Ogres Amatniecības skolas audzēkņi: “Eiropa mūs ir samaitājusi!”

Piektdien, 8.maijā, visā Latvijā norisinājās akcija “Uz savu skolu!”, kuras laikā Saeimas deputāti un darbinieki devās uz skolām, lai klātienē ar jauniešiem diskutētu par zaudējumiem un ieguvumiem, ko devusi Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Seimas deputāti viesojās arī Ogres rajona izglītības iestādēs.
Ogres Amatniecības skolas audzēkņu krustugunīs nonāca  bijusī skolas direktore, tagad ES komisijas locekle, Raimonda Klancberga un ES lietu komisijas priekšsēdētāja,  Saeimas deputāte Vaira Paegle.

Eiropa “nosēdina” Latviju skolas skolā

Atvērtas robežas, lētāki avioreisi, iespēja strādāt un mācīties citās valstīs, drošāka pārtika, tīrāks gaiss un labāki ceļi – tās ir lietas, kas visbiežāk tiek sabiedrībā minētas pie ieguvumiem, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā. “Ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, vai politiķiem būtu politiskā griba veikt pašreiz valstī notiekošās reformas?” skolas audzēkņiem jautāja V.Paegle. Un atbildēja: “ Mēs esam spiesti veikt noteiktas darbības, lai samazinātu budžetu, reformētu valsts pārvaldi un reanimētu ekonomiku. Daudz ko mēs vēl aizvien neizdarītu, ja nebūtu Eiropas Savienības ietekmes. Esmu vienisprātis ar tiem, kas apgalvo, ka šis ir tāds mācību periods, kura laikā mēs pārvērtējam savas iespējas.”

Katram – vismaz trīs svešvalodas

Neprasmi komunicēt ar Eiropu V.Paegle uzsvēra, kā vienu no būtiskākajiem trūkumiem, kāpēc mūsu valstij un sabiedrībai tik grūti integrēties Eiropas Savienībā.
Pirmkārt, tā ir valodu nezināšana. “Ja jūs gribat brīvi apgrozīties Eiropas Savienībā,  nepietiek tikai ar angļu valodu, nepieciešams zināt vēl vismaz divas vai trīs Eiropas valodas – vācu, franču. Ļoti perspektīva ir spāņu valoda,” jauniešiem teica V.Paegle. Kā otru  nopietnu argumentu ES  lietu komisijas priekšsēdētāja minēja mūsu valsts ierēdniecības un augstāko amatpersonu neprasmi dibināt kontaktus, tajā skaitā arī neformālos, ar citu valstu pārstāvjiem. Nereti tas ir arī kompetences un pieredzes trūkums. “Tās ir lietas, pie kurām mums jāpiestrādā,” uzsvēra V.Paegle. Savukārt Raimonda Klancberga zināja teikt, ka ES šobrīd katastrofāli trūkst speciālistu, kas varētu strādāt mūsu valsti pārstāvošajās institūcijās.

Iespējas ir, naudas nepietiek

Ogres Amatniecības audzēkņu uzdotajiem jautājumiem visu laiku cauri vijās doma – perspektīvas mūsdienu jauniešiem iezīmējas grandiozas, bet nereti doma par izglītības turpināšanu apraujas finansiālo līdzekļu dēļ. Arī darba iespējas ir visai ierobežotas., tāpēc aizvien vairāk jauniešu pēc skolas beigšanas plāno doties peļņā uz ārzemēm. “Mācību iestādes mūsu valstī nepārdomāti sagatavo jaunos speciālistus, kuri pēc tam nevar iekārtoties darbā. Problēma jārisina tā, lai audzēknis, iestājoties mācību iestādē, zinātu, kur viņš varēs iziet praksi un kur pēc tam strādās. Lai to nodrošinātu, ne vienmēr vajadzīgi lieli finansiāli ieguldījumi. Jums, jaunieši, es iesaku pārdzīvot šo grūto laiku kopā ar savu valsti un nebraukt projām no Latvijas,” aicināja R.Klancberga.
 
Varbūt visa vaina ir patriotisma trūkumā?

Ar aplausiem diskusijas dalībnieki atbalstīja kāda audzēkņa izteikto viedokli, ka aizgājušajos gadsimtos, kad Latvijā nebija savu augstāko mācību iestāžu, topošie mūziķi un mākslinieki arī devās studēt uz Pēterpili, bet, pabeidzot studijas, atgriezās mājās un nedomāja par palikšanu svešā zemē. “Tāpēc, ka tas viņiem bija ieaudzināts, bet tagad es uzskatu, ka Eiropa mūs ir samaitājusi. Mums ir lielā brīvība, varam doties, kurp vien vēlamies. Kad ieraugām, cik tur, Eiropā, viss skaists un moderns,  Latviju vairs negribam pat atcerēties. Es domāju, ka cilvēkos ir jāieaudzina patriotisms, nevis jāmeklē kādi ekonomiski iemesli, kāpēc latvieši vēlas doties prom no savas zemes,” teica jaunietis. Ar viņu vienisprātis bija arī abas diskusijas viešņas. R.Klancberga atcerējās, ka savulaik bijusi spiesta divus gadus strādāt Alžīrijā, kur skumusi pēc dzimtenes un mājām. Pēc daudzu gadu prombūtnes tēvzemē atgriezusies arī trimdas latviete Vaira Paegle, viņai pievienojusies arī pārējā ģimene.

ES galvenais ieguvums – demokrātija

Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņi diskusijas laikā apliecināja, ka viņiem ir patiešām plašs redzesloks. Jaunieši neaprobežojās tikai ar jautājumiem, kas skar izglītības iespējas un viņu tuvāko nākotni. Viņi vēlējās arī uzzināt, kāda ir ES loma Latvijas tautsaimniecības attīstībā, un kā dzīvosim un saimniekosim turpmāk. Bija jūtams, ka viņiem patiesi rūp mūsu valsts nākotne.Visi diskusijas dalībnieki un klātesošie pārliecinājās par to, ka mēs patiešām dzīvojam demokrātiskā valstī, ko varēja spriest par daudzajiem un bieži vien ciemiņiem “neērtajiem” jautājumiem.  Jaunieši ar savu aktivitāti apliecināja, ka  Latvijas neatkarības atjaunošana un iestāšanās Eiropas Savienībā devusi iespēju brīvi runāt, izteikties un nebaidīties paust savu viedokli. Tas tad arī šobrīd  ir lielākais ieguvums, ko mums devusi Eiropas Savienība.