Ogres pārstāvji Nīderlandes seminārā “Inteliģenta enerģija Eiropā”

Vairāk attēlu galerijā

No 28. februāra  līdz 3. martam darba grupa triju cilvēku sastāvā  piedalījās Eiropas Komisijas finansētās programmas “Inteliģenta enerģija Eiropā” finansiāli atbalstītā projekta “ECOLISH” iepazīšanās  konferencē Nīderlandē. Darba grupu vadīja Ogres novada domes ārējo sakaru koordinētāja Sanda Pavelkopa, tajā bija arī pašvaldības aģentūras “Mālkalne”  sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Deģe un Rīgas  Tehniskās universitātes profesors Andris Krēsliņš.

Naudas trūkums – galvenais kavēklis

S.Pavelkopa no konferences atgriezusies ar atziņu, ka visās projekta dalībvalstīs energoefektivitātes uzlabošana mājokļos, kuros dzīvo cilvēki ar zemiem un vidējiem ienākumiem (Latvijas mērogiem tie ir daudzdzīvokļu nami), ir ļoti aktuāls jautājums. Šiem mājokļiem raksturīgs liels enerģijas patēriņš – tas saistīts ar apkures sistēmu zemo energoefektivitātes līmeni, slikto termisko izolāciju, līdz ar to arī zemo siltuma komfortu un iekštelpu gaisa kvalitāti. Problēmas risinājumu kavē dažādi faktori, taču, kā atzīst S.Pavelkopa, galvenais kavēklis visur ir finanšu trūkums. Energoefektivitātes uzlabošanas procesu bremzē arī tas, ka, mājokļu īpašnieki nav apvienojušies sabiedrībās. “Lai gan dzīvojam dažādos ekonomiskos apstākļos, problēmas ir līdzīgas visās valstīs,”  atzīst S.Pavelkopa.

Izmēģinās pārvaldes līgumus

Viens no šīs problēmas iespējamajiem risinājumiem varētu būt enerģijas pārvaldes līgumi.

S.Pavelkopa informē, ka projekta ietvaros paredzēts īstenot enerģijas pārvaldes līgumu Eiropas līmeņa pilotprojektu 4 valstīs - Nīderlandē, Latvijā, Grieķijā un Ungārijā. Tajā plānots izstrādāt katrai vietai pielāgotas finanšu shēmas, enerģijas un ēku tehniskos nosacījumus, izvērtēt juridiskos, finansiālos un sociālos aspektus. Tiks sagatavotas vispārējās vadlīnijas un nosacījumi enerģijas izmantošanas kompāniju izveidei.

Projekta realizācijas gaitā katrā no 4 dalībvalstīm tiks izraudzītas apmēram 10 daudzdzīvokļu ēkas, kurās dzīvo iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, veikta šo ēku tehniskā analīze, sociālā izpēte, sagatavoti ēku energoefektivitātes uzlabojumu pasākumu plāni. Projekta noslēguma posmā šie plāni tiks prezentēti iedzīvotājiem. Notiks diskusijas ar iedzīvotājiem par energoapgādes, apkures un karstā ūdens piegādes, kā arī par  ēkas  siltumizolācijas un ventilācijas sistēmas uzlabošanu.

Svarīga iedzīvotāju ieinteresētība
G.Deģes darba ikdiena saistīta lielākoties ar daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, strādājot aģentūrā “Mālkalne”, viņai ļoti labi zināmas visas problēmas. G.Deģe skaidro, ka viens no galvenajiem šā projekta uzdevumiem ir paaugstināt iedzīvotāju izpratnes līmeni par ēku energoefektivitāti, radīt interesi un panākt optimālu iedzīvotāju iesaistīšanos. Projektā svarīga ir arī atgriezeniskā saikne, proti, darbs ar iedzīvotājiem. Ir jāiepazīstina ēku īpašnieki un iedzīvotāji ar ierosināto pasākumu tehniskajām un finansiālajām iezīmēm, jāizzina viņu viedokļi un detalizēti jāapspriež ar viņiem šīs iezīmes, kā arī jāspēj konkrētai videi pielāgot un adaptēt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plāni. “Iespēju ir daudz, katram jācenšas tās izmantot, lai savu mājokli darītu tīkamāku,” uzsver G.Deģe.

Holandieši tālu priekšā

Iepazīšanās konference notika Holandes pilsētā Hērlenā. Pirmajā dienā projektā iesaistītās puses iepazīstināja klātesošos ar vispārēju informāciju par savu valsti un konkrētāk – par mājokļu apsaimniekošanas sistēmu tajā.

Projekta otrajā dienā projekta dalībnieki apskatīja Hērlenas daudzdzīvokļu ēku rajonu, kur šo namu iedzīvotāji tiks iesaistīti projekta aktivitātēs.

Arī Nīderlandē sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika celtas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar zemu energoefektivitātes līmeni. Sienas veidotas no plāniem betona paneļiem, kas dažviet izskatās vēl plānākas nekā Ogres paneļu namos. Abas novada pašvaldības pārstāves atzīst, ka nīderlandieši ir aizsteigušies mums tālu priekšā iedzīvotāju iesaistīšanas ziņā. Māju iemītnieki apzinās, ka ēkas ir viņu īpašums, un investē savus finanšu līdzekļus ēku stāvokļa uzlabošanā. Nīderlandes likumi paredz, ka katru 100 māju iedzīvotāji ir tiesīgi veidot savas iedzīvotāju padomes. Tās savukārt ir tiesīgas lemt par savu projektu iesniegšanu attiecīgajai rajona māju apsaimniekotāju kompānijai. Iedzīvotāji var piedalīties namu apsaimniekošanas kompāniju budžeta  plānošanā. Viņi apzinās to, ka attiecīgais budžets paredz noteiktas apsaimniekošanas maksas, kas savukārt ir atkarīgas no plānoto darbu apjomiem.

Katrā valstī citādāk

Betona paneļkonstrukciju ēkas ir arī Grieķijas pilsētā Pierikē. G.Deģe, iepazīstoties ar Grieķijas pārstāvju sniegto informāciju, nonākusi pie secinājuma, ka tur iedzīvotājus vairāk uztrauc telpu ventilācija, tāpēc tuvāko gadu laikā plānots valstiskā mērogā risināt problēmu par efektīvas ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas izveidi sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados celtajos daudzdzīvokļu namos. “Šajā valstī namu apsaimniekošanas struktūra veidota savādāk, tur praktiski nepastāv namu apsaimniekošanas biedrības,” stāsta G.Deģe. Valstī ir Namu apsaimniekošanas asociācija ar nodaļām  katrā pilsētā. Nodaļas ir nelielas, vien pāris darbinieku, kas pārsvarā kārto tikai formalitātes.  Ar visu pārējo iedzīvotājiem ir jātiek galā saviem spēkiem. Savukārt Ungārijas pilsētā Pečvarādē situācija ir līdzīga kā Ogrē, kur dzīvokļi pieder iedzīvotājiem, bet ēkas turpina apsaimniekot pašvaldība.

Pēc sešiem mēnēšiem - Latvijā

S.Pavelkopa informē, ka Ogrē projektu realizēs Ogres novada dome un pašvaldības aģentūra “Mālkalne” ar Rīgas Tehniskās Universitātes atbalstu. Kā visos projektos, arī šajā ir izstrādāts konkrēts rīcības plāns. Tuvākajā laikā plānots veikt namu atlasi un uzsākt šo namu tehnisko analīzi.

Saskaņā ar projekta pasākumu plānu nākamā projekta darba grupu vizīte notiks pēc sešiem mēnešiem. Projekta partneri no Nīderlandes, Ungārijas un Grieķijas ieradīsies Ogrē.

Gundegas Deģes foto