"Ogres komercbankas" licences anulēšana neiespaidos banku darbu

Palielināt attēlu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums par "Ogres komercbankas" licences anulēšanu neiespaidos kopējo Latvijas banku sistēmu, uzskata aģentūras LETA aptaujātie banku pārstāvji.

"SEB Latvijas Unibankas" vecākais viceprezidents Ainārs Ozols sacīja: tā kā "Ogres komercbanka" gan pēc aktīviem, gan pēc klientu skaita ir ļoti maza banka, lēmums par licences anulēšanu būtisku satricinājumu nerada.

Ekonomikai šāds lēmums kaitējumu nerada, turklāt FKTK novērtējis būtisku faktoru - noguldītāju aizsardzību un saistību izpildi pret tiem.

Konkrētās bankas likvidēšana nerada arī apdraudējumu banku darbības stabilitātei Latvijā, jo virkne klientu jau ir nodrošinājuši līdzekļu pārvešanu uz citām Latvijas bankām, uzsvēra Ozols.

Savukārt "Nordea bankas" sabiedrisko attiecību vadītājs Kristians Pudans sacīja, ka "Nordea" nesadarbojas ar "Ogres komercbanku".

Banku uzraudzību "Nordea banka" uzskata par drošu, un pamatotas nepieciešamības gadījumā atbalsta izsvērtu un laicīgu uzraudzības institūciju rīcību.

"Latvijas Krājbankas" prezidents Mārtiņš Bondars sacīja, - ja FKTK tā rīkojās, tad viņiem bija likumisks pamats, lai veiktu šādas darbības. Bondara vērtējumā, jebkurā gadījumā šis gadījums drīzāk liecinot, ka ar sektora uzraudzību viss ir kārtībā. Tāpat esot skaidrs, ka FKTK rīcība ir pašu noguldītāju interesēs.

"Latvijas banku sektors ir stabils, un tajā ir nodrošināts nepieciešamais kontroles līmenis, kas arī garantē tā drošību. Prognozēt, kas tālāk notiks ar "Ogres komercbanku", būtu pāragri. Galu galā bankas īpašniekiem vēl ir arī savs skatījums," uzsvēra Bondars.

LETA jau ziņoja, ka FKTK padome vakar ārkārtas sēdē, lai aizsargātu bankas noguldītāju intereses, pieņēmusi lēmumu anulēt AS "Ogres komercbanka" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un iesniegt Rīgas apgabaltiesai AS "Ogres komercbanka" likvidācijas pieteikumu.

Saskaņā ar šo lēmumu AS "Ogres komercbanka" aizliegts veikt skaidras naudas norēķinus un bezskaidras naudas maksājumus, ja tas notiek bez FKTK pilnvarnieka piekrišanas, aģentūru LETA informēja FKTK Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Upleja.

Šāds lēmums pieņemts, jo banka ilgi nav spējusi ieviest atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu un bankā konstatēti dokumentu viltošanas gadījumi.

Atbilstoši noguldījumu garantiju likumam, ja radīsies situācija, ka banka nespēs pildīt savas saistības pret klientiem, valsts garantē atlīdzības izmaksu ikvienam noguldītājam - gan fiziskai, gan juridiskai personai - likumā noteiktajā apjomā.

2006.gadā garantētā atlīdzība ir 9000 latu katram noguldītājam.

Banka pieļauj iespēju apstrīdēt FKTK lēmumu tiesā, aģentūrai LETA sacīja bankas pārstāvis Andrejs Sorokins.

Viņš norādīja, ka, pēc bankas ekonomiskajiem rādītājiem, tā ir likvīda un stabila un problēmas, ko atklāja FKTK, neietekmē noguldītājus.

Sīkākus komentārus banka sola sniegt vēlāk.

Jau ziņots, ka "Ogres komercbanka" pirmajā pusgadā nopelnīja 432 000 latu, kas ir par 47% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kad bankas peļņa bija 811 000 latu, aģentūra LETA iepriekš uzzināja bankā.

Bankas procentu ienākumi bija 2,368 miljoni latu, bet izdevumi - 1,03 miljoni latu.

"Ogres komercbankas" aktīvi pieauga par 29,2% līdz 204,036 miljoniem latu pirmā pusgada beigās. Sešu mēnešu laikā bankas aktīvi samazinājās par 0,6%.

Izsniegto kredītu kopsumma sasniedza 26,861 miljonu latu, savukārt noguldījumos banka līdz jūnija beigām piesaistīja 177,393 miljonus latu.

Bankas kapitāls un rezerves bija 6,562 miljoni latu.

Bankai ir trīs filiāles.

Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati, 2004.gada beigās bankas valdē darbojās tās valdes priekšsēdētājs Valērijs Roldugins, kā arī Ludmila Naumova un Aija Danilāne, savukārt padomē - tās priekšsēdētājs Arturs Jeresjko, kā arī Andrejs Lazorkins, Vladimirs Lukjaņenko un Sergejs Mihailovs.

Lielākais bankas akcionārs ir AAS "Salamandra-Baltik", kam, pēc "Lursoft" sniegtās informācijas, pieder 57,46% bankas akciju.

"Ogres komercbankas" centrālais birojs Rīgā strādā un apkalpo klientus, bet Ogres filiāle ir slēgta, šodien novēroja aģentūra LETA.

Tomēr bankas centrālajā birojā liela klientu aktivitāte nav vērojama.

Ogres filiāle savukārt nestrādā. Pie durvīm piestiprināts paziņojums, ka lielā klientu pieplūduma dēļ banka apkalpos klientus pēc Ziemassvētkiem. "Banka turpinās norēķinu veikšanu, izņemot jaunu kredītu izsniegšanu, noguldījumu pieņemšanu un komunālo maksājumu pieņemšanu no iedzīvotājiem," teikts paziņojumā.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki rausta bankas durvis un interesējas, kāpēc banka ir slēgta.

Patlaban nav pazīmju, ka "Ogres komercbanka" nespētu izpildīt savas saistības pret klientiem, aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa norādīja, ka šodien FKTK iesniegusi un Rīgas apgabaltiesa reģistrējusi pieteikumu par bankas likvidāciju. Tiesa iecels likvidatoru, kurš veiks procesu.

Licence ir anulēta, bankas darbība pārtraukta, bet saistības jāpilda, norēķini patlaban notiek ar FKTK pilnvarnieka piekrišanu, kas strādā bankā.

Ja tomēr rastos maksātnespējas pazīmes likvidācijas gaitā, noguldītāji saņemtu valsts garantēto atlīdzību no Noguldījumu garantiju fonda atbilstoši sava noguldījuma summai līdz 9000 latu katrs.

Kredītņēmēji savukārt turpina pildīt savas saistības pret banku un veikt maksājumus, uzsvēra Upleja.

Vairākas Ogres rajona pašvaldības, saņemot informāciju par iespējamām problēmām, pārtraukušas sadarbību ar AS "Ogres komercbanka", aģentūrai LETA pastāstīja Ogres rajona Madlienas pagasta priekšsēdētāja Rita Grāvīte.

"Mēs saņēmām ļoti nopietnus signālus par iespējamām problēmām. Mēs nevaram atļauties riskēt ar publisko naudu, tāpēc sadarbību ar komercbanku pārtraucām 6.decembrī," skaidroja Grāvīte.

Viņa norādīja, ka sadarbību ar "Ogres komercbanku" pārtraukušas vairākas rajona pašvaldības, kuras kļuvušas par citu banku klientēm un informējušas par jauniem maksājumu rekvizītiem.

Pirms pāris gadiem "Ogres komercbanka" saviem klientiem piedāvājusi izdevīgus nosacījumus, tomēr tagad banku pakalpojumu un piedāvājumu klāsts esot izlīdzinājies un pašvaldības, mainot banku, neko nezaudē.