Ogres rajonā iedzīvotāju skaits pieaudzis par 379 cilvēkiem

Iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi pagājušajā gadā bija Jūrmalai - 473 cilvēki, kā arī Rīgai - 4972, Ogres rajonam - 379 un Jelgavas rajonam – 266, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Visai izteikta iekšējās migrācijas tendence ir pārcelties uz dzīvi valsts galvaspilsētā un Pierīgas reģionā - pagājušajā gadā uz dzīvi Rīgā ieradās 9400 un Pierīgas statistiskajā reģionā - 15 400 cilvēku. Turpinās tendence rīdziniekiem pārcelties dzīvot Pierīgas reģionā. Migrācijas teritoriālais skatījums liecina, ka Rīga ir ne vien pietiekami pievilcīgs imigrācijas galamērķis Latvijā, bet arī dod ievērojamu pienesumu kopējā emigrācijas apjomā

Pagājušajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 2542 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2007.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 642 cilvēkiem.

Kā liecina CSP apkopotie dati, par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2008.gadā, kā arī par Latvijas iedzīvotāju strādāšanu ārzemēs, pērn Latvijā uz dzīvi ieradās 3465 cilvēki jeb par 2,2% mazāk, salīdzinot ar 2007.gadu. Latvijā apmetās cilvēki no 73 valstīm. Uz pastāvīgu dzīvi 90 pasaules valstīs devās 6007 cilvēki jeb par 43,6% vairāk nekā 2007.gadā.

Lielais emigrantu skaita pieaugums uz ES valstīm, it sevišķi uz Īriju, galvenokārt izskaidrojams ar to, ka personas, kas izceļojušas no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi, daļēji arī vairākos iepriekšējos gados, tikai pagājušajā gadā sniegušas šo informāciju dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm. Citu valstu vidū pagājušajā gadā lielākas migrācijas plūsmas bija arī ar Franciju, Itāliju, Igauniju, Poliju, Moldovu un Izraēlu.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri dodas uz ārzemēm, galvenais mērķis ir tur atrast labāk apmaksātu darbu. Darbā uz ārzemēm visintensīvāk izceļoja Latgales iedzīvotāji - pagājušajā gadā katrs ceturtais jeb 22,8%, nedaudz mazāk - katrs piektais jeb 19,2% - no Pierīgas, bet katrs sestais jeb 17,8% - no Rīgas.

No visiem ārzemēs nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem gandrīz puse jeb 45,6% bija izraudzījušies Lielbritāniju, katrs ceturtais jeb 22,6% - Īriju, katrs deviņpadsmitais jeb 5,3% bija nodarbināts Norvēģijā, nedaudz mazāk jeb 5% - Vācijā, 3,9% strādāja Krievijā, bet 2,7% - Igaunijā.

Dati apkopoti, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām un CSP darbaspēka apsekojuma informāciju.

Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā ar mērķi apmesties uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu vai izbrauc no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu.