Lāčplēsis dzīvs – un arī alus!

Akciju sabiedrība „Lāčplēša alus” savu ražoto produkciju – piecu šķirņu alu – reklamē kā dzīvu alu. „Mūsu alus ir dzīvs tādēļ, ka to nepasterizējam, bet filtrējam, nepievienojam nekādus stabilizatorus, krāsvielas, katalizatorus vai konservantus,” stāsta uzņēmuma tehniskais vadītājs Jānis Briedis.

Akciju sabiedrība „Lāčplēša alus” ražo „Lāčplēša”  Gaišo, Tumšo, Pils, Premium un nesen pašu izveidoto Dzintara alu. Iedzīvotāji esot iecienījuši šīs visas šķirnes, tādēļ uz Līgo svētkiem nevienu no tām neražoja vairāk nekā citas. Lielvārdē izmanto klasisko alus darīšanas metodi, ievērojot 1516.gadā Bavārijas hercoga Vilhelma IV pasludināto likumu. Tajā teikts, ka alus brūvēšanā var tikt izmantoti vienīgi mieži, apiņi un ūdens.

Vai alus ir dzīvs – pirmām kārtām to var pateikt pēc realizācijas laika. „Mūsu alus jāizdzer vismaz triju mēnešu laikā, bet muciņu alus – vēl ātrāk. Uz Līgo svētkiem speciāli sagatavojām prezentācijas partiju – nefiltrētu alu 300 koka muciņās. Tās piegādājām „Rimi” lielveikalu tīklam,” stāsta J.Briedis. Pašizmaksa esot lielāka nekā muciņu cena, bet reizi gadā to varot atļauties, jo pircēju vidū muciņu alus ir ļoti pieprasīts.

Jāatceras, ka, atverot muciņu, saturs jāizlieto pēc iespējas īsākā laikā, jo alum piekļūst skābeklis, kas veicina tā bojāšanos. Neatvērtā veidā pagrabā muciņa varētu glabāties pat mēnesi, bet, ja piepildīts viens kauss,
jācenšas muciņu iztukšot vismaz nedēļas laikā. Pērkot jāaprēķina alus lietotāju spēki. Ogres rajona veikalos alus muciņas gan netika piegādātās.

Uzņēmums alu pilda stikla un PET pudelēs, dodot triju mēnešu realizācijas laiku, un KEG jeb metāla muciņās, kas jāizdzer 30 dienu laikā. KEG muciņas pieprasījuši restorāni un bāri. Koka muciņas pilda tikai uz Līgo svētkiem.
Alus darīšana no misas vārīšanai līdz pildīšanai pudelēs aizņem 24 dienas. Lai gan vasarā pieprasījums pēc alus ir lielāks nekā parasti, uzņēmums nevar alu saražot vairāk, jo nepietiek iekārtu. Piemēram, alus rūgst vannās konstantu laiku, un rūgšanu nav iespējams pasteidzināt. Būtu jāpērk jaunas tvertnes un citas iekārtas. Uzņēmuma plānos ir palielināt jaudu, lai kļūtu par otro lielāko alus darītāju Latvijā. Pagaidām tas ir ceturtais lielākais alus darītājs Latvijā aiz uzņēmumiem „Aldaris”, „Cēsu alus” un „Līvi”.  

Akciju sabiedrības „Lāčplēša alus” pirmsākums ir 1948.gadā dibinātais  kolhozs „Lāčplēsis”. Kopš tiem laikiem ir saglabājusies viena ķieģeļu ēka, kurā reizi gadā notiek alus pildīšana koka muciņās. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados cilvēki uz Jāņiem pat stāvējuši garās rindās, lai nopirktu alu, bet citās reizēs alus bijis dabūjams tikai ar īpašu pazīšanos. Līdz 2004.gadam vairākkārt mainījušies uzņēmuma saimnieki, bet 2005.gada sākumā uzņēmumu „Lāčplēša alus” nopirka otrais lielākais Skandināvijas alus ražotājs – akciju sabiedrība „The Royal Unibrew”. Šim uzņēmumam Latvijā pieder arī sulu un atspirdzinošo dzērienu uzņēmums „Cido Pārtikas Grupa”, kā arī četras alus darītavas Dānijā, divas Polijā un divas Lietuvā. „Lāčplēša alus” mēnesī saražo 800 000 litru alus.

Alus darīšanas procesu J.Briedis nosauc par diezgan lielu zinātni, un  tajā stingri jāievēro visas prasības, lai alus būtu labs. J.Briedis izrāda ražošanas telpas un iekārtas, un to ir daudz, sākot ar dzirnavām, kurās samaļ iesalu (tie ir diedzēti, bet pēc tam kaltēti miežu graudi, ievesti no ārvalstīm), turpinot ar misas vārīšanu (iesals kopā ar ūdeni un apiņiem, kurus ieved no Čehijas un Vācijas kā dražejas), tālāk seko ceļš uz rūgšanas vannu, kur pievienots raugs, pēc tam vēl uz lielām tvertnēm, kur kādu laiku alum jāstāv, līdz visbeidzot tas nonāk filtrēšanas iekārtās un pudelēs vai muciņās. Alus ražotnē strādā ap 80 darbinieku.