Atkal diskutē par slimnīcas un poliklīnikas apvienošanu

Ja ambulatoros pakalpojumus attīstīs gan slimnīca, gan poliklīnika, pastāv drauds, ka abās iestādēs būs neveselīga konkurence uz valsts pasūtījumu un neracionāli tiks izmantoti tehniskie, finanšu un cilvēku resursi – pie tāda atzinuma nonākusi Ogres rajona pašvaldības ekonomikas un attīstības nodaļa, izvērtējot slimnīcas un poliklīnikas attīstības plānus.

Abu iestāžu iespējamajai apvienošanai izveidos darba grupu.

Ogres rajona poliklīnikas vadītājam Ēvaldam Pastaram un Ogres rajona slimnīcas vadītājam Dainim Širovam rajona padome bija uzdevusi kopīgi izstrādāt ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu attīstības programmas ieviešanas plānu. Ē.Pastars iesniedza  SIA „Ogres rajona poliklīnika” darbības un attīstības stratēģiju 2007.–2010.gadam, bet D.Širovs – SIA „Ogres rajona slimnīca” attīstības koncepciju 2006.–2012.gadam. Abi pacentušies iesniegt „biezas grāmatas” (daudz sakopētu lapu), D.Širovam gan tā ir divreiz biezāka nekā Ē.Pastaram. „Grāmatās” daudz vietas atvēlēts abu uzņēmumu raksturojošiem rādītājiem, struktūrai, finansējuma avotiem, galvenajiem izdevumiem, strādājošo skaitam un darba samaksai, atrodamas sertifikātu kopijas, kas apliecina iestāžu darbības likumību, lasāms nodaļu, speciālistu un aparatūras uzskaitījums.

Ogres rajona pašvaldības izpilddirektors Andris Karasevs sacīja, ka „grāmatas” ir biezu biezās, bet nav īsti tas, kas bija gaidīts.

Par iespējamo apvienošanos Ē.Pastara plānā nav ne teikuma, viņš tādu variantu neparedz. Ē.Pastars paredz četrus statusa maiņas optimālos variantus: 1)saglabāt esošo statusu; 2)ilgtermiņa noma; 3) koncesija (tā kā Ogres rajona pašvaldība ir vienīgais kapitāldaļu turētājs, pašvaldība poliklīniku varētu nodot koncesijā, nezaudējot savu īpašumu – poliklīniku, bet piesaistot privāto kapitālu, varētu paaugstināt pašvaldības īpašuma vērtību); 4)nodot SIA „Ogres rajona poliklīnika” Ogres novada bilancē.

Kad Ogres rajona padomes komiteju sēdē Ē.Pastaram tika dots vārds, viņš sīkāk šos variantus nekomentēja, bet stāstīja par to, kādas iekārtas poliklīnika plānojusi iegādāties un kā attīstīs ambulatoros pakalpojumus, piemēram, šogad poliklīnika plāno pirkt ehokardiogrāfu par 26 000 latu (aparatūru sirds izmeklēšanai). Interesanti, ka D.Širovs ehokardiogrāfu par 22 000 latu plāno pirkt nākamgad.

D.Širovs savā koncepcijā paredz vietu apvienošanas jautājumam. Viņš raksta, ka Ogres rajona centrālo slimnīcu reorganizēja 1994.gadā par diviem atsevišķiem rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmumiem, taču slimnīcas sadalīšana nav devusi pozitīvus ieguvumus, tādēļ lielākajā daļā Latvijas rajonu pēdējos gados poliklīnikas atkal apvienojušās ar slimnīcām, lai labāk izmantotu medicīnas darbinieku cilvēkresursus, lai nedublētu medicīniskās tehnoloģijas un lai ambulatoro palīdzību varētu nodrošināt arī vakara stundās, brīvdienās un svētku dienās. D.Širovs domā, ka pēc apvienošanās ambulatoro palīdzību varētu sniegt poliklīnikas telpās, izmantojot kopīgos darbinieku cilvēkresursus (īpaši svarīgi tas būtu atvaļinājumu, kursu un slimību laikā), bet pēc pulksten 18, kā arī brīvdienās un svētku dienās ambulatoro neatliekamo palīdzību  varētu sniegt slimnīcas telpās – Slimnīcas ielā 2 un Turkalnes ielā 15. Medicīniskās diagnostika aparatūrai, kas nepieciešama smagu, akūtu  neatliekamās palīdzības slimnieku izmeklēšanai, jābūt izmantojamai 24 stundas diennaktī. Apvienojot medicīnisko aparatūru (tā vairs nedublēsies), ieekonomēto naudu varētu izlietot medicīnas darbinieku atalgojumam, saglabājot esošos kadrus un piesaistot jaunus. D.Širovs uzsvēra, ka jācenšas saglabāt esošos kadrus, jo jaunu kadru trūkst, turklāt vairāki slimnīcas speciālisti un māsas atraduši darbu ārzemēs. „Mēs jau tagad „pērkam” ārstus no Rīgas,” sacīja D.Širovs.

Ja abas iestādes apvienosies lokālajā slimnīcā, valsts dotācijās varēs saņemt 1,2 – 1,5 miljonus latu attīstībai. Neapvienošanās gadījumā abas iestādes kļūs par konkurentiem uz valsts paredzēto naudu medicīnas pakalpojumiem.

D.Širovs sacīja, ka ar Ē.Pastaru bijušas pārrunas un viņiem abiem nav nekādu personisko ambīciju, nav arī nekāda naida.  

Ogres rajona pašvaldības ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja Inese Dilāne par poliklīnikas darbības stratēģiju atzinumā raksta, ka tajā ir atsauces uz spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem un programmām, nav informācijas par primārās aprūpes pakalpojumu bloku, nav veselības informācijas sistēmas sakārtošanas plāna, nav pilnībā izvērtēti poliklīnikas darbību tieši ietekmējoši faktori (piemēram, kā apmierinās klientu vajadzības pēc pakalpojumiem, kā pakalpojumu izvēli ietekmē  konkurenti, kā darbu ietekmē  likumdošana, valsts investīcijas programmas, kāda ir sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām), nav pilnībā veikta iekšējo stipro un vājo vietu izpēte (jāveic analīze par cilvēku, materiālu, finanšu, informācijas resursiem un pozīciju tirgū, motivācijas programmām), nav paredzētas stratēģijas īstenošanas formas un metodes. Atzinumā par slimnīcas attīstības koncepciju I.Dilāne secina, ka nepilnīgi izvērtēti slimnīcas darbību tieši ietekmējošie faktori (kā apmierinās klientu vajadzības pēc pakalpojumiem, kāda ir konkurentu un sabiedrisko organizāciju ietekme), nepilnīgi veikta iekšējo stipro un vājo vietu izpēte (jāiekļauj dati par slimnīcas cilvēku, materiālu, finanšu, informācijas resursiem un pozīciju tirgū, motivācijas programmām), nepilnīgi paredzēta stratēģijas izpilde.   

I.Dilānes ieteikumos rajona padomei minēts, ka vajadzētu uzdot abu iestāžu vadītājiem precizēt sagatavotos stratēģiju projektus atbilstoši ekonomikas un attīstības nodaļas ieteikumiem un izveidot darba grupu, kuras vadībā  tiktu sagatavots veselības aprūpes plāns Ogres rajonam.  Šāda darba grupa jāizveido līdz nākamajai rajona padomes sēdei.