Noslīkušais trenējies darbam

Palielināt attēlu

Latvijas armijas karavīrs Jānis Bērsons, kura pienākums bija glābt nelaimē nokļuvušus cilvēkus, februāra sākumā noslīka Ogres baseinā. Viņš tur nira un trenējās savu tiešo pienākumu veikšanai, lai gan armijnieki noliedz, ka karavīra nāve būtu saistīta ar dienestu. Tādējādi karavīra tuviniekiem nepienāksies likumā paredzēta kompensācija.

24 gadus vecā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaprāļa J. Bērsona dzimtā vieta bija Kandava, jau pusaudža gados viņš aizrāvies ar sportu. Militāro karjeru sācis NBS Jūras spēkos, obligātajā dienestā dienējot uz militārā kuģa Varonis. Pēc kāda laika nolēmis sekot vecākā brāļa Ivara pēdās un iestāties profesionālajā dienestā – Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas glābšanas dienestā.

Centīgs un mērķtiecīgs

"Jānis ātri apguva visu nepieciešamo, bija ļoti mērķtiecīgs. Varēja just, ka šis ir viņa aicinājums," Neatkarīgajai stāsta puiša pēdējais komandieris Gaisa spēkos virsnieks Kaspars Kalniņš. Viņš ar patiesu sirsnību balsī, teju valdot asaras, stāsta par Jāņa panākumiem un nemitīgo sevis pilnveidošanu, uzsverot, cik svarīga ir bijusi jaunieša loma, glābjot nelaimē nonākušos.

Jaunietis regulāri apmeklējis baseinu, kur peldējis un trenējies niršanā. Jāņa komandieris pastāstīja, ka puisis arī regulāri skrējis un allaž bijis labā fiziskā formā. Virsnieks uzsvēra, ka degsme neaprobežojusies tikai ar fizisko pilnveidošanos, bet arī ar acīmredzamu vēlmi padarīt glābšanas darbus profesionālākus. "Viņš ar izciliem panākumiem beidza vairākus specialitātes kursus, nemitīgi papildināja savas zināšanas," stāsta K. Kalniņš. Puisis aktīvi interesējies, kā citviet pasaulē norisinās sarežģītas glābšanas operācijas, iedziļinājies dažādās stratēģijās, kā būtu jārīkojas sarežģītos nelaimes gadījumos.

Virsnieks skaidroja, ka Lielvārdē Gaisa spēku karavīri daudz palīdzot Katastrofu medicīnas centram (KMC) cietušo glābšanā. "Puišiem jārēķinās, ka jebkurā diennakts laikā vajadzēs doties kādam palīgā. Glābjot slīcējus, karavīriem jābūt gataviem uz ilgāku laiku ienirt zem ūdens, aizturēt elpu un pareizi satvert cietušo. Jānis šajā ziņā bija neatsverams darbinieks," tā komandieris. Puiša biežos treniņus baseinā virsnieks komentē kā nepieciešamību uzturēt sevi formā, jo glābēju darbā galvenais ir nevis pēc
iespējas dziļāk ienirt, bet gan ilgāk aizturēt elpu.

Uz baseinu gāja brīvprātīgi

Līdz pagājušā gada beigām glābšanas dienesta karavīri visi kopā gāja trenēties Ogres baseinā, bet šogad līgums netika pagarināts, tāpēc karavīri baseinā peldēja individuāli par saviem līdzekļiem, Neatkarīgo informēja NBS preses virsnieks Normunds Stafeckis. Arī Gaisa spēki nebija noteikuši, ka karavīriem obligāti jāiet trenēties baseinā. "Armijā nav tādu normatīvu, cik ilgi karavīram jāspēj nirt zem ūdens, tā ka Jānim Bērsona atbilstoši savām spējām," skaidroja N.Stafeckis. Pērn kaprālim veikta kārtējā veselības pārbaude, kurā problēmas netika konstatētas.

J.Bērsons kā ikviens profesionālā dienesta karavīrs bija apdrošināts, tā ka viņa radinieki, visticamāk, saņems apdrošināšanas atlīdzību. Ar NBS komandiera Jura Maklakova pavēli izveidota nelaimes gadījuma speciālā izmeklēšanas komisija, kas noskaidros kaprāļa nāves apstākļus. "To paredz Ministru kabineta noteikumi: ja iet bojā karavīrs, mums ir obligāti jāveic izmeklēšana. Tas jādara arī gadījumos, ja karavīra nāve nav saistīta ar dienestu," piebilda N. Stafeckis.

Glāba zemūdenes jūrnieku

Komandieris K. Kalniņš pat nedaudz apjūk, atbildot uz jautājumu, cik bieži Jānis piedalījies glābšanas darbos, jo skaitu precīzi neatminas. "Jānis ir piedalījies ļoti daudzās operācijās un daudzkārt rīkojies kā īsts varonis," stāsta virsnieks.

Kad pērn rudenī Latvijas ūdeņos avarēja Krievijas zemūdene, Gaisa spēkiem bija jāsteidz glābt tās apkalpi. Pēc virsnieka vārdiem, situācija toreiz bijusi ļoti netipiska, jo līdz šim nebija nācies glābt cilvēkus tādā dziļumā. Briesmas draudēja ne tikai zemūdenes kapteinim, bet arī glābējam. Operācija beidzās veiksmīgi, un Krievija toreiz izteica Latvijas bruņotajiem spēkiem pateicību par paveikto.

"Tieši Jānis bija tas, kurš toreiz uzņēmās lielo risku un laidās pie zemūdenes..." komandieris nedaudz padomā un turpina stāstīt. "Jānis toreiz bija neizsakāmi lepns, ka viss tik labi izdevās. Tas puisim deva neaprakstāmu stimulu, saprotiet, viņam tas nebija tikai darbs."