, apmetot telpas sienu, klāstīja zinošākais kolēģis. Ko "ņedaval" sargs un ko bija gatavs "vzjaķ" remontstrādnieks, gan neizdevās noskaidrot, jo saruna pusceļā aprāvās, un, taujāts, vai bēdīgi slavenais kolēģis izrādījis, iespējams, seksuālu interesi par vīriešiem, runīgākais no vīriem pauda noliegumu.

Cilvēki, kas tonakt ieradās bērnudārzā, apšauba kautiņa versiju, sakot, ka "kaut kas īsti nelīmējas kopā". Gandrīz vai pensijas vecuma sargs nav bijis līdzvērtīgs Edgara pretinieks: viens jau spēku norietā, bet otrs - lielas miesasbūves spēcīgs vīrs. Otrām kārtām sargam bijuši smagi miesas bojājumi - lauzts žokļa kauls un galvaskauss, kamēr pats uzbrucējs izrādījies sveiks un vesels. Turklāt ikviens vietējais pagasta iedzīvotājs sargu raksturo kā miermīlīgu un sabiedrisku cilvēku, kurš piedalījies mākslinieciskajā pašdarbībā, ballēs izdancinājis dāmas un mācējis gādāt par jautrību. Tiesa gan, viņam paticis šad tad pacilāt arī glāzīti, taču grādīgā lietošana nekad nav beigusies ar agresijas izpausmēm. "Gādīgs tēvs, kurš pret saviem diviem nu jau pieaugušajiem bērniem pat roku nekad nav pacēlis," ar asarām acīs atzina bojāgājušā vīrieša tuviniece.

"Vakara Ziņām" izdevās pa tālruni sazināties arī ar pašu Edgaru, kurš, vaicāts atklāt, vai patiešām zvanījis uz policiju, lai brīdinātu par konfliktu un iespējamo uzbrukumu, bilst, ka nevēlas par notikušo runāt, un atvainojies noliek tālruņa klausuli. Viņam piemērota policijas uzraudzība dzīvesvietā Rīgā, bet ekspertīzes rezultāti (tostarp arī par bojāgājušā vīrieša nāves cēloni) vēl nav zināmi.

Respektē bērnu vecāku gribu

Ne viens vien ogresgalietis savā prātā pārcilājis jautājumu: ja nu ekspertīze (tā vēl nav beigusies) atklās, ka Edgaram ir psihiskas dabas problēmas, vai tas nenozīmēs, ka viņš ir apdraudējis arī bērnus, kuri tovakar jau saldi čučēja savās gultiņās tikai pāris metru no dzertiņa vietas? Un kāpēc vispār strādnieki, kuri uzskatāmi par nepiederošām un svešām personām, drīkstēja naktī uzturēties bērnudārzā? Tiesa gan, vienīgais, kuram to vajadzēja pamanīt, bija sargs. "Vai mums jāsargā sargs?" retoriski vaicā "Ābelītes" vadītāja Iveta Valaine. Nedz viņa, nedz arī viņas vietniece Ingrīda (kuras uzvārds netika izpausts) teicās nezinām..., ka strādnieki bērnudārzā arī nakšņojuši (un nakšņo joprojām). "Pulksten 19 pavāres nāca pasniegt vakariņas nakts grupiņas bērniem, un tad vēl viss bija kārtībā," norāda Valaine un turpina, "remonts bērnudārzā jāuztaisa, un tur neko nevar darīt, jo citādi virtuves dēļ mums nāksies iestādi slēgt pavisam. Kad bērnus uz remonta laiku grasījāmies uz diviem mēnešiem pārcelt uz Ogres bērnudārziem, vecāki iebilda un lūdza Ogres novada domi rast iespēju mazuļus izmitināt tepat."

Ka bērnu atstāšana Ogresgalā bijusi tikai pašu vecāku izvēle, norāda arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe. Jautāta, ka varbūt vecāki šādu izvēli pauduši tikai tāpēc, ka pašu spēkiem ir grūti nokļūt līdz 10 kilometrus attālajam novada centram, Pūķe norāda, ka pašvaldība piedāvājusi arī transporta pakalpojumus - bērnu aizvešanu un atvešanu no pirmsskolas izglītības iestādēm, bet vecāki tomēr izvēlējušies bērnudārzu tuvāk mājām. "Izvērtējot visus faktorus, pieņēmām lēmumu, ka viena grupiņa bērnudārzā drīkst darboties, jo remonts notiek vienā ēkas korpusā, bet bērni uzturas citā," pašvaldības nostāju komentē domniece.

Strādnieki nav vienīgie svešie

Jāpiebilst, ka ar izglītības iestādi saistītās amatpersonas par notikušo runā pikti, negribīgi un pat vieglprātīgi: novada mēra vietniecei šķiet, ka notikums izmeklēšanas sakarā jau nu nebūtu jāapraksta avīzē, vadītājas vietā palikušajai Ingrīdai ir pirmā dzirdēšana, ka ēkā nakšņo sveši vīrieši, bet kāda bērnudārzā sastaptā darbiniece (iespējams, lietvede) demonstratīvi nosmej, kad "Vakara Ziņas" vaicā, vai pēc notikušā nav bažas par drošību savā darbavietā. Zināms pamats "Ābelītes" administrācijas uztraukumam varētu būt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) sastādītais akts par bērnu tiesību ievērošanu izglītības iestādē. Kā "Vakara Ziņām" skaidro BĢLM Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzraudzības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Millere, Ogresgala bērnudārzā konstatēti rupji pārkāpumi, kas saistīti ar regulāru svešu cilvēku uzturēšanos bērnudārza teritorijā. Izrādās, ka "Ābelītē" iekārtojies arī interneta centrs, kuru apmeklē ar bērnudārzu nesaistītas personas. Ministrijas pārstāvji bērnudārzu apmeklējuši 13. jūnijā, taču vadītāja nav nedz varējusi atvērt interneta centra durvis, kas tobrīd bijušas slēgtas, nedz uzrādīt personu, ar kuru noslēgts līgums par attiecīgo telpu īri. "To, ka bērnus traucētu paši būvdarbi, mēs nekonstatējām. Taču svešu cilvēku kustība bērnudārzā neapšaubāmi apdraud bērnu drošību, tāpēc esam nosūtījuši lūgumu Ogres rajona padomei izvērtēt situāciju," skaidro Millere. Ministrijas amatpersona ir pārliecināta, ka bērnu drošības nolūkā izglītības iestādes audzēkņi bija pārvietojami uz citu dārziņu, par ko bijis jādomā arī vecākiem. Viņa secina, ka vecāki bieži neizvērtē visus iespējamos riskus un ņem vērā tikai parocības aspektu.

Vai konstatētās nekārtības bērnudārzā draud ar vadītājas Ivetas Valaines atbilstības izvērtēšanu ieņemamajam amatam, rādīs gan ministrijas amatpersonu atkārtota ierašanās Ogresgalā, gan Ogres rajona padomes amatpersonu tikšanās pirmdien. Kā "Vakara Ziņām" apstiprināja Ogres rajona izglītības pārvaldes vadītāja Ruta Krūkle, "jādara viss, lai novērstu bērniem nelabvēlīgu situāciju".

Ieva Valtere,
"Vakara Ziņas"
(materiāls pārpublicēts ar autores atļauju)