Ogres novada domei veidosies sadarbība ar ukraiņiem

Vairāk attēlu galerijā

Ogres novada domes pārstāvji – domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe, perspektīvās attītstības nodaļas vadītāja Jana Briede, ārējo sakaru kordinētāja Sanda Pavelkopa, attīstības nodaļas projektu vadītajas Sandra Peslaka un Dace Grīsle, komunālās nodaļas vadītāja Valentīna Jahimoviča, teritorijas plānotājs Uldis Apinis, preses dienests vadītājs Nikolajs Sapožņikovs – devās uz Čerņigovu.

Delegācija viesojās Latvijas Ārlietu ministrijas finansētā projekta “Čerņigovas pilsētas ilgtspējīgas attīstības veicināšana, pielietojot stratēģiskās lānošanas pieeju un radot pamatu ilgtermiņa sadarbības aktivitātēm starp Čerņigovas un Ogres pašvaldībām”  ietvaros.  

Čerņigova atrodas Ukrainas austrumu daļā un ir otra lielākā Ukrainas apgabala administratīvais, rūpnieciskais un kultūras centrs. Apgabala teritorija robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Daži attālumi no Čerņigovas: Kijeva – 140 km, Minska – 360 km, Maskava – 620 km, Varšava – 710 km, Rīga – 880 km, Černobiļa – 70 km. Iedzīvotāju skaits pilsētā - 298,9 tūkstoši (iedzīvotāju skaits Čerņigovas apgabalā – 1,1 miljons). Pilsēta ir iekļauta Ukrainas vēsturisko vietu sarakstā, Čerņigovā ir 32 valsts nozīmes un 39 vietējās nozīmes vēstures in arhitektūras pieminekļi. Čerņigovā ir 56 pimsskolas izglītības iestādes, 45 vidusskolas, 4 augstskolas (universitātes un institūti), 7 koledžas un tehnikumi, 7 arodskolas.

Čerņigovas padomi interesē bijušo padomju republiku – tagad ES dalībvalstu – pieredze stratēģisko pānu izstrādē un investīciju piesaistē. Un, protams, līdzdalībai dažādos projektos ir jābūt partnerim no Eiropas Savienības. Vieglāk sadarboties ar tiem, kurus pazīst. Mēs taču tomēr nākam no vienas sistēmas, tas nav mazsvarīgs faktors.

Projekta nosaukums ir plašs un gana sarežģīts, taču patiesībā tā ir abpusēja pieredzes apmaiņa, iepazīšanās, lai vienotos par turpmāko sadarbību starp divu kaimiņvalstu pašvaldībām.

Mums bija lieliska iespēja iepazīties ar pašvaldības darba organizāciju Ukrainā. Protams, nevar salīdzināt abu valstu un attiecīgi arī pašvaldību mērogus, taču zināmu ieskatu pašvaldības ceļā no valstu neatkarības atgūšanas brīža līdz šodienai var gūt.

Gan līdzīgi, gan atšķirīgi

Mēs tikāmies ar pilsētas vadību, speciālistiem, dažādu iestāžu vadītājiem, viesojāmies arī apgabala padomē.

Pilsētas padomē ievēlēti 50 deputāti no 7 partijām. Padomes sesijas notiek reizi mēnesī. Administratīvo pārvaldi realizē pilsētas izpildkomiteja. Pilsētas mēram ir pirmais vietnieks un vēl 4 vietnieki, katrs atbildīgs par konkrētām darbības jomām un attiecīgo izpilddkomitejas pārvalžu un nodaļu (kopskaitā 34) darbu, saikni starp deputātiem un administrāciju nodrošina padomes sekretārs.

Nekas īpaši atšķirīgs abu valstu pašvaldību darbā nav, pamatprincipi ir līdzīgi, arī darba organizācija ir līdzīga. Būtiskākā atšķirība, kas lielā mērā ietekmē pašvaldības darba organizāciju, manuprāt, ir saistīta ar zemes īpašuma formām. Ukrainā zemes nodošana privātīpašumā ir tikai sākusies un reāls zemes īpašumu tirgus tikai veidojas. Toties zemes gabalu noma pašlaik ir sasniegusi īpašu vērienu. Katru gadu palielinās pilsētas budžeta ieņēmumi tieši uz zemes nomas maksājumu rēķina. Pašvaldība, veicot teritorijas plānošanu, pagaidām nesaskaras ar tām problēmām, ko rada zemes privātīpašums, taču tas ir tikai pagaidām, kamēr nav sācies zemes tirgus.

Zems bezdarba līmenis

Uzņēmējdarbība pilsētā attīstās sekmīgi – pilsētā darbojas 69 rūpniecības uzņēmumi ar 30 tūkstošiem darbavietām. Tie ir pārtikas ražošanas, ķīmiskās rūpniecības, trikotāžas, kokapstrādes, papīra ražošanas, mašīnbūves un darbgaldu, būvmateriālu ražošanas uzņēmumi. Lielākais uzņēmums – 4400 strādājošo – ir “”Čerņigovskoje Himvolokno”, kas ražo ķīmisko šķiedru un audumu. Otrs lielākais uzņēmums – 2500 strādājošo – ir vilnas un trikotāžas audumu fabrika “Čeksil” .

Čerņigovā darbojas 2282 dažādu īpašumtiesību formu mazo un vidējo uzņēmumu, kas ir 92% no visu uzņēmumu kopskaita. To darbība galvenokārt saistīta ar tirdzniecību un pakalpojumiem.

Bezdarba līmenis ir ļoti zems – tikai 1,39%.

Veikalos – šprotes un melnais balzāms

Čerņigovas pagabala padomē uzzinājām, ka pēc ārējā apgrozījuma Latvija apgabalam ir 11. tirdzniecības partneris, šā gada piecos mēnešos apgrozījums ir 3,5 miljoni ASV dolāru, t.sk. eksports uz Latviju 1,6 milj. dolāru un imports no Latvijas 1,8 milj. dolāru. Eksporta lielāko īpatsvaru veido koksne un kokapstrādes produkcija (74,2%), kā arī dārzeņi, ķīmiskās rūpniecības produkcija, sintētiskie diegi, papīrs un kartons, pārtikas preces. Savukārt no Latvijas ieved atiklu un stikla izstrādājumus, trikotāžas audumu, elektropreces, papīru un kartonu, speciālos audumus, arī pārtikas preces (veikalos redzējām šprotes un melno balzāmu).

Nozīmīga loma ekonomiskās sadarbības veicināšanai ar citām valstīm, tostarp arī ar Latviju, ir Tirdzniecības palātai. Tā ir nevalstiska organizācija, par kuras biedru var kļūt ikviens uzņēmējs.

Mazāk birokrātijas

Iepazīstoties ar dažādu iestāžu darbu, nācās secināt, ka čerņigovieši ir mums krietni aizteigušies priekšā, samazinot birokrātiju uzņēmējdarbības jomā – pilsētā ir izveidota vienota ēka, kas nodēvēta par “Vienoto logu” (“Jedinoje okno”). Tas ir atļauju izsniegšanas centrs. Te var atstāt iesniegumu, piemēram, par telpu izmantošana mērķu maiņu sakarā ar uzņēmējdarbības uzsākšanu. Centra darbinieki tālāk kārto visus nepieciešamos saskaņojumus – ar ugunsdzēsības dienestu, sanepidstaciju u.c. Pēc piecām dienām iesniedzējs var saņemt atļauju. Ir gadījumi, kad vajadzīgs ilgāks laiks – tas ir tad, ja saskaņojuma nepieciešamas pilsētas padomes lēmums, bet padomes sēdes noteik tikai reizi mēnesī.. Piemēram, ja cilvēks lūdz uz viņam iznomātā zemes gabala būvēt ēku, noteikti vajadzīgs padomes lēmums. Tas arī ilgāk jāgaida.

Šī iestāde Latvijas izpratnē ir tā sauktā Vienas pieturas aģentūra. Taču no pašvaldības vēlmes vien šāda iestāde sekmīgi darboties nevar, jo ir tomēr nepieciešams juridisks pamatojums. Klausoties centra vadības skaidrojumu, nonācu pie secinājuma, ka Ukrainā likumdevēji, neskatoties uz pastāvīgajaiem strīdiem parlamentā un pat tā atlaišanu, tomēr tikuši tālāk par mūsējiem un pratuši pieņemt uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgus likumus. Šo secinājumu apstiprināja citas iestādes – Uzņēmējdarbības reģistra – apmeklējums. Tā atrodas šajā pat ēkā, lai reģistrētu uzņēmējdarbību, nav jādodas uz galvaspilsētu – to var izdarīt tepat pilsētā, turklāt ēkā, kur iespējasm nokārtot arī citus ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus, saņemt konsultācijas, tirdzniecības atļaujas, tostarp arī atļaujas izbraukuma tirdzniecībai. Viss ir zem viena jumta – ērtāk un ātrāk var visu nokārtot.

Tas, protams, ir tikai neliels ieskats Čerņigovā redzētajā. Noteikti būs jāpastāsta par redzēto Valsts nodarbinātības dienestā, Jaunatnes un ģimenes centrā un vēl citās iestādēs Čerņigovā – skaistā un zaļā pilsētā.Un, protams, arī par problēmām, kuru atrisināšanai neatkarības gadi ir bijis pārāk īss laika posms.

Parakstīts nodomu protokols

Vizītes priekšpēdējā dienā, 19. jūlijā, Čerīgovas pilsētas mēra pirmais vietnieks Oļegs Bilousovs un Ogres novada domes priekšsēdētāja Vita Pūķe parakstīja Nodomu protokolu par Čerņigovas pilsētas padomes un Ogres novada domes sadarbību tirdzniecības, ekonomikas un kultūras jomā ar mērķi izveidot, attīstīt un nostiprināt abu pašvaldību vispusējas saimnieciskās un kultūras saiknes, kas balstītos uz abpusēji izdevīgas sadarbības principiem.

Čerņigovas pilsētas pašvaldības delegācija pie mums atbrauks oktobrī, kā tas paredzēts projekta pasākumu plānā. Tad arī tika precizēta un konkretizēta turpmākā rīcība.

Nikolajs Sapožņikovs