NRA: Ogrē zemāks siltuma tarifs nekā Rīgā

Palielināt attēlu

Pašvaldības aģentūras «Mālkalne» šā gada aktualitāte ir siltumapgāde un ūdenssaimniecība. Abās nozarēs notiek uzlabojumi, kas ietekmēs pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Par esošo situāciju un perspektīvi uz sarunu aicināju uzņēmuma tehnisko direktoru Albertu Vilcānu.

– Ar ko Ogres siltumapgādes un ūdenssaimniecības uzņēmums Ogrē atšķiras no citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem Latvijas pilsētās?

– Labā lieta ir tā, ka Ogrē gan ūdenssaimniecība, gan siltuma apgāde ir pašvaldības aģentūras "Mālkalne" pārziņā, kas nav uzņēmums. Tā kā tā ir domes iestāde, arī visus izcenojumus un tarifus nosaka dome. Tas dod iespēju strādāt ātrāk un operatīvāk reaģēt uz izmaiņām tirgū nekā tad, ja tarifus vajadzētu apstiprināt sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. "Mālkalne" ir izveidota 1995. gadā un kopš tā laika nepārtraukti uzlabo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un efektivizē izmaksas.

– Tuvojas apkures sezona, un iedzīvotājus noteikti interesē – kas jauns gaidāms šoziem?

– Atgādināšu, ka jau daudzus gadus mūsu pilsētā pastāv divpakāpju tarifs un visas mājas par siltumu norēķinās pēc siltuma skaitītājiem. Visus gadus mums ir izdevies noturēt vienu no zemākajiem siltuma tarifiem valstī, bet gāzes cenu kāpums sadārdzināja šo pakalpojumu arī Ogrē. Vissvarīgākais, ka pēdējās divās apkures sezonās mūsu tarifs ir zemāks pat par Rīgas siltuma tarifu. Tas ir liels sasniegums, jo "Rīgas siltumam" kā milzīgam gāzes patērētājam šis resurss ir pieejams par daudz izdevīgāku cenu nekā mums. Arī šajā sezonā varam apsolīt, ka mūsu pilsētas siltuma tarifs būs viens zemākajiem Latvijā. Varam palepoties arī ar to, ka esam apstiprinājuši siltuma tarifu 2008./2009. gada sezonai. Protams, ja mainīsies gāzes cena, nāksies pārskatīt arī šo tarifu, tomēr uzsvēršu, ka izmaiņas var būt tikai mainīgajā likmē.

– Kā jums izdodas noturēt šo zemo tarifu?

– Tam ir vairāki iemesli – vispirms, kā jau teicu – visas katlumājas apsaimnieko pašvaldība, tātad tarifos nav iekļauta peļņa. Peļņa pašvaldības un valsts iestādēm nedrīkst būt, jo to nosaka likums. Līdzekļus attīstībai piešķir pašvaldība, bet konkrētu darbu veikšanai nauda tiek novirzīta no tarifa. Katru gadu apmēram 50 līdz 60 tūkstoši latu tiek investēti siltumtrašu rekonstrukcijā. Šādiem mērķiem paredzētās izmaksas tiek iekļautas tarifā, bet tā nav peļņa, ko privātuzņēmēji parasti izmaksā dividendēs. Ekonomējam arī uz to, ka mums nav jāmaksā sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, kā arī cenšamies panākt situāciju, ka siltums tiek pilnvērtīgi un efektīvi izmantots.

Ik gadu apmēram 15 000 tiek novirzīti siltumsistēmas dispečerizācijai. Tas nozīmē, ka no viena datora varam kontrolēt siltuma piegādi katrā siltuma mezglā. Varam ne tikai redzēt, kas tur notiek, bet arī mainīt uzstādījumus – noregulēt lielākam siltumam vai samazināt piegādi, redzēt bojājumus un tamlīdzīgi. Šis projekts strādā jau ceturto gadu, un katru gadu tiek papildināts. Vienlaikus tā ir precīza siltuma piegādes uzskaite.

– Ja katra māja norēķinās pēc siltuma skaitītāja, tad likumsakarīgi, ka maksa par 1 m2 ir atšķirīga. Cik tad vidēji izmaksā siltums ogrēniešiem?

– Pēdējos gados vidējais skaitlis svārstās starp 50 un 53 santīmiem par kvadrātmetru, visus maksājumus pārrēķinot uz 7 ziemas mēnešiem. Pagājušajā gadā saistībā ar silto ziemu maksāt vajadzēja pat mazāk par 50 santīmiem. Nenoliedzami, ka iedzīvotājiem vienīgais naudas taupīšanas veids ir siltuma efektivitātes uzlabošana mājās. Pilsētas dome sadarbībā ar iedzīvotājiem katru gadu nosiltina vairākas daudzdzīvokļu mājas, un rezultāts ir acīmredzams. Sekmīgi noslēdzies ir ES LIFE projekts, kura ietvaros tika izvērtēta katras mājas energoefektivitāte, kas ar burtiem no a līdz f atzīmēta uz katras mājas zem numura zīmes. Pētījums veikts, balstoties uz vairāku gadu datiem, un tagad katrs iedzīvotājs zina, cik labā vai sliktā stāvoklī ir viņa māja. Katrai mājai ir sava pasīte, un iedzīvotājiem šī skaidrība rosina domāt par savas mājas energoefektivitātes uzlabošanu. Mums ir svarīgi, ka Ogrē realizētais LIFE projekts ir viens no labākajiem starp 18 ES labākajiem LIFE projektiem.

Arī pašvaldībai ir vieglāk izvērtēt, kurai mājai ir nepieciešama siltināšana, un ir pamats motivēt iedzīvotājus iesaistīties šajā procesā.

– Otra lielākā darbība norit ūdenssaimniecības sakārtošanā. Kad tā sākās un kad tā beigsies?

– Pašlaik norit reālie rakšanas un izbūves darbi, kam pamats ir jau gandrīz desmit gadu iestrādes. Projekts tiks pabeigts jau šogad, un tā izmaksas ir 2,5 miljoni eiro. Ar 85% līdzfinansējumu piedalās ES Kohēzijas fonds un valsts investīcijas. Pašvaldības līdzfinansējums ir 15%. Tādējādi šīs investīcijas neatstās iespaidu uz tarifu. Par iepriekšminēto naudu tiek uzbūvētas jaunas kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas, nomainīti un paplašināti centralizētie ūdensapgādes tīkli. Protams, ar esošajiem 2,5 miljoniem ir daudz par maz, jo, lai Ogrē pilnībā sakārtotu ūdenssaimniecību, ir nepieciešami apmēram 25 miljoni. Papildus jau esošajiem darbiem ir noslēgts līgums par atdzelžošanas stacijas būvi, un tas izmaksās 3,2 miljonus eiro. Projektēšanas darbi jau ir sākušies. Tas nozīmē, ka perspektīvā varēsim atteikties no privātuzņēmēja pakalpojumiem, kas patlaban piegādā ūdeni pilsētai. Mums būs pašiem savi urbumi un sava atdzelžošanas stacija. Domāju, ka jau 2009. gadā sāksies tās ekspluatācija.

Nākamais jautājums ir attīrīšanas iekārtas, kuras pagaidām mums vēl nav spēkam uzbūvēt no jauna un nāksies izmantot līdzšinējās, kas ir privātuzņēmēja pārziņā.

– Vai līdz ar to beidzas ūdenssaimniecības sakārtošanas pirmā kārta? Kad būs otrā kārta?

– Ūdenssaimniecības sakārtošanas otrajā kārtā paredzēts finansējums 10 miljonu eiro apmērā, un to paredzēts realizēt laika posmā no 2008. Līdz 2012. gadam. Iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka vēl vairākus gadus pilsēta būs izrakņāta. Ir jāpieciešas, un tikai tad, kad būs kārtībā pazemes komunikācijas, varēsim likt skaistu bruģi un asfaltu.

– Vai visi procesi, kas notiek valstī un tiešā veidā ietekmē siltuma ražošanas izmaksas, jūsuprāt, ir pieņemami?

– Nekādā gadījumā. Viens no tiem ir fakts, ka, piemēram, elektroenerģijas un gāzes tarifs stājas spēkā jau mēnesi pēc tā pieņemšanas. Mēs nevaram tik ātrā laikā reaģēt un resursu sadārdzinājumu iekļaut tarifā. Mēs reāli tarifu varam paaugstināt tikai pēc pusgada. Manuprāt, gan gāzes, gan elektroenerģijas tarifi varētu stāties spēkā tikai pusgadu pēc to apstiprināšanas.

Arī likums par telpu īri nosaka, ka īrnieks par pamatpakalpojumu cenu izmaiņām, šajā gadījumā siltuma tarifu, ir jābrīdina 3 mēnešus iepriekš. Iznāk tā, ka siltuma ražotājs vai cita pakalpojuma sniedzējs ir spiests segt starpību apmēram pusgadu.

Gāzes tarifi tiek apstiprināti tabulas veidā, kas ņem vērā mazuta kotācijas cenu pasaules tirgū. Domāju, ka noteikti ir jāmaina siltuma tarifu aprēķināšanas metodika, kas ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetence, un jānosaka, ka siltuma tarifi arī jāapstiprina analogā tabulas formā.

– Kas traucē strādāt šeit?

– Ne jau tikai Ogrē, bet visā Latvijā ir darbaspēka problēma. Viens ir tas, ka trūkst darbinieku kā tādu, bet galvenais, ka trūkst augsti kvalificētu speciālistu. Tie, kuri kaut ko prot darīt – santehniķi, elektriķi, galdnieki, jumtu klājēji un vairāku citu profesiju pārstāvji –, lielā skaitā ir izbraukuši strādāt uz ārzemēm. Tādējādi mums nav kas kvalitatīvi veiktu savu darbu. Tie, kuri piesakās strādāt, prasa lielu algu – speciālists vēlas saņemt 1000 latu, bet parasts strādnieks grib saņemt vismaz 500 latu. Mēs saprotam, ka cilvēki vēlas daudz pelnīt, bet mūsu iestādē nav tik lielu algu. Visas runas par algu iesaldēšanu ir nenopietnas, jo bez algu paaugstināšanas mēs darbaspēku neatradīsim. Tuvāko gadu laikā algām ir jāsasniedz vismaz 50% no Īrijas darba apmaksas. Citādāk mums nebūs kas strādā.