Mobilais internets – ar datoru pļavā

Palielināt attēlu

Bieži vien iedzīvotāji sūdzas par problēmām, kas rodas, ja nomaļākās vietās vēlas izmantot internetu. Daļa žēlojas par lēno pieslēgumu, taču vēl citiem par tādu greznību kā interneta pieslēgums nāktos šķirties no tūkstošiem latu. Taču tagad filmās redzētie kadri, kur pļavā iespējams strādāt ar datoru un izmantot internetu, ir kļuvuši par realitāti.

Tāpēc šoreiz runa būs nevis par vadu pieslēgumu, bet gan salīdzinoši jaunu iespēju – mobilo internetu. Ne visur „parastais” jeb kabeļu internets ir pieejams, jo šī pakalpojuma sniedzējiem nav komerciāli izdevīgi vilkt kabeļus pie pāris mājām vairāku kilometru attālumā. Īpaši aktuāli tas ir lauku reģionos. Šādos gadījumos mobilais internets ir neatsverama iespēja.

Ogres rajona Pašvaldību vienotās informācijas sistēmu centra galvenais IT speciālists Uldis Jansons atzīst, ka „parastais” internets lielākoties pieejams blīvāk apdzīvotajās rajona vietās, pilsētās, pagastu centros, kur pakalpojumu sniedzējiem tas ir bijis izdevīgi. Viņš norāda, ka mobilais internets ir vērā ņemama alternatīva vadu internetam, lai gan šobrīd Latvijā tas vēl turpina attīstīties. Mobilais internets ir īpaši pievilcīgs risinājums, ja kabeļu ievilkšana maksā bargu naudu.

Maza „kastīte” pie datora

Galvenā atšķirība starp parasto un bezvadu internetu ir tā, ka nav nepieciešami vadi, lai pieslēgtos internetam. Mobilajam internetam pieslēgumu nodrošina mobilo sakaru tīkls.

Izmantojot mobilo tālruni, ir iespējams pieslēgt mobilo internetu arī datoram. Taču ērtāk ir izmantot īpašos datu pārraides pieslēgumus – piemēram, atsevišķu SIM karti un speciālu modemu (pavisam neliela „kastīte”), lai interneta pieslēgumam nebūtu nepieciešams pievienot savu tālruni, kas parasti nespēj nodrošināt tik ātru interneta pieslēgumu kā modems (taču tas atkarīgs no telefona). Modernākajos portatīvajos datoros mūsdienās šādi modemi jau ir iebūvēti standarta komplektācijā, un tādā gadījumā nepieciešama tikai SIM karte.

Atkarībā no tīkla jeb bāzes staciju tehnoloģijas, mobilais internets var būt ātrāks vai lēnāks. Mobilais internets ir pieejams visur, kur ir mobilo sakaru tīkls. Ātrāko mobilo internetu Latvijā šobrīd nodrošina jaunās paaudzes tā sauktās UMTS bāzes stacijas, un statistika liecina, ka šobrīd ar 200 bāzes stacijām plašākais UMTS mobilās datu pārraides tīkls Latvijā ir Latvijas Mobilajam telefonam. Ar ātrumu līdz pat 3,6 megabitiem sekundē šis tīkls padara mobilo internetu līdzvērtīgu fiksētā tīkla platjoslas risinājumiem un nodrošina ļoti ātru piekļuvi internetam, e-pastam, mobilajai televīzijai, kā arī izklaides un informatīvajiem pakalpojumiem.

Mobilo internetu var izmantot gan pašā mobilajā tālrunī, gan arī datorā. Šobrīd liela daļa mobilo tālruņu jau nodrošina, ka arī telefonā tagad varam pārlūkot e-pastus, aplūkot interneta mājas lapas un tamlīdzīgi.

Līdzīgi kā iepriekš interneta izmantošana strauji auga un nu daudziem kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, arī mobilais internets kļūst aizvien izplatītāks. Statistika liecina, ka mobila interneta lietotāju skaits pēdējā gada laikā strauji pieaudzis. Latvijas Interneta asociācijas sniegtā informācija liecina, ka mobilo internetu šobrīd izmanto gandrīz 30 000 lietotāju.

Mobilais internets – lauku biznesam

Kā liecina statistikas dati, Latvijā 86% interneta lietotāju ārpus biroja internetu izmanto saziņai (e-pasta pārlūkošana un ziņu sūtīšana, Skype u.c.). 96% pārlūko interneta lapas, meklē informāciju, skatās interneta portālus un 45% izmanto biznesa vajadzībām, piemēram, interneta bankām. Populārākās vietas interneta piekļūšanai ārpus biroja ir kafejnīcas, kam seko automašīnas un parki, kā arī sabiedriskais transports.

U. Jansons gan iesaka izvērtēt to, cik labs ir mobilo sakaru operatora nodrošinātais tīkla pārklājums. Ja konkrētā vietā mobilajam tālrunim nav „zonas”, tas nozīmē – arī mobilais internets nedarbosies. Jo vairāk bāzes staciju izvietojis konkrētais operators, jo labāk, norāda speciālists.

„Internetu, kam nav nepieciešami vadi, labprāt izmanto zemnieku saimniecībās, kur ir lielas teritorijas un nepieciešamība pēc interneta var rasties arī esot prom no darba galda,” skaidro U. Jansons.

Šāds risinājums ir piemērots mazajiem un vidējiem uzņēmējiem lauku apvidos, kur kabeļu ievilkšana interneta izmantošanai maksātu tūkstošiem latu.
Varētu strādāt arī mājās

Ilze, kuras ģimene nesen no Rīgas pārcēlusies uz jaunuzcelto privātmāju Ogres rajonā, ir sašutusi par cenām, kādas tiek prasītas par kabeļu ievilkšanu. „Lielas summas jau iepriekš izdevām par elektrības ievilkšanu, taču par telefona un interneta kabeļiem šķirties no daudziem tūkstošiem latu – tas nu ir par daudz,” saka Ilze. Viņas ģimene ir sarežģītas dilemmas priekšā – tik lielus līdzekļus tehnoloģiju nodrošināšanai savā jaunajā miteklī viņi nevar atļauties. Taču tajā pašā laikā Ilze un viņas vīrs nevēlas atteikties no interneta, kas mūsdienās ir pašsaprotama dzīves sastāvdaļa.

„Mans darba režīms ir brīvs, pāris dienas nedēļā varētu nebraukt uz darbu Rīgā, ja mājās būtu internets. Daudzus darba jautājumus var nokārtot elementāri, nosūtot e-pastu, caur internetu varētu piekļūt arī uzņēmuma datiem, kas nepieciešami darbā. No kolēģes uzzināju, ka „parastajam” kabeļu internetam ir arī alternatīva - var lietot arī mobilā interneta pieslēgumu iBirojs – tam nevajag kabeļus, jo pieslēgumu nodrošina mobilo sakaru tīkls” spriež iedzīvotāja. Ilze smej, ka ir ļoti pārsteigta par mūsdienu tehnoloģiju attīstību – internets „no zila gaisa” šķiet kaut kas neiedomājams un vēl nesen redzēts tikai filmās.