Par nelikumīgu būvniecību – naudassods

Ogres novada domes tautsaimniecības komiteja trijiem īpašniekiem atļāva turpināt būvniecību, kas bija sākta nelikumīgi – bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas saņemšanas. Īpašnieki ir samaksājuši naudassodu: 100, 175 un 200 latus. Lēmums par būvniecības turpināšanu vēl jāapstiprina domes sēdē. 

Šā gada janvārī domes būvinspektori veica dārza mājas nr. 249 “Lašupēs” būvdarbu pārbaudi un konstatēja, ka dārza māja nav uzbūvēta saskaņā ar 1988.gadā apstiprināto projektu. Ir uzbūvēts dārza mājas pirmais stāvs no guļbaļķiem 7,25m x 5,20m platībā, bet otrais stāvs – no koka karkasa. Ēkas augstums – apmēram 6,4 metri. Īpašniecei Annai Jirgensonei sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols. Domes būvinspektors Raitis Gultnieks stāsta, ka mājas īpašniece uzticējusies celtniekiem – viņi apgalvojuši, ka ar dokumentiem un atļaujām viss esot kārtībā. Piemērotais naudassods – 100 latu – bijis minimālais, kāds par šādu pārkāpumu paredzēts Administratīvo pārkāpumu kodeksā.  

Domes administratīvā komisija 175 latu lielu naudassodu piemēroja Danam Dombrovskim, kurš Ogresgalā bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas sāka būvēt vieglbetona mūra dzīvojamo māju “Danas”, lai gan projekts tika izstrādāts. Mājai iebetonēti pamati un uzbūvēts viens stāvs no gāzbetona blokiem. Pamati iebetonēti arī šķūnim.
Par dzīvojamās mājas “Matīsi” nelikumīgu būvniecību Ogresgalā domes administratīvā komisija Uldim Jurgensonam piemēroja 200 latu naudassodu.

Uldis Jirgensons paskaidrojumā raksta, ka divus gadus nav varējis saņemt būvatļauju, jo nav bijis apstiprināts Ogres novada teritoriālais plānojums.  

Visas trīs  personas naudassodu ir samaksājušas. Tautsaimniecības komiteja nolēma dot atļauju dārza mājas un dzīvojamo māju būvniecības turpināšanai pēc projekta dokumentācijas izstrādāšanas, akceptēšanas un būvatļaujas saņemšanas Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā.

Komitejas sēdē deputāts Pēteris Dimants jautāja, kādēļ par it kā līdzīgiem pārkāpumiem tik atšķirīgs sods? “Pie manis ir vērsušās juridiskās personas ar jautājumu, kāpēc, piemēram, vienu uzņēmumu soda ar 500 latiem, citu – ar 1000 latiem, ja nodarījums ir līdzīgs. Kāpēc šajā gadījumā sods privātpersonām ir tik atšķirīgs – no 100 līdz 175 latiem?” jautāja P.Dimants. Domes administratīvās komisijas priekšsēdētājs deputāts Jānis Latišs skaidroja, ka komisija sodu nosaka, pamatojoties uz būvinspektora atzinumu. Tiek ņemts vērā būvdarbu apjoms, vainu mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Piemēram, vai īpašnieks ir centies saskaņot projektu būvvaldē vai arī vispār nav nekāda projekta. Būvinspektors Raitis Gultnieks stāsta, ka komisija ņem vērā arī īpašnieku attieksmi, piemēram, vai viņi ievēro aizliegumu pārtraukt būvdarbus vai arī neliekas ne zinis un turpina būvēt.

Deputāts Gunārs Kārkliņš sacīja, ka bieži vien “mēs neredzam, kas notiek deguna galā”, piemēram, pircēji Mālkalnes prospektā izmantojot ekspluatācijā nenodotu veikalu. “Kā tiek izvērtēti šie sodi un ko mēs varam darīt, ja pēc soda samaksāšanas uzņēmēji turpina nelikumības?” jautāja G.Kārkliņš.

Tautsaimniecības komitejas vadītājs Juris Tukišs sacīja, ka nākamās domes sēdes kārtībā jāiekļauj arī jautājums par to, kā administratīvā komisija izvērtē sodu lielumu.