Arheoloģiskie izrakumi Ciemupē

Palielināt attēlu

Šovasar Ciemupē, Daugavas krastā, notiek vērienīgi arheoloģiskie izrakumi. Darbus vada zinātņu doktors Latvijas Vēstures institūta pētnieks Roberts Spirģis. Tie notiek “Čabu” apmetnē – tā te bijusi jau no akmens laikmeta, kur no 10. līdz 13. gadsimtam atradusies  lībiešu apmetne un senkapi.

Izrakumi šajā vietā tika veikti 1984. gadā arheoloģes Annas Zariņas vadībā. Pētījumu rezultātā šajā teritorijā ieteica pārtraukt saimniecisko darbību, bet kolhozam svarīgāk bija audzēt dārzeņus, nevis saudzēt senus kapus. Tāpēc arī virsējais kultūrslānis saglabājies slikti.

“Šeit saglabājušies iedziļinātie objekti – pavards, krāsnis, puspagrabi, stabi. Objektā pārstāvēti visi laika posmi – pat no tiem laikiem, kad šeit varēja būt tundra un dzīvojuši ziemeļbrieži,” stāsta pētnieks R. Spirģis. Atrasti akmens darba rīki, ir arī vēlāka perioda apliecinājums – ķemmīšu keramikas priekšmeti.

Kāpēc šogad te sākta izpēte? Tāpēc, ka zemes īpašnieks šajā vietā paredzējis apbūvi. R.Spirģis apmierināts ar zemes īpašnieka attieksmi - īpašnieks apmaksā visus izpētes darbus. Sākumā darbi sākti nelielā laukumiņā, bet nu jau izpētes laukums sasniedz pushektāru. Izrādās, ka apmetne un senkapi aizņēmuši plašāku teritoriju, izpēte būtu jāsāk pat kāda cita zemes īpašnieka daļā.

“Tik lieli izrakumi Latvijā sen nav veikti. Pēdējie lielāki izrakumi bija tad, kad cēla Rīgas HES. Tagad esam atseguši 0,5 ha lielu laukumu. Paredzēto teritoriju apgūsim, bet vai visu pagūsim izdarīt, nezinu,” stāsta pētnieks. “Vai darbu varēs turpināt nākamvasar, atkarīgs no tā, vai kāds turpinās apmaksāt izpēti. Ik dienu objektā strādā 30- 40 cilvēku – skolēni no Ogres un Ikšķiles. Bija arī Latvijas Universitātes studenti praksē trīs nedēļas.” Drīz skolu jauniešiem sāksies mācības, tad strādās vairs tikai kādi trīs četri cilvēki.

“Pašlaik atrakti piecdesmit laukumi. Un katrā no tiem atrodam kādu objektu,” turpina pētnieks. Viņš arī pastāsta par senajiem lībiešu kapulaukiem. Tie ir bijuši uzkalniņi. Lai šādi uzkalniņi veidotos, raka grāvīšus. Ap uzkalniņiem aplikti akmeņi, dažkārt viss uzkalniņš apkrauts akmeņiem. Šeit atrasti trīs šādi uzkalniņi. Varbūt no šiem tālajiem laikiem mums, latviešiem, kapi ir uzkalniņos? Arī mūsu – Kalējkalnā?

Savulaik A. Zariņa atrakusi trīs apbedījumus, tagad atrakti pieci. Vienā no uzkalniņiem bijis dubultapbedījums – divdesmit piecus gadus veca sieviete ar bagātīgu krūšu rotu, pie kājām bijušas dzirkles un bērns, kuram blakus nolikts cirvītis. Viens apbedījums atrasts blakus uzkalniņam – labi saglabājies vīrieša apbedījums (13. gs.) Pie jostas vīrietim piekārts nazītis. “Domājams, šis bijis pagānu apbedījums,” stāsta R. Spirģis un ir apmierināts ar ļoti vērtīgo ieguvumu.

Viss šīs vasaras ieguvums nonāks lielākajā arheoloģijas materiālu krātuvē – Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā.