M.Šakina no Ogres saņem Triju Zvaigžņu ordeņa Atzinības Krustu

Vairāk attēlu galerijā

Rīgā, Latviešu biedrības namā, 86 gadus vecajai tautas teicējai no Ogres tika pasniegts augsts apbalvojums –  Triju Zvaigžņu ordeņa Atzinības Krusts. Apbalvojuma saņemšanai M.Šakinu pagājušajā gada rudenī  izvirzīja Ogres novada dome.

Uz apbalvošanas ceremoniju bija ieradušies Ogres novada domes pārstāvji Anita Ausjuka un Raimonds Javoišs, kā arī Margaritas Šakinas mazdēli Andris un Arvis Valdemāri.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšanas ceremonijā sveica visus apbalvojuma saņēmējus.

Pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeņus, valsts vadītāja sacīja, ka Latvija kā valsts un latvieši kā tauta ar Ordeņu kapitula starpniecību un Valsts prezidenta rokām izrāda savu pateicību cilvēkiem ar izciliem nopelniem – ar nopelniem, kas ir gūti visdažādākajās darbības jomās un profesijās.

"Trīs zvaigznes simbolizē Latviju kā vienotu veselumu, trīs zvaigznes simbolizē arī Latvijas brīvību un to, ka Latvija uzlēca kā jauna zvaigzne valstu zvaigznājā tad, kad tā tika dibināta, un šobrīd jau ir viena no tām zvaigznēm, kas ir pievienojusies zili zvaigžņotajam karogam, tām zemēm, kas pārstāv Eiropas Savienības locekles," sacīja valsts vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka Trīs Zvaigžņu ordenis ir pirmais, ko Latvijas valsts dibināja uzreiz pēc neatkarības dibināšanas, vēlāk tam pievienojās divi citi, un gluži tas pats atkārtojās tagad mūsu otrajā neatkarības posmā.

"Daudzi no šī vakara ordeņu saņēmējiem ir spoži un izcili darbojušies ne tikvien vienā laukā, bet arī citos, un viena no viņu īpašībām ir apbrīnojama daudzpusība," sacīja valsts vadītāja. Vīķe-Freiberga pauda prieku par to, cik daudz Latvijā ir cilvēku, kas šādu apbalvojumu ir pelnījuši.

Pirms Atzinības krustu pasniegšanas Valsts prezidente sacīja, ka tas no viena viedokļa ir nesenākā no Latvijas atzinības zīmēm, taču vēstures ziņā tā ir pati senākā. Agrāk savā valdīšanas periodā to iedibināja pavisam jauns Kurzemes hercogs, kas bija pavadījis laiku trimdā un atgriezies Kurzemē, atgūstot savu mantojumu un vēloties pulcināt ap sevi ļaudis, kam uzticēties valsts celšanā un pilnveidošanā.

Viņam liktenis nebija lēmis to īstenot, un tādēļ ir gandarījums redzēt, ka gan pirmajā neatkarības posmā, gan tagad Latvijai ir iespēja valsts vārdā pateikt paldies ļaudīm, ko ordeņa devīze apzīmē kā Godaprāta ļaudis, sacīja valsts vadītāja.

Pēc viņas teiktā, Godaprāta ļaudis ir tie, kas ir ar savu darbību radījuši kaut ko, kas valstij ir būtisks, kas palīdz nostiprināt visas tās valstiskuma struktūras, bez kurām valsts nepastāvētu. Tie ir arī ļaudis, kas Latvijas vārdu pavisam interesantos veidos ir nesuši pasaulē.

"Mēs visi pazīstam savus izcilos korus, kas gadu no gada starptautiskos koncertos plūc slavas laurus, mēs lepojamies ar spožām operas zvaigznēm, kas dzied uz prestižākajām operas skatuvēm, mēs priecājamies par savu sportistu sasniegumiem un zinātnieku veikumu, bet ir arī tādi mūži un veikumi, kurus daudzi citi varbūt nepamana, bet kurus līdzcilvēki daudzās pasaules malās saista ar Latviju," sacīja Vīķe-Freiberga.

Viņa pieminēja ārstu, kas visu savu mūžu ir kalpojis par ārstu tajā ASV vidienes pilsētiņā, kurā liktenis vēji bija viņu aiznesuši, bet kalpoja ar tādu atdevi, ka visa pilsēta zināja, ka viņš ir latvietis, un redzēja, ka te ir cilvēks ar tādu īpatnēju darba tikumu, kāds piemīt reti kuram citam, un aiz pateicības par to Latvijas valsts svētkos un viņa jubilejā pie pilsētas valdes uzvelk Latvijas valsts sarkanbaltsarkano karogu.

Pirms Viestura ordeņu pasniegšanas Vīķe-Freiberga sacīja, ka cīņa par Latvijas drošību nekad nedrīkst būt galā, un valsts var būt droša par savu suverenitāti un nākotni tikai, ja tā ir spējīga vajadzības brīdī arī aizstāvēties. Viņa sacīja, ka Latvijai ir vajadzīgi augsta ranga profesionāļi, kas spēj Latviju reprezentēt NATO, un virsnieki, kas audzina nākamo virsnieku un karavīru paaudzi.

"Bet arī civilistiem var būt ļoti nopietna loma mūsu drošības garantēšanā. To jau redzējām ar mūsu pievienošanos NATO, kas prasīja tik ļoti daudz pūļu un darba, lai mēs gūtu šo nepieciešamo starptautisko atbalstu, kas atļāva Latvijai kļūt par alianses locekli," sacīja Valsts prezidente, uzsverot, ka arī šīm civilpersonām Latvijas valsts ir lielu atzinību parādā par to, ko viņi ir darījuši.