Biedrības „Ogres Forums” pārstāvji nedarīs domes darbu
Ogres Vēstures un mākslas muzejā notika biedrības „Ogres Forums” prezentācija, kurā tās dibinātāji iepazīstināja ar sevi un biedrības dibināšanas manifestu. „Mēs nedarīsim citu darbu. Mēs patrokšņosim, dažkārt to vajag darīt,” uzsvēra biedrības pārstāvis Ilmārs Latkovskis.
Septiņi dibinātāji
Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule, atkājot tikšanos, sacīja, ka vēsturiski forums bijis jau kopš senās Romas laikiem kā tautas sapulce. Biedrības dibinātāji ir septiņi: restaurators, arhitekts un kultūrvēsturiskās vides atjaunošanas speciālists Ilmārs Dirveiks, producentu grupas „Hansa Media” vadītājs, žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis, muzeja speciālists Arno Smiltnieks, Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, žurnāliste Līga Treznovska, žurnālists Jānis Putniņš un pati Iveta Ruskule.
„Ogrei piedāvājam savas smadzenes”
I.Dirveiks sacīja, ka daudzi ogrēnieši savu prāta enerģiju atstāj citur, bet Ogrē tikai pārnakšņo. Pēc viņa domām, laika gaitā Ogre ir zaudējusi ne vienu vien vēsturisko vaibstu, patieso seju, autentiskumu, tādēļ jāsakārto apkārtējā vide, jārada kopības un lepnuma sajūta – tāda, kāda tā ir ventspilniekiem, lielvārdiešiem un citu pilsētu iedzīvotājiem. I.Dirveiks sacīja, ka katram no biedrības dibinātājiem ir savs ikdienas darbs un biedrība nav radīta „aiz neko darīt”, bet gan, pateicoties vēlmei līdzdarboties. Viņš aicināja visus uz diskusiju par dažādām tēmām un uz tālāku sadarbību. „Mēs Ogrei piedāvājam savas smadzenes,” sacīja I.Dirveiks.
No trokšņošanas ir jēga
„Dārgie Ogres patrioti, tā es varu nosaukt jūs visus – ja jau esat atnākuši, jums nav vienaldzīgs pilsētas liktenis,” sacīja I.Latkovskis. Viņš uzsvēra, ka Ilmārs Dirveiks ir liels speciālists senās arhitektūras saglabāšanā ar modernām tendencēm, ar labu priekšstatu, kādai jābūt sakārtotai pilsētai. Biedrība centīsies sekmēt kultūrvēsturisko attīstību, pilsētas sakopšanu. „Uzņēmēji ir par sakārtotu vidi, bet dažkārt šausmās jānodreb, kāda ir viņu iedomātā vide,” sacīja I.Latkovskis. „Jā, mēs arī patrokšņosim, dažkārt to vajag darīt,” viņš teica. No trokšņošanas ir jēga, piemēram, pēc viņa aprēķiniem, sākotnējais pašvaldības ieguvums no Zilokalnu zemes privatizācijas būtu bijis 80 000 latu, bet pēc trokšņa sacelšanas tas izaudzis jau līdz 300 000 latu, ko pašvaldība varētu iegūt. „Mēs pilsētai esam „izsituši” vairāk nekā 200 000 latu. Mēs patrokšņosim vēl!” solīja I.Latkovskis. „Sabiedriskām organizācijām ir liels spēks, ja protam apvienoties. Gribam iesaistīt uzņēmējus, pašvaldības un valsts pārstāvjus un citas sabiedriskās organizācijas normālā konstruktīvā diskusijā. Ja tevi neuzklausa, reizēm jautājums ir jārisina no spēka pozīcijām, jāizdara spiediens, un man par to nav kauns. Būtu priecīgāks, ja mēs varētu diskutēt bez spēka pozīciju pielietošanas,” sacīja I.Latkovskis.
„Nav mums jākļūst par deputātiem, tas nav mūsu mērķis. Katram ir jādara savs darbs,” sacīja J.Putniņš. Arī I.Latkovskis uzsvēra, ka „mēs nedarīsim citu darbu”, ar to domājot Ogres novada domes struktūras.
Kas ir Ogres simbols?
„Es pārstāvu romantisko spārnu. Kādreiz Ogre bija peldu un gaisa kūrorts. Ogrē es dzīvoju visu mūžu, bet peldēties neesmu bijis divdesmit gadus, jo tam nav piemērotas vietas. Kas ir Ogres simbols? Trīs priedes, kāda ēka vai upe – esmu par to domājis, bet nespēju rast atbildi. Ogrē kādreiz bija kamaniņtrase, tramplīns, Ogri apmeklēja 3000 vasarnieku gadā. Varbūt mēs atkal varētu atrast Ogres seju, lai mēs nekļūtu par Rīgas priekšpilsētu,” teica A.Smiltnieks.
„Daudziem esmu atklājis Ogri kā skaistu vietu”
A.Vilks Ogrē esot izstaigājis un pazīstot katru ielu, jo ogrēnietis ir kopš 1956.gada – viņa sieva ir no Ogres, arī bērni te dzimuši. Sievas ģimenes priekšteči Ogrē dzīvojuši vairākās paaudzēs, viņš te dzīvo vasarās. „Man ļoti patīk staigāt pa Ogri, daudziem esmu atklājis Ogri kā skaistu vietu, piemēram, Špakovska parku. Liela daļa cilvēku Ogrei traucas garām pa šoseju, un pilsēta saistās vienīgi ar kādreizējo monstru – Ogres trikotāžas kombinātu. Domāju, ka cilvēkiem jādod zināšanas par Ogres vēsturi un vērtībām,” uzskata A.Vilks.
Ogres mērs dāvājis kausu tramplīnlēkšanā
I.Ruskule pastāstīja, ka no 1928.līdz 1938.gadam Ogres pilsētas galva bijis Jūlijs Mārsons, un Ogres kā kūrortpilsētas infrastruktūra ir viņa izlolota. J.Putniņš nolasīja J.Mārsona 1937.gada runu, kas bija veltīta iepriekšējai tūrisma sezonai, kad Ogri apmeklēja vairāk nekā 3000 vasarnieku. Vairākus gadus Ogrē sportisti izcīnījuši viņa kausu tramplīnlēkšanā.
Visi klātesošie noskatījās Mirdzas un Arnolda Eihvalda astoņas minūtes garo dokumentālo īsfilmu "Mana Ogre", kas uzņemta 1978.gadā, bet pēc tam pulcējās pie tējas galda, kur raisījās garas diskusijas par Ogres pilsētas attīstību.
„Ogres Forums” - oficiāli reģistrēta sabiedriska organizācija
Pēc „Lursoft” ziņām, tās pārstāvji ar paraksta tiesībām ir Ilmārs Dirveiks, Ilmārs Latkovskis, Jānis Putniņš un Iveta Ruskule. Reģistrētie darbības veidi ir: „Veicināt Ogres pilsētas kultūrvēsturiskās vides, resursu un identitātes apzināšanu, saglabāšanu, aizsardzību, pēctecību un popularizēšanu, kā arī harmonisku iekļaušanu pilsētas visa veida attīstībā. Iestāties par atklātību un plašu publicitāti jautājumos, kas saistīti ar lēmumiem par Ogres attīstībai nozīmīgiem jautājumiem.”
2007. gada 3. martā, 21:39, Ogres novada ziņas
Ogrenet




Jaunākie komentāri
Paziņojumā par prezentāciju nebija ietverts aicinājums piedalīties visiem interesentiem jeb arī kādai citai mērķauditorijai. Tik vien ka tāda notiks - un viss. Un tā kā telpas bija muzejs, tad varēja secināt ka tā paredzēta šauram lokam, iespējams, ar ielūgumiem.
Aja, aja: piedava savas smadzens:)))) Peec pashreiejas publikacijas par SIA NIA, smadzenju Jums noteikti nav:) zhel gan. Sapulcejushas gudras galvas: ejiet stradaat domee, piedavajot savas smadzenes: re kur cik daudz briivas vakances tajaa, bet nee.... labaak sedeet un malaa pukinaat...
Pieņemu, ka, lai kļūtu par biedru, vismaz vajadzēja atnākt uz biedrības prezentāciju... Vai god.Pilsonis tur bija?