Lauberes bērnu namu apsildīs ar no zemes ņemto siltumu

Palielināt attēlu

Kopš 15.marta Lauberes bērnunama vienu ēku apsilda ar siltumu, kas ņemts no zemes. Jaunās apkures sistēmas pieņemšanas – nodošanas aktu Lauberē parakstīja ŠODIEN.
Ogres rajona pašvaldības izpilddirektors Andris Karasevs un Lauberes bērnunama direktore Imanta Kalniņa saka, ka siltums no zemes būs apmēram trīs četras reizes lētāks nekā apkure ar elektrību

Ogres rajona pašvaldības izpilddirektors Andris Karasevs un Lauberes bērnunama direktore Imanta Kalniņa saka, ka siltums no zemes būs apmēram trīs četras reizes lētāks nekā apkure ar elektrību. 

Lauberes bērnunama direktore Imanta Kalniņa pastāstīja, ka abas bērnunama ēkas, pašvaldībā ikdienā sauktas par «Kalnamāju» un «Lejasmāju», atrodas apmēram 400 metru attālumā un līdz šim siltumu saņēma no pagasta katlumājas, kur kurina ar malku. Jaunā apkures sistēma izveidota «Lejasmājā» jeb bijušajā bērnudārza ēkā, kuras oficiālā adrese ir «Laubere 1», bet otra ēka arī turpmāk siltumu saņems no pagasta katlumājas.

SIA «AVK Enerģija Tev» darbus sāka pagājušā gada oktobrī un pabeidza pusgada laikā. I.Kalniņa stāsta, ka izrakņāta teritorija 0,6 hektāru platībā, viss augļudārzs. Koki izrakti un piebērti ar zemi līdz pavasarim – kuri būs izdzīvojuši, tos iestādīs citā vietā.

«Kādreiz domāju, ka siltumu no zemes var dabūt tikai vietās, kur ir geizeri, bet izrādās, ka tas iespējams arī pie mums,» saka I.Kalniņa un aicina iedomāties ledusskapja aizmuguri, kur ir caurules līkločiem. Līdzīgi arī bijušajā augļudārzā – caurules 2,50 metru dziļumā iet līkločiem, pa caurulēm plūst speciāls šķidrums, kas savāc siltumu no zemes un nogādā ēkā. «Bedres bija iespaidīgas. Izveidoti arī vairāki vertikālie urbumi četru metru dziļumā. Bija plānots ierīkot vairāk šādu urbumu, taču, veicot ģeodēzisko izpēti, atklājās, ka apakšā ir dolomīta slānis, kam ļoti grūti izurbties cauri, tādēļ lielāku platību aizņem līkloču caurules. To garums atkarīgs no apsildāmās platības – pavisam no zemes iegūstamais siltums domāts 1200 kvadrātmetru apsildīšanai. Pagaidām apsildām 800 kvadrātmetrus – kad izbūvēsim otro stāvu, nāks klāt vēl 400 kvadrātmetri,» saka I.Kalniņa.

Caurulēs izmantojamais šķidrums ir domāts tikai šīm vajadzībām, tas neder ne kurināšanai, ne kam citam.

«Sildāmies jau vairākas dienas. Kad pieslēdza zemes siltumu, sākumā biju uztraukta, gāju skatīties, vai visi nav nosaluši, taču siltuma ziņā nekādu starpību nejūtam, radiatori ir silti. Kurinātāja mums nav – viss darbojas automātiski. Arī skurstenis vairs nav vajadzīgs. Esmu dzirdējusi, ka šāda apkures sistēma ierīkota arī Ufo mājai,» teica I.Kalniņa.

No valsts investīciju naudas apkures sistēmas ierīkošana izmaksājusi 87 000 latu, bet no bērnunama budžeta visu radiatoru nomaiņai izlietojām 27 000 latu.

Jautāta par šo drosmīgo soli, I.Kalniņa atbild, ka ideja nākusi no Ogres rajona pašvaldības izpilddirektora Andra Karaseva un līdzīgu apkures sistēmu šovasar plānots izveidot arī Madlienas pansionātā.  

«Par šo projektu sākām domāt jau pirms trijiem četriem gadiem, vērojot, kā mainās resursu cenas, kā arī prognozējot un rēķinot, kādas tās varētu būt nākotnē. Izmaksas rēķinājām Lauberes bērnunamam un Madlienas pansionātam. Abas šīs ēkas nedrīkst pakļaut riskam, ka tās varētu palikt bez apkures siltumenerģijas tarifu pieauguma dēļ,» pastāstīja A.Karasevs. «Nosiltinot abas ēkas un veicot logu un durvju nomaiņu, ieguvām apmēram divreiz mazāku siltumenerģijas patēriņu. Šobrīd pienācis laiks, kad šķeldas, malkas, šķidrā kurināmā, gāzes un elektrības izmaksas apkures nodrošināšanā ir apmēram vienādas. Varētu jau bērnunamā salikt elektrības radiatorus, taču elektrības cena pieaugs, un jaunā apkures sistēma pasargās no liekām izmaksām. Pašlaik elektrība vajadzīga vienīgi sistēmas darbināšanai. Ja elektrība maksā 6,8 santīmus par kilovatstundu, tad pēc pieciem septiņiem gadiem maksa varētu dubultoties. Vai tā notiks, nezinu, bet, augot elektrības cenai, palielināsies arī citas izmaksas. Izmantojot zemes siltumu, būs jāmaksā 1,5 – 2 santīmi par kilovatstundu. Pēc mēneša redzēsim konkrēti, cik liels būs elektrības patēriņš,» sacīja A.Karasevs.

Pašlaik Lauberē par siltumu jāmaksā 1,33 lati par kvadrātmetru, un līdz šim Lauberes bērnunams par ēkas 800 kvadrātmetriem maksāja vairāk nekā 1000 latu mēnesī. Plānots, ka no zemes iegūtais siltums izmaksās 30 – 40 santīmus par kvadrātmetru. Savukārt Madlienas pagastā nākamajā apkures sezonā tiek prognozēts viens lats par kvadrātmetru, bet Madlienas pansionātā līdz ar zemes siltuma izmantošanu būs jāmaksā krietni vien mazāk. Tur zemes siltuma apkures sistēmu sāks ierīkot aprīlī – SIA «AVK Enerģija Tev» uzvarējusi konkursā, piedāvājot viszemāko maksu.

Protams, abas pašvaldības zaudēs lielus siltuma patērētājus un stabilus maksātājus, tomēr, ja pansionāts un bērnunams ar laiku nonāktu pašvaldību pārziņā, tās būtu ieguvējas. «Sociālās aprūpes iestādes nevar būt kā pašvaldību apkures balsts,» sacīja A.Karasevs.

Cik ilgā laikā iekārtas atmaksāsies un cik ilgi tās kalpos? A.Karasevs atbildēja, ka ieguldījumiem vajadzētu atmaksāties piecu līdz septiņu gadu laikā, bet iekārtām vajadzētu kalpot vismaz 20 gadu. A.Karasevs iekārtas salīdzināja ar kvalitatīvu ledusskapi – tas kalpo, līdz morāli noveco. Bet zemes siltuma iekārtas ir kvalitatīvas – pats jaunākais, kas šajā jomā esot sasniegts.

I.Kalniņa priecājas, ka tagad bērnunamu varēs apkurināt pēc vajadzības – atkarībā no laika apstākļiem.

Uz jautājumu, vai nav plānots ar zemes siltuma iekārtām aprīkot arī otru bērnunama ēku, I.Kalniņa atbild, ka nē. Kad izbūvēs tagadējās ēkas otro stāvu, bērnunama audzēkņus varēšot izvietot vienviet. Pavisam Lauberes bērnunamā pašlaik ir ap 40 audzēkņu.

Guna Lase