Pēc Ogres gadatirgus drazu jūra
Kamēr vieni sakopj, citi - piemēslo. Ogres gadatirgū šodien bija daudz tirgotāju – vairāk nekā parasti. Pēdējie tirgotāji mantas mašīnās krāmēja vēl pusseptiņos vakarā. Ogres kultūras centra sētniece papīrus un visādu drazu sāka vākt pulksten 16, taču pēc četrām stundām darbam vēl nebija redzams gals. Papīrus un citu drazu vējš aizpūtis arī vairākus simtus metru attālumā.
Vējš šodien ir paliels, ar brāzmām, tādēļ piedrazota arī tuvējo māju apkārtne – sētniekiem būs daudz darba. Pie tuvējā bērnudārza ir žogs, taču papīru jūra tikusi pa žoga apakšu aiz sētas – tur ir sapūsta krietna kaudze. Ogrenet novēroja, ka vējš pa ielu dzenā avīzi, bet polietilēna kules driskas uzlido pat piecstāvu mājas augstumā.
“Laukums pie kultūras centra ir mana kopjamā teritorija, tūlīt pēc gadatirgus vienmēr ņemu slotu un vācu atkritumus. Šodien man palīgos atnācis arī vīrs un mazmeita. Pagājušas četras stundas, savācām un uz miskasti aiznesām kādus divpadsmit maisus ar kartoniem, papīriem, plastmasas pudelēm un citādu drazu,” stāsta Ogres kultūras centra sētniece Hilda (uzvārdu nevēlējās minēt). Vispirms viņa parasti cenšas savākt gaišos atkritumus, bet tumšos, piemēram, izsmēķus, tikai nākamajā dienā, jo visu uzreiz nevar paspēt. Izsmēķi ir ik pēc soļa.
Hilda stāsta, ka parasti aiz tirgotājiem paliek draza, taču šodien tās ir īpaši daudz, jo tirgus bijis lielāks nekā citas reizes. Apkārtējo māju sētnieki, protams, ir neapmierināti, ka tirgus papīrus un plēves sapūš viņu teritorijā, viņiem tas viss jāsavāc. Hilda sevi un citus sētniekus mierinot ar domu, ka rudenī viņas teritorijā vējš sapūš lapas no citu sētnieku teritoriju kokiem. “Manā teritorijā ir tikai daži bērzi, bet jātīra arī šurp atpūstās lapas,” stāsta Hilda.
Priekšā divas svētku dienas. “Protams, cilvēkiem nebūs patīkami, ka svētku dienās apkārtnē mētājas papīri, tādēļ strādāšu arī svētdien,” stāsta Hilda un atzīst, ka patiesībā darbs ir katrai dienai, un viņa arī cenšas, lai viss būtu tīrs.
Teritorijā gadatirgus laikā nav nekādu atkritumu konteineru tirgotājiem. Ja arī būtu, nez vai vējā tie ko līdzētu –– visu tāpat aizpūstu. Hilda nezina, kādu risinājumu vajadzētu rast, lai laukums pēc tirgus nebūtu tik piegružots. Katru reizi pēc gadatirgus apkārtējie iedzīvotāji parasti ir neapmierināti un arī viņai pašai atkritumu vākšana prasa daudz laika un pūļu.
2006. gada 29. aprīlī, 21:32, Ogres novada ziņas
Ogrenet




Jaunākie komentāri
Sētniece sarunā atzina, ka viņai par drazu vākšanu pēc gadatirgiem maksā papildus, bet nejautājām, cik. Par kultūras centra ieņēmumiem no gadatirgiem painteresēsimies.
Vai kultūras centrs ar sētnieci honorārā padalās? Cik zinu, gadatirgos iesaistītiajiem k.centra "kantora" ļautiņiem tās ir labas "haltūras" (ne velti augstās nomas maksas. Vispār, ja reiz dzīvojam sabiedrības atklātības laikmetā, gribētos zināt, cik no nopelna ("nohaltūrē") k.c. darbionieki, un vai tā mēslu jūra, kas šoreiz pateicoties vējam tika ne tikai Hildai, bet daudziem Ogres sētniekiem, uz viņu haltūru tiešajiem pienākumiem neattiecas? Katrā ziņā, sētniecei noteikti vajadzētu piemaksu par šō tirgus orģiju palieku vākšanu.
Tas tirgonis ir bezkaunīgs muļķis ar šauru pieri ...!