Atpūtniekus biedē iereibuši jaunieši un šāviens mežā

Svētdien ap 16 pēcpusdienā Ogrē, pie Mežezera (netālu no Ogres Meža tehnikuma), divi stipri iereibuši jaunieši sakāvās, bet divi citi iereibuši  jaunieši viņus izšķīra, cenšoties nomierināt. Vēlāk viens no kautiņa dalībniekiem no savas somas izvilka šaujamieroci, to pielādēja, sakot: „Es zinu, ko daru”. Kāds cits viņu centās nomierināt.

Iereibušo grupa pēc tam devās projām, bet vēlāk mežā atskanēja šāviens.

Mežezera apkārtnē svētdien atpūtās gan pieaugušie, gan bērni. Skanēja  lamas krievu valodā, daži jaunieši cits citu iekaustīja un rupji lamājās. Īpaši agresīvi bija divi no viņiem. Krievu sievietes, kas turpat sauļojās, aicināja meitenes savaldīt savus puišus, bet viņas par teikto un kautiņu nelikās ne zinis.

Šķita, ka kaušļi kaut cik nomierināti, jo kopā ar „pudeles brāļiem” streipuļodami un lamādamies devās projām. Tomēr ap pulksten 16 mežā atskanēja šāviens, bet vēl pēc kāda brīža atbrauca ātrās medicīniskās palīdzības automašīna un vienu jaunieti aizveda. Mežā uz ceļa palika asins josla, liecinot, ka noticis kas nelāgs. Pēc tam ieradās Valsts policijas pārstāvji.

Tomēr jaunietis nebija sašauts. Mediķiem reibumā gan apgalvojis, ka uz viņu esot šauts ar gāzes pistoli. Ātro medicīnisko palīdzību esot izsaucis pats un, kad tā ieradās, uz ceļa arī bijis viens pats. Mediķi par to nebrīnās – bieži esot gadījumi, kad jaunieši kopā iedzer, kādu piekauj un pēc tam pamet. Pēc viņu domām, jaunietis sists pa galvu vai degunu, jo no deguna tecējušas asinis, seja un roka bija asiņaina. „Reizēm šķiet, ka notikusi nez kāda nelaime, bet asiņo tikai deguns,” stāsta ķirurgs Jānis Stars.   

Cietušajam jaunietim A. ir 19 gadu. „Gribējām uztaisīt galvas un deguna rentgenogrammu, taču, kamēr izsaucām rentgena māsiņu, viņš no slimnīcas aizgāja. Reibuma stāvolis –  3,3 promiles, viņš nešķīsti lamājās, agresīvi uzvedās, runāja nesakarīgi, bļaustījās, solīja nosist to otru, kas nesen no cietuma esot iznācis. Pēc kāda laika viņš atkal atnāca, pēc tam atkal aizgāja,” stāsta J.Stars.

„Tas, ka jaunieši piedzeras, izkaujas un tiek atvesti pie mums, nav nekas neparasts. Skumji, bet tā ir ikdiena. Dzērāji ir mūsu ikdiena – manu dežūru laikā atved  5– 10 – 15 dzērājus, no tiem 5 – 6 paliek stacionārā,  pārējiem ambulatori sniedzam palīdzību un palaižam mājās. Arī citu ķirurgu dežūru laikā ir līdzīgi. Redzot cilvēkus guļam ielas malā, garāmgājēji zvana mums. Vai visus, kas guļ ielas malā, ved pie mums, viņi bieži ir nočurājušies, nokakājušies. Apmēram puse no iereibušajiem ir jaunieši, viņi nodzeras, un tas ir briesmīgi. Kas no viņiem izaugs? Tauta nodzeras. Daļa dzērāju pie mums ir pastāvīgi klienti no Ogres, Ķeguma, Lielvārdes, Suntažiem un citām vietām. Lūdzu Dievu, lai mana dežūra neiekristu laikā, kad Ogres estrādē notiek pasākumi. Skumji, ka man, sertificētam ķirurgam, bijušajam Stradiņa Universitātes klīnikas asistentam, jāņemas ar agresīviem dzērājiem n jāklausās viņu lamas. Uz Ogri no Rīgas  braucu piecreiz mēnesī. Ja kādam cilvēkam izdodas palīdzēt operējot, tie man ir svētki,” stāsta J.Stars.

Kur ir izeja? J.Stars domā, ka šis jautājums jārisina valstiskā līmenī. „Ja jau atrodas nauda alkohola pudelei, tad vajadzētu prasīt naudu par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Pašreiz visiem dzērājiem palīdzība ir bez maksas. Tas nav pareizi. Lai par ārstēšanu maksā cilvēks pats vai tie, kuri nodarījuši miesas bojājumus,” uzskata ķirurgs. „Kādreiz no alkoholisma ārstēja piespiedu kārtā, cilvēks tā nevarēja  vazāties pa ielu dzerdams. Arī par šo jautājumu būtu jādomā valstiskā līmenī,” saka J.Stars.