Ogres sejā iezīmēti jauni vaibsti

Lietainais 15.jūnija rīts lielākajai ļaužu daļai, visticamāk, palika nepamanīts, taču Ogres pilsētai un ogrēniešiem savā ziņā šis ir vēsturisks datums. Novada dome devusi zaļo gaismu četriem vērienīgiem projektiem, kas nākotnē varētu ne tikai mainīt Ogres iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, bet būtiski ietekmēt arī pilsētas izskatu.

Izkāpjot no vilciena, nevarēs nepamanīt, ka līdzšinējās mazās, dzeltenās, noplukušās būdeles vietā sliesies stiklā būvēta moderna autoosta, turpat netālu cels jaunu biroju ēku, blakus Kultūras namam būs lielveikals ar bērnu rotaļlaukumu, savukārt Daugavpils šosejas malā pie Daugavas pašreizējās nelielās kafejnīcas Priedītes vietā par Ogres vizītkarti šoferiem kalpos pie zemes pieplacis liels tirdzniecības komplekss.

Trūkumi visiem

Taču ne viss ir tik rožaini, kā sola projekti, un vienbalsīgus komplimentus nav saņēmis neviens no tiem. Pat gluži pretēji. Pilsētvides konsultatīvajā padomē, kur kopā sanākuši arhitekti un būvvaldes pārstāvji, izvērtēts, ka, piemēram, biroju ēka ir par lielu un smagnēju videi, komplekss pie šosejas — vizītkartei pārāk neizteiksmīgs un draud iznīcināt ainavu ar priedēm, savukārt par autoostu skarbi pausts: "Objekta izskats neatbilst Ogres vēsturiskā centra arhitektūrai."

Ogres novada būvvaldes vadītāja un konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Maija Rinka Dienai komentē, ka tie ir tikai viedokļi, nevis to apkopojums, taču galvenā kritika uzņēmējiem būs vēl jāņem vērā. Tas nozīmē, ka detaļās būvju izskats vēl varētu mainīties. Piemēram, kompleksam jābagātina fasādes kompozīcija, savukārt biroju ēka uz autostāvvietu rēķina jāpadara mazāka, kas arī teikts domes lēmumos. Jautāta, kā gan varētu "pielabot" stikloto autoostu, kura pēc padomes vērtējuma, esošajai arhitektūrai neatbilst vispār, M.Rinka samulst un atbild, ka par šo ēku vēl būs jālemj Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI). Tās atzinums vajadzīgs tāpēc, ka paredzētā autoosta atradīsies blakus vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim — 1901.gadā celtai ēkai, kur patlaban darbojas ēdināšanas komplekss Policijas akadēmija.

Vēsturi imitēt nevajag

VKPAI pārstāve Madara Grīnhofa Dienai norāda, ka iesniegums par projekta saskaņošanu vēl nav saņemts. Kad būs, tad par to lems speciāla arhitektu izveidota komisija. No M.Grīnhofas teiktā izriet, ka būtībā tiek pieļauta modernu celtņu atrašanās blakus vēsturiskajai apbūvei, taču tad tiks vērtēts kompleksi, ņemot vērā būves izmēru un citus noteikumus.

Pilnīgi pārliecināts, ka VKPAI autoostas projektu atļaus, ir tā realizētājs Pēteris Dimants, kurš vienlaikus ir arī novada domes deputāts*. "Cik daudz var pielāgoties pagātnei," viņš retoriski vaicā, "kādreiz arī cēla zaru mājas, taču pēc tam tās nojauca, un nāca vietā kaut kas jauns." Autoosta, kur vajag daudz gaismas, pēc P.Dimanta teiktā, nevar atļauties tādus jumtiņus un logu izbīdījumus, kā tas ir vēsturiskajām ēkām, tāpēc izvēlēts stikls. "Mūsdienās imitēt veco nebūtu pareizi," P.Dimantam piekrīt arī pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts, norādot, ka jau uzejas jumtiņš no tuneļa pie autoostas ir veidots moderns. Kāda vēsturiska rozīnīte, viņaprāt, tomēr derētu.

Viens no konsultatīvās padomes priekšlikumiem bija necelt jaunu ēku vispār un autoostu iekārtot dzelzceļa stacijas mājā, taču, kā Dienai minēja domes preses sekretārs Nikolajs Sapožņikovs, sarunas par to ar uzņēmumu Latvijas dzelzceļš pirms vairākiem gadiem beigušās nesekmīgi, tad stacijas atsevišķas telpas iznomātas veikaliem un šis temats vairs nav skarts.

Par ceturto objektu — lielveikalu pie kultūras nama — asas diskusijas, piedaloties iedzīvotājiem, sākās jau pirms diviem gadiem, kad notika tās detaļplānojuma sabiedriskā apspriešana.

Vieni, arī vadošās domes amatpersonas, aizstāvēja, ka zemes īpašniekam Sergejam Grekovam jāļauj attīstīt šo nesakopto teritoriju un jauns lielveikals pilsētā veicinās konkurenci, pretinieki savukārt norādīja, ka lielveikalu tur nevajag, bet teritoriju jāsakopj pašvaldībai. Pirms vēlēšanām detaļplānojuma apstiprināšana tika nolikta malā. Ceturtdienas sēdē šis bija vienīgais jautājums, kas netika izlemts vienbalsīgi — iebilda trīs Jaunā laika deputāti, arī viņu līderis Ludvigs Tribockis.

"Argumenti nav mainījušies," viņš saka Dienai. Pats būdams Ogrē veikalnieks, L.Tribockis neiebilst pret konkurentiem, bet aizstāv to, ka centrā lielveikals neiederas un tur noteikti jāiekopj zaļā zona, — tādā gadījumā viņš būtu gatavs balsot par zemes atpirkšanu no privātīpašnieka. "Es neuzskatu, ka pašā centrā jābūt ļoti daudz zaļai zālei un zaļiem kokiem. Prioritāte ir ēkas, tas radīs darbavietas, cels pilsētā algas," iebilst balsotājs "par" P.Dimants. Domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, būdams Briselē, domes sēdē nepiedalījās. Par šo projektu iedzīvotājiem būs vēl iespēja izteikties sabiedriskajā apspriešanā, kad uzņēmējam būs jāprezentē skiču projekts. Par apbūvi gan jau ir izlemts.

* Domes balsojumā par autoostas projektu nepiedalījās