Viesnīcas direktors pēc kaimiņrajona bērnu lūguma sēžas pie klavierēm

Vairāk attēlu galerijā

Ogres viesnīcā „Club 1934” ciemojās četrdesmit 4. – 6.klašu audzēkņu un piecas skolotājas no Aizkraukles rajona Bebru internātpamatskolas. Viesi devās ekskursijā pa telpām, apskatīja viesnīcas numuriņus, cienājās ar saimnieku sagatavotajiem našķiem un saņēma dāvinājumu – grāmatas.

„Viesnīca mūs pārsteidza ar savām skaistajām telpām un senlaicīgajām mēbelēm. Gandrīz visi skolēni te ir pirmo reizi. Dažiem bērniem līdzīgi skapji ir mājās, un viņi nodomāja, ka labi dzīvo, ja jau mājās ir tādas mēbeles kā viesnīcā,” pastāstīja Bebru internātpamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Andersone. „Braucām ar liftu, apskatījām numuriņus. Mums visiem īpaši patika jaunlaulāto numuriņš, kas viss iekārtots baltā. No augšējā stāv apskatījām Ogres panorāmu. Prieks, ka Ogrē, Rīgas – Daugavpils šosejas malā, ir tik skaisti iekārtota viesnīca.”

Pirmajā stāvā ir arī klavieres. „Lūdzu, uzspēlējiet kaut ko!” lūdza bērni, ieraudzījuši klavieres un uzzinājuši, ka viesnīcas direktors Aleksandrs Vilnis Lauriņš prot uz tām spēlēt. „Protu spēlēt tikai ar vienu pirkstu!” aizbildinājās direktors, tomēr sēdās pie klavierēm, lai nospēlētu visiem zināmo dziesmu „Pūt, vējiņi” ne jau ar vienu, bet visiem desmit pirkstiem.

Pēc skaņdarba izpildīšanas viņš aicināja pie klavierēm skolēnus, tomēr neviens nebija tik drosmīgs. Skolotāja Daiga Andersone pārņēma viņa „stafeti” un visiem par prieku nospēlēja citu pazīstamu dziesmu, kuru bērni dziedāja līdzi. Viesi kopā ar skolotājām nodziedāja vēl divas dziesmas, tostarp arī savu skaisto skolas himnu, un pateicās par laipno uzņemšanu, lai tālāk dotos uz Rīgu, VEF kultūras pili, kur viņus gaidīja skolas sponsorētais mūzikls par Pelnrušķīti.   

„Šis bija labdarības pasākums. Varam dzīvot, citiem nepalīdzot, bet varam arī palīdzēt un citus iepriecināt. Esam izvēlējušies nodarboties ar labdarību,” sacīja A.V. Lauriņš. Latviju viņš salīdzināja vienu lielu mājas pagalmu, kurā visiem jāsadzīvo.