Diskutē par valsts zīmolvedības stratēģijas izstrādi

Palielināt attēlu

1.novembrī Ogres novada domē notika Latvijas institūta rīkota diskusija par reģionu lomu valsts attīstības un zīmolvedības procesa izstrādē.

Diskusiju vadīja sociologs Aigars Freimanis, piedalījās Latvijas institūta Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Inese Loce, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Ogres novada domes būvvaldes vadītāja Maija Rinka, teritorijas plānotājs Uldis Apinis, galvenais arhitekts Pēteris Zilberts, Ogres novada kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka, Ogres novada domes Preses dienesta vadītājs Nikolajs Sapožņikovs, preses sekretāre Baiba Trumekalne, Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule, Bērnu un jauniešu centra direktors Ilmārs Dreija, Ogres novada domes Perspektīvās attīstības nodaļas projektu vadītāji Sanda Pavelkopa, Edgars Pārpucis un Gita Bambāne, novada domes Finanšu - ekonomikas nodaļas vadītāja Silvija Velberga, kā arī Ogres ģimnāzijas direktores vietniece ārpusklases darbā Līga Lībmane.

Kā informē I.Loce, Latvijas institūts šī gada janvārī sācis lielu projektu ar nosaukumu “Valsts zīmolvedības stratēģija”. “Šī projekta ietvaros notika ārējs pētījums - mēs esam aptaujājuši 35 valstīs, kopskaitā 37 tūkstošus cilvēku, noskaidrojot to, kas viņiem Latvijā ir interesants,” saka I.Loce, “strādājam arī uz vietas, notiek aptaujas un diskusijas reģionos. Vakar bija diskusija Daugavpilī, šodien Ogrē, vēl būs Liepājā, Jelgavā un Valmierā.”

Viņa atzīst, ka šāds pētījums tiek veikts, lai noskaidrotu to, kā latvieši redz sevi, vai latvieši savu valsti vēlas redzēt kā ekoloģiski tīru valsti, kuras iedzīvotāji dzīvo saskaņā un harmonijā ar sevi, vai gribam būt industriāli attīstīta valsts. “Mūs interesē projekta kopējs rezultāts, ar darba materiāliem šobrīd neoperējam, tos apstrādāsim,” viņa saka.

Vakar notikusī diskusija Daugavpilī atšķīrusies no tās, kas šodien notika Ogrē. “Daugavpilī cilvēki ir savādāki savā dzīves uztverē, viņiem ir citas vērtības, viņi uzsver savu atsevišķo identitāti - latgaļi, uzsver multikulturālismu, kas neparādās citos reģionos,” ievērojusi I.Loce, “viņi lepojas ar to, ka reģionā dzīvo daudz nacionālās minoritātes, kuri labi sadzīvo savā starpā. Daugavpilī cilvēkiem savādāka mentalitāte – viņi ir skaļāki, par sevi pārliecinošāki.”

I.Loce uzsver, ka projekta mērķis ir noskaidrot Latvijas identitāti, kas būtu konceptuāls paskaidrojums jautājumam kas mēs esam. “No pētījumu rezultātiem tiks izveidota konkurētspējīga identitāte jeb citiem vārdiem sakot - savs zīmols,” paskaidro Latvijas institūta Ārējo sakaru nodaļas vadītāja.

Ogres novada domē notiekošajā diskusijā tika apspriesti dažādi jautājumi. Piemēram, ar ko katram no klātesošajiem saistās Latvija un Ogre, kādi ir Latvijas valsts un Ogres pilsētas plusi un mīnusi, kāds ir Latvijas un mūsu pilsētas tēls citu valstu iedzīvotāju uztverē, vai Ogrē dzīvojošie sevi identificē ar Ogres pilsētu, kādas ir latviešu pozitīvās un negatīvās īpašības, kā arī cilvēki un vietas, kas simbolizē Ogri, visbeidzot – vai un kāpēc Latvijai ir vai nav nepieciešams savs zīmols, sava identitātes zīme.