No zemes enerģiju smeļ

Vairāk attēlu galerijā

Pēdējā augusta dienā Lazdukalna dendroloģiskajā parkā, tautā saukta par Špakovska parku, notika svētki – noslēdzies ar holandiešu projekta KNHM un domes atbalstu veiktais darbs pie dīķa labiekārtošanas. Uz svētkiem bija ieradušies vairāki viesi.

Kā atklāja sastaptais dienas centra “Saime” darbinieks Normunds Šteins – Šteinhards, viņš Špakovska parkā dažādus darbus piepalīdz veikt jau kopš 1994.gada: “Parkā pārsvarā uzturos vasarā un man šeit ļoti patīk.”

“Saimes” darbiniece Mārīte Placēna pastāstīja, ka “Saimes” klienti parkā stādījuši vairākus kokus un palīdzējuši citos darbos, tāpēc arī ir kopā ar parka saimniekiem projekta noslēguma dienā. Tā kā vasara iet uz beigām un par godu projektam, centrs šeit izlēmis rīkot svētkus ar nosaukumu “Atvadas no vasaras”, uz ko uzaicinājuši arī astoņus jauniešus no Rīgas dienas aprūpes centra “Kopā”.

Paredzētas kopīgas dejas un pikniks dabā. “Ierodoties Ogrē, biju patīkami pārsteigta, cik pilsēta sakopta, un šis parks arī ir īpaši skaists,” atklāj centra “Kopā” zīmēšanas skolotāja Katrīna, “centra klientiem šī ir liela un interesanta ekskursija, pārmaiņas viņu vienmuļajā dzīvē.”

Benita Špakovska pastāstīja, ka viņu projekts “Sapņu sala” pieteikts un uzvarējis KNHM un domes atbalstītā projektu konkursā. “Tā mērķis bija sakārtot vecās muižas dīķa krastus,” viņa saka, “krastu noklājām ar dolomīta un granīta akmeņiem, nu apzaļumota dīķa apkārtne.”

Projekta darbi sākti jūlijā. Arī pērn aktīvie parka saimnieki piedalījušies projektu konkursā, kā rezultātā iegūtas godalgas par tapušajām šūpolēm un koka nojumi, kas priecē ikvienu parka apmeklētāju. “Šogad gribējās, lai parkā ir kaut kas jauns,” saka B.Špakovska, “dīķa krasta nostiprināšana bija lielākā šībrīža sāpe. Veiktajos darbos ieguldījām arī pērn iegūto godalgu - naudu, tāpēc arī varējām veikt lielākus darba apjomus.”

Parka teritorija nav maza – apkopjami 6,4 hektāri zemes un 2,2 hektāri purva. Brīvdienās šeit ierodas daudz apmeklētāju, kuri nereti meklējot pašus saimniekus, lai lūgtu viņiem sniegt plašāku informāciju par redzēto.

Visus ciemiņus parka saimnieki, Jānis un Benita Špakovski, ved gar dīķi, lai meklētu piemērotāko vietu magnolijas stādam, kuru, kā atklāj J.Špakovskis, viņam dāvājis hokejista Artura Irbes tēvs, ar kuru kopā sportots. Kopīgiem spēkiem tiek izvēlēta piemērotākā vieta – uz saliņas. Abi saimnieki nevilcinoties auj nost apavus un brien pāri dīķītim.

Benita Špakovska atklāj, ka turpmāk plānots uzcelt 36 metrus augstu skatu torni, pašlaik notiek projektēšanas darbi. “Gribas izkopt teritoriju, vietām tā ir aizaugusi ar kokiem un krūmiem, jāveido panorāmas,” par veicamajiem darbiem stāsta Benita, “vēlētos ielejā ierīkot atpūtas laukumu, kur jauniešiem atpūsties. Daudzi prasa, ka vajadzīga vieta, kur pikniku vai svinības uzrīkot.”

Abi saimnieki parku aprūpē jau gadus trīsdesmit piecus. Pa šo laiku te sastādīti apmēram 400 koku un krūmu sugu. Vaicāju, kurš būtu tas eksotiskākais, uz ko Benita atbild, ka tāda neesot, jo visiem ir savs savdabīgs skaistums. Bet tomēr Benitai vismīļākā parkā esot lapegļu birze, kur koki augot virs sirdsakmeņa. “Ja man ir smagi, aizeju izstaigāt šo vietu. Te ir īpaši pozitīva enerģija,” viņa priecājas, “jau Indriķa hronikā Lazdukalnu teritorija minēta kā svēta vieta. Pirms pirmā pasaules kara šeit dzīvoja baltvācietis Melbergs, kuram kalnu ielejā pie dīķa bija stiklots namiņš – dziednīca. Apkārtējie te nāca uzņemt spēku un enerģiju. Arī šodien dziednieki atzīst, ka šeit ir pozitīva enerģija, īpaša vieta.”

Visas idejas par parka ierīkošanu rodoties Jānim, Benitai tikai tās nedaudz jāpakoriģējot. Parka apkārtnē dzīvojuši Jāņa vecāki, pats Jānis te pirmo reizi ieraudzījis pasauli. Nu jau abiem saimniekiem vēl kāds darbs priekšā – iemācīt zemes mīlestību savam mazdēliņam.

Dodoties pa kāpnēm lejpus parka, interesi raisa četri bronzas krāsas burti - RBRP, par ko B.Špakovskai ir savs stāsts: “Tie nāk no Ciemupes un veido veselu teikumu, kuru nevienam neatklājam,” viņa noslēpumaini saka, “tie cieši saistīti ar dabu. Arī Zemdega skulptūra ar nāriņu, kas novietota pie parka ieejas, iepriekš atradās pie ugunsdzēsēju mājas Ogres centrā, cilvēki tur to neredzēja, atvedām pie sevis. Bet granīta akmenī uzrakstu “Dabas”, kas sākotnēji bijis “Daiļrade” un atradies pie Kūrmājas, veidojis akmeņkalis Aivars Neško.

Redzams, ka šajā parkā katrai vietai un lietai savs stāsts. Kā svētnīca par pierādījumu cilvēka un dabas ciešajai saiknei.